Latvijas misija un galvenais uzdevums ārpolitikā balstās mūsu demokrātijas un brīvības līdzsvarā, sakņojas izpratnē, ka stiprākā pienākums ir aizstāvēt vājāko un tajā, ka brīvai tautai ir jāiestājas par tām tautām, kuru centieni pēc brīvības tiek ierobežoti vai apdraudēti. Mums jārealizē tāda ārpolitika, kura sakņojas uz mūsu vērtībās. Mūsu mērķis ir – šajā dinamiskajā mūsdienu pasaulē Latvijai jābūt gan ietekmei, gan iespējām, gan nozīmīgam vārdam, risinot jautājumus, kas tieši vai netieši saistīti ar mūsu valsts nākotni. Mūsu valsts ārpolitikas mērķim ir jābūt – aktīva līdzdarbība starptautiskajos procesos, nevis tikai piekrītoša paļaušanās uz Eiropas Savienības kopējo ārpolitiku. Ir vairāk jārīkojas pašiem, negaidot, kad cits ko paveiks mūsu interesēs. Mūsu ārlietu dienestiem ir aktīvi jāstrādā valsts atpazīstamības un prestiža celšanā, pozitīva un draudzīga tēla veidošanā. Tikai sasniedzot iepriekš minēto, mēs varēsim godam un pilnvērtīgi aizstāvēt mūsu uzņēmēju un pilsoņu intereses ārpus Latvijas un ārpus Eiropas Savienības robežām.
Kas Latvijai būtu jādara?
1. Formējot, veidojot un realizējot mūsu valsts ārpolitiku, ir jābalstās uz Latvijas nacionālajām interesēm, lai nodrošinātu valsts un mūsu pilsoņu drošību, lai palielinātu Latvijas atpazīstamību pasaulē, lai radītu labākus apstākļus mūsu uzņēmējiem globālās konkurences apstākļos;
2. Mūsu valsts nacionālās intereses, sadarbojoties ar citām Savienības dalībvalstīm, aktīvi jāaizstāv gan Eiropas Savienībā, gan NATO;
3. Jāturpina attīstīt ne tikai tiešo stratēģisko partnerību ar ASV, bet arī aktīvi jāiesaistās Eiropas Savienības un ASV stratēģiskajā sadarbībā;
4. Lai nodrošinātu Latvijas stabilitāti un starptautisko konkurētspēju nākotnē, Lielāka uzmanība jāpievērš starptautiskajai ekonomiskajai politikai, kas balstīta uz daudz ciešākiem un efektīvākiem sadarbības modeļiem ar mūsu uzņēmējiem;
5. Visās jomās jāstiprina sadarbība ar Baltijas valstīm un Ziemeļvalstīm. Latvijai jāizmanto savs ģeogrāfiskais stāvoklis un vēsturiskā pieredze, gadsimtiem akumulētās prasmes un iemaņas dzīvot un sadzīvot starp Austrumiem un Rietumiem. Mēs varam būt aktīvi reģiona līderi šajā sadarbībā.
6. Mums ir ļoti svarīgi proaktīvi reaģēt un jau laikus gatavoties ārpolitikas prioritāro virzienu paplašināšanai pasaules ekonomiski straujāk augošo valstu virzienā – Ķīna, Indija, Arābu valstis, Brazīlija. Jau laikus ārlietu resoram ir jāgatavo kvalificēti kadri darbam tieši šajos reģionos. Ir jāveido, sadarbībā ar augstskolām, īpašas apmācību programmas, jāorganizē stažēšanās iespējas, jāgatavo eksperti, jāizstrādā mūsu mērķstratēģijas šiem reģioniem. Ir jāgatavo ekonomiskie diplomāti un eksperti, jo no viņu zināšanām un darbības būs atkarīgs mūsu valsts ekonomiskais uzplaukums. Nemaz jau nerunājot par to, ka beidzot ir jāīsteno praksē mūsu ārpolitikas smadzeņu centru – institūtu kapacitātes un finansiālā atbalsta palielināšana, ceļot to starptautisko prestižu un stiprinot ekspertīzes līmeni.
7. Ir jāveido īpašas sagatavošanas un atbalsta programmas tiem mūsu labākajiem profesionāļiem, kuri cenšas pretendēt uz posteņiem dažādās Eiropas Savienības iestādēs, neatstājot šo procesu pašplūsmā un tikai pretendentu pašu ziņā. Mums ir jāizmanto katra iespēja iefiltrēt nacionālos kadrus Briseles birojos, lai mēs varētu ietekmēt lēmumu gatavošanu un to pieņemšanu jau agrīnajā procesa stadijā.
8. Ir jāatbalsta mūsu ekonomiskajā emigrācijā esošie pilsoņi, jāfinansē viņu bērnu apmācība latviešu valodā, kultūras, tradīciju un vēstures apguve, lai maksimāli saglabātu saiti ar šiem cilvēkiem un viņu ģimenēm.
Tikai pāris komentāri par Ziņojumu.
Par daudzgadu budžetu:
Mēs, Zaļo un zemnieku savienība, nevaram piekrist Ārlietu ministrijas ziņojumā paustajam, ka Latvijas interešu aizstāvība Eiropas Savienības daudzgadu budžeta sarunās ir bijusi veiksmīga. Mūsu lauksaimnieki gluži tāpat kā šobrīd, arī turpmākos gadus saņems viszemākos tiešmaksājumus no visām dalībvalstīm. Parlamenta mandāts valdībai bija panākt tiešmaksājumu apjomu vismaz 80% no Eiropas Savienības vidējā līmeņa. Tas netika izdarīts. Mūsu lauksaimnieki kļūs arvien nekonkurētspējīgāki, salīdzinot ar citu valstu zemniekiem.
Savukārt attiecībā uz plānoto pieejamo finansējumu no Kohēzijas fonda – turpmākie mēneši būs izšķiroši, lai ar Eiropas Komisiju saskaņotu atbalstāmās tautsaimniecības nozares un prioritātes. Un ir ļoti svarīgi, lai Latvijas amatpersonas spētu pierādīt, ka mums šos līdzekļus ir nepieciešams ieguldīt gan dzelzceļa, gan ostu, gan lidostas, gan ceļu infrastruktūrā.
Par Austrumu partnerību:
Ārlietu ministrijas ziņojumā plaši un pozitīvi aplūkots jautājums par Austrumu partnerības programmu. Tomēr pēdējā gada notikumi skaidri parāda, ka Eiropas Savienības Austrumu partnerības programma uz šo brīdi nav rezultējusies veiksmīgi. Armēnija, Azerbaidžāna, Baltkrievija, Ukraina… Neveiksmīgais Viļņas samits, šī brīža dramatiskie notikumi Kijevā… Ņemot vērā situācijas eskalāciju un to, ka 2015. gada pavasarī, mūsu prezidentūras laikā, Ukrainā notiks prezidenta vēlēšanas, kas visdrīzāk varētu tikt pavadītas ar plašām Ukrainas sabiedrības dažāda veida aktivitātēm, pavisam reāla ir situācija, kad Latvijai, gribot negribot, konflikta risināšanā būs jāuzņemas pārstāvēt Eiropas Savienības Padomi, jo ir noteikts, ka prezidējošā valsts Padomes intereses pārstāv arī ārpus Eiropas Savienības robežām. Un šis Latvijai varētu būt pārāk sarežģīts uzdevums gan nepietiekamās kapacitātes, gan pieredzes trūkuma dēļ.
Par ekonomisko sakaru veicināšanu:
70% eksporta apjoma veido desmit nozīmīgākās Latvijas eksporta mērķa valstis, tās galvenokārt atrodas ārpus eirozonas (7), kas rosina uz secinājumu – arī turpmāk mums jāmeklē jauni eksporta noieta tirgi galvenokārt tajās valstīs, kuras norēķinos neizmanto eiro. Latvijai perspektīvi ir arī Dienvidkaukāza un Centrālāzijas valstu tirgi, kur mūsu uzņēmējiem ir būtiskas priekšrocības – Latvijas pozitīvais tēls, valodas zināšanas un izpratne par vietējo uzņēmējdarbības vidi. Un pēdējā gada laikā ievērojami – par 30% pieauguši Latvijas tirdzniecības apjomi tieši ar Centrālāzijas valstīm. Vai tā ir nejaušība? Vai varbūt tomēr mūsu valsts vadītāju nopelns, kuri ir ļoti mērķtiecīgi strādājuši ar Centrālāzijas valstu valdībām un valstu vadītājiem, zinot to, ka izšķiroša nozīme pozitīvu kontaktu dibināšanā un lēmumu pieņemšanā šajās valstīs tradicionāli ir politiskās elites labvēlībai.
Par karaspēka izvešanu no Afganistānas:
Saglabājot konsekvenci ar Zaļo un zemnieku savienības priekšvēlēšanu programmā pausto, gribu pieminēt mūsu valsts militāro misiju Afganistānā. Ir noteiktāk jāmaina akcenti – jāpalielina civilais ieguldījums Afganistānā, nemilitāro kravu tranzīts caur Latvijas ostām, vietējo ražotāju piegādes militārajam korpusam un afgāņu tautai, jāveicina mūsu uzņēmēju iespējas līdzdarboties šīs valsts atjaunošanā. Mēs gribam lielu ideju vārdā ne tikai piedalīties militārajās operācijās, bet arī balstīt mūsu valsts uzņēmējus un ekonomiku. Mēs ar nepacietību gaidām rudeni, kad mūsu „zaļo” ministram Raimondam Vējonim būs iespēja dot vēsturisko pavēli: „Uzsākt Latvijas karavīru izvešanu no Afganistānas!”