Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) ir veikusi detalizētu izvērtējumu par plānotajām izmaiņām slimnīcu tīklā un to ietekmi uz veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, secinot, ka pašreiz virzītā reforma ir atceļama, uzdodot Veselības ministrijai sagatavot jaunu un pamatotu slimnīcu tīkla modeli.
ZZS ir apkopojusi būtiskākos iebildumus un identificētos trūkumus saistībā ar Veselības ministrijas sagatavoto Ministru kabineta noteikumu projektu, kas paredz izmaiņas slimnīcu tīkla organizācijā, ārstniecības iestāžu līmeņos un finansēšanas kārtībā. Īpaša uzmanība pievērstam tam, kā mainīsies veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība Latvijas reģionos un pierobežā.
Veselības ministrija plāno īstenot slimnīcu tīkla reformu, pārejot no pašreizējiem pieciem slimnīcu līmeņiem uz trīs līmeņiem – daudzprofilu, reģionālajām un lokālajām slimnīcām. Būtiskākās izmaiņas paredzētas neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas nodaļu darbībā un finansēšanā, samazinot fiksēto maksājumu par šo nodaļu darbības nodrošināšanu par aptuveni 16,4 miljoniem eiro gadā, vienlaikus ieviešot jaunu maksājumu par dežūrārsta posteņa nodrošināšanu.
Plānoto izmaiņu rezultātā veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības samazināšanās risks visvairāk skars reģionālās un lokālās slimnīcas, īpaši ārstniecības iestādes Latvijas pierobežā un teritorijās ar lielu attālumu līdz universitāšu vai daudzprofilu slimnīcām, secina ZZS.
Lielākais finansējuma samazinājums paredzēts Līvānu slimnīcai – 100% apmērā, Preiļu slimnīcai – 57,7% apmērā, Jēkabpils reģionālajai slimnīcai – 38,8% apmērā un Jelgavas pilsētas slimnīcai – 29,5% apmērā. Bažas rada arī pediatrijas pakalpojumu sašaurināšana Jelgavā un Dobelē, kas var palielināt pacientu plūsmu uz Bērnu klīnisko universitātes slimnīcu un radīt papildu noslodzi tās infrastruktūrai un personālam.
Savukārt Limbažu un Balvu slimnīcām, nosakot lokālās slimnīcas līmeni, var tikt ierobežotas iespējas diennakts režīmā nodrošināt sarežģītus un dzīvību glābjošus pakalpojumus, tostarp insulta pacientu aprūpi. Atsevišķās teritorijās, tostarp Salacgrīvas, Ainažu un pierobežas apkaimēs, pacienta nogādāšanas laiks līdz tuvākajam pilna profila stacionāram var pārsniegt 60 minūtes.
Minētās izmaiņas var palielināt Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta brigāžu noslodzi, pagarināt pacientu transportēšanas laiku un samazināt iespēju savlaicīgi saņemt neatliekamo medicīnisko palīdzību, uzsver ZZS.
Kā norāda ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Harijs Rokpelnis, Latvijas slimnīcu tīkla, tā finansēšanas un kvalitātes uzraudzības sistēmas pilnveidošana ir nepieciešama, taču Veselības ministrijas pašreiz virzītais reformas modelis nav pietiekami pamatots un nav atbalstāms.
Veselības ministrija pirms reformas virzīšanas nav pilnvērtīgi izvērtējusi alternatīvos risinājumus, piedāvāto prasību un izmaksu samērīgumu, pacientu maršrutus, ārstēšanas uzsākšanas laiku, alternatīvo slimnīcu kapacitāti un reformas ietekmi uz Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darbu.
Reģionālās un lokālās slimnīcas sedz 89,7%no kopējā neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas nodaļu finansējuma samazinājuma, savukārt universitāšu slimnīcas saņem 72,2% no paredzētā finansējuma pieauguma. Vienlaikus reģionālo slimnīcu uzņemšanas nodaļas apkalpo 52,6% no visiem uzņemšanas nodaļu pacientiem valstī. Līdz ar to finansējuma pārdale neatbilst faktiskajam pacientu plūsmas sadalījumam un var vājināt ārstniecības iestādes, kuras nodrošina būtisku veselības aprūpes pakalpojumu daļu ārpus Rīgas.
Tiek arī norādīts, ka vairākās teritorijās pilnvērtīgas diennakts uzņemšanas un stacionārās palīdzības iespējas paredzēts aizstāt ar ierobežotākas kapacitātes pakalpojumiem. Īpaši būtiski riski pastāv pierobežā, lauku teritorijās un vietās, kur attālums līdz alternatīvai slimnīcai ir liels. Salacgrīvas un Ainažu apkārtnes iedzīvotājiem ceļā pavadītais laiks līdz pilna profila stacionāram var pārsniegt 60–80 minūtes, savukārt atsevišķiem Latvijas austrumu pierobežas iedzīvotājiem tuvākā reģionālā slimnīca atrodas vairāk nekā 100 kilometru attālumā.
Nav arī pierādīts, ka uzņemošās slimnīcas spēs nodrošināt papildu pacientu aprūpi. Pakalpojumu samazināšana Jelgavā, Dobelē, Balvos, Limbažos, Līvānos un citās ārstniecības iestādēs palielinās pacientu plūsmu uz reģionālajām un universitāšu slimnīcām. Tomēr nav veikts pilnvērtīgs izvērtējums par to uzņemšanas nodaļu, stacionāro gultasvietu, diagnostikas, operāciju zāļu un cilvēkresursu faktisko kapacitāti.
Nav vērtēta arī reformas ietekme uz Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu, jo pacientu nogādāšana uz attālākām ārstniecības iestādēm nozīmēs ilgāku brigāžu prombūtni no to pamata darbības teritorijas, tādējādi samazinot pieejamību citiem iedzīvotājiem. Tāpat nav pierādīts, ka Veselības ministrijas iecerētās reformas rezultātā samazināsies kopējās valsts izmaksas.
ZZS uzskata, ka Veselības ministrijas pašreiz virzītā slimnīcu tīkla reforma ir atceļama un attiecīgā Ministru kabineta noteikumu projekta turpmākā virzība ir pārtraucama un projekts atgriežams Veselības ministrijai jauna, pilnvērtīgi pamatota slimnīcu tīkla reformas modeļa izstrādei, uzdodot veikt katra konkrētā risinājuma medicīnisko, ģeotelpisko, finansiālo, sociālo un civilās aizsardzības ietekmes novērtējumu.
Ar secinājumiem par slimnīcu tīkla reformu ZZS pirmdien, 10.augustā, iepazīstinās valdību veidojošo partiju sadarbības sanāksmi, aicinot uz nekavējošu rīcību, lai cilvēki lauku apvidos nepaliktu bez nepieciešamās medicīniskās palīdzības.