Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas deputāti rosina iekļaut šīs nedēļas, 12.aprīļa, Saeimas sēdes darba kārtībā lēmumprojektu par Eiropas Savienības (ES) finansējumu pēc 2020.gada, ar kuru parlaments aicinās ES dalībvalstis, Eiropas parlamentu un Eiropas Komisiju arī pēc 2020.gada atbalstīt pietiekošu finansējumu mazāk attīstīto dalībvalstu iesākto un efektīvi darbojošos investīciju un reformu programmu turpināšanai.
Lēmumprojektā atzinīgi novērtēts līdz šim ES sniegtā finansējuma atbalsts tautsaimniecības attīstībai, kas palīdzējis ne tikai ekonomikas izaugsmei un produktivitātes kāpināšanai, bet arī sekmējis tuvināšanos ES vidējam attīstības līmenim.
Līdzšinējā Kohēzijas politika ir palīdzējusi veicināt attīstību un mazināt dažādus ekonomiskos satricinājumus, taču atšķirības starp ES dalībvalstīm un reģioniem joprojām saglabājas, tāpēc nepieciešams turpināt ES darbu šajā jomā. “Kohēzijas politikai ir jādarbojas kā ilgtspējīgam ES dalībvalstu attīstības modelim, kas noturīgs pret globalizācijas izaicinājumiem, tai skaitā darbaspējīgo iedzīvotāju zudumu nacionālajā līmenī,” akcentēts lēmumprojektā.
Tiek piedāvāts akcentēt, ka Kohēzijas politikai ES dalībvalstīs jākalpo sekojošiem mērķiem:
– lai samazinātu ekonomiskās atšķirības ES dalībvalstu starpā;
– veicinātu inovatīvas ekonomikas attīstību;
– risinātu straujo darba tirgus dinamiku, piedāvājot kompetencēs balstītu zināšanu un prasmju apguvi;
– risinātu nabadzības risku samazināšanu;
– stiprinātu attīstības centru izaugsmi un teritoriālo sadarbību.
ZZS sagatavotajā dokumentā arī uzsvērta nepieciešamība turpināt darbu pie infrastruktūras attīstības projektiem, kā arī kopīgas ES izglītības un zinātnes telpas veidošanas. “Ir jāturpina Eiropas savietojamības instrumenta projekti, kas attīsta ES vienoto tirgu, kā “Rail Baltica” un Baltijas elektrotīklu sinhrozinācija ar Eiropas tīkliem. Erasmus+ un Horizon 2020 ietvaros ir jānodrošina, lai visu ES dalībvalstu zinātniekiem būtu vienlīdzīgas iespējas piedalīties ES zinātnes, pētniecības un izglītības telpas attīstībā”.
Vienlaikus lēmumprojektā norādīts uz nepieciešamību īstenot Kopējās lauksaimniecības politikas mērķus, tai skaitā celt lauksaimniecības ražīgumu, panākt pietiekami augstu dzīves līmeni lauku iedzīvotājiem un iespējas patērētājiem saņemt produktus par samērīgām cenām.
Lēmumprojektā aicināts novērst līdzšinējo netaisnīgo pieeju tiešo maksājumu līmeņu noteikšanā ES dalībvalstīm, kas ilgstoši nepamatoti ierobežo atsevišķu dalībvalstu lauksaimnieku konkurētspēju, lai gan lauksaimniecības saimniecību izmaksu struktūra ir līdzīga visām ES dalībvalstīm.
Tiek norādīts, ka lauku teritorijas joprojām saskaras ar nozīmīgiem nodarbinātības, infrastruktūras un citiem sociālekonomiskiem izaicinājumiem, tāpēc lauku attīstībai jāparedz tāds ES atbalsts, kas sniedz iespēju izaugsmei. Tāpat paredzēts izteikt mudinājumu saglabāt finansējumu Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondam, lai virzītos uz ilgtspējīgu, resursu ziņā efektīvu, inovatīvu, konkurētspējīgu un uz zināšanām balstītu zvejniecību un akvakultūru.
ZZS aicina Saeimai akcentēt, ka stipras un vienotas ES pamatā būs tāds daudzgadu budžets, kurā būs līdzsvars starp to, ko esam darījuši līdz šim, kā arī cīņu ar jauniem izaicinājumiem kā iekšējā un ārējā drošība, migrācijas plūsmas un ES robežu stiprināšana. Vienlaikus ir būtiski panākt savlaicīgu vienošanos par nākamo ES daudzgadu budžetu, lai netiktu kavēta fondu un projektu īstenošana.