lzs.lv

Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) aicina likumprojektā par atviegloto kārtību vēja elektrostaciju būvniecībai enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai noteikt precīzas prasības vides aizsardzības jomā, ievērojot ne tikai Eiropas Savienības (ES) direktīvas, bet arī sabiedrības intereses.

ZZS Saeimas frakcijas deputāts Viktors Valainis Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai iesniedzis virkni priekšlikumu, kas balstīti uz Vides konsultatīvās padomes ierosinājumiem. Kā norāda deputāts, likuma mērķis veicināt enerģētisko drošību un neatkarību ir atbalstāms, tomēr vēja elektrostaciju būvniecība nevar notikt „par katru cenu”, pilnībā ignorējot vides aizsardzības aspektus. Tā vietā nepieciešams pārdomāti vērtēt katra projekta ietekmi uz vidi un ņemt vērā sabiedrības intereses.

Precizējot likumprojektā iekļautās teritorijas, kurās ir aizliegta vēja elektrostaciju būvniecība vai tā ir iespējama ar īpašiem nosacījumiem, V.Valainis mudina ņemt vērā ES direktīvas prasības dalībvalstīm veikt ietekmes uz vidi novērtējumu projektiem, kuriem var būt būtiska ietekme uz vidi, to rakstura, apjoma vai atrašanās vietas dēļ. Turklāt, vērtējot publiski pieejamo informāciju par vēja parku attīstības iecerēm Baltijas jūras piekrastē, secināts, ka Kurzemes rietumu daļā iecerēts īstenot vairākus lielā mēroga projektus, kuru kopējā ietekme var būt būtiski negatīva un var apdraudēt putnu migrācijas ceļus, tāpēc ietekmes uz vidi novērtējums ir būtiski svarīgs.

Tāpat V.Valainis rosina papildināt likumprojektā Ministru kabineta kompetenci, pieņemot lēmumu par vēja elektrostaciju būvniecību un lemjot par nacionālo interešu objekta statusa piešķiršanu. Deputāts norāda, ka Latvijā vēl arvien nav noteikti vides kvalitātes normatīvi (ne robežlielumi, ne mērķlielumi) lielam skaitam specifisko vides aspektu, kas saistīti ar vēja elektrostaciju darbību, tai skaitā gan mirgošanas efekta ietekmes normatīvi, gan zemās frekvences trokšņa normatīvi, kā arī pieļaujamā riska līmeņi u.c.

Līdz ar to attīstības ieceru īstenošana atvieglotā kārtībā būtu pieļaujama tikai pēc šāda nacionāla līmeņa regulējuma pieņemšanas, jo pretējā gadījumā Valsts vides dienestam trūkst tiesiska pamata ārpus pilnās ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras atsaukties uz citu valstu pieredzi, lai ierobežotu nevēlamās ietekmes, turklāt regulējuma trūkums rada būtisku apgrūtinājumu projektu attīstītājiem.

Tāpat ZZS deputāts aicina noteikt pieļaujamās maksimālās vēja elektrostaciju jaudas konkrētajā reģionā, jo šobrīd izvērtējumam pieteiktās jaudas jau vairākos reģionos pārsniedz pieejamās elektropārvades jaudas.

Ne mazāk svarīgi ir Ministru kabinetam noteikt nacionālo interešu objekta statusu vēja elektrostaciju attīstībai tikai pēc iesniegto projektu prioritizēšanas. Saskaņā ar likumprojektu tiek pieļauta nacionālo interešu objekta būvniecība, kas nav saskaņota ar zemes īpašnieku un īpašums var tikt pat atsavināts, pieļaujot būtisku trešo personu īpašuma tiesību aizskārumu. Līdz ar to nacionālo interešu objekta statusa piešķiršana būtu pieļaujama tikai rūpīgi izsverot potenciālā objekta vides un sociālekonomiskos aspektus, proti, pēc vēja elektrostaciju parku projektu prioritizēšanas, nevis pieņemot pieteikumus to iesniegšanas kārtībā.