Ne tikai Latvijas valsts dibināšanas svētkos, bet arī ikdienā aizvien skaudrāk iezīmējās Valsts prezidenta Egila Levita kā valsts vadītāja līderības problēma. Acīmredzams, ka valstij sarežģītos brīžos, E.Levits vienkārši nespēj vai nevēlas pildīt savus Valsts prezidenta pienākumus un „pazūd aiz savas pils augstajiem mūriem”, nespējot adekvāti reaģēt uz notikumiem sabiedrībā, uzskata Zaļo un zemnieku savienība (ZZS).
Valsts prezidents nedrīkst uz visu nolūkoties tikai no malas kā miermīlīgs novērotājs, jo īpaši šobrīd, kad valstij ir vajadzīgs spēcīgs līderis, akcentē partiju apvienība, norādot, ka valstsvīra autoritātes neesība un visu laiku zemākais Valsts prezidenta darba novērtējums ir likumsakarīgs E.Levita darbībai vai drīzāk bezdarbībai.
ZZS ieskatā, E.Levits ne tikai nav spējis saliedēt Latvijas sabiedrību, bet pieļāvis valdošās koalīcijas antidemokrātisku rīcību, kad tautas priekšstāvjiem Saeimā un pašvaldību domēs tiek nepamatoti ierobežoti vēlētāju dotie mandāti. Tas ir unikāls demokrātijas ierobežošanas piemērs visā Eiropā, par ko jau ir izteikušies vairāki atzīti konstitucionālo tiesību eksperti.
Ilgstošas pandēmijas situācijā, Ministru kabinetam demonstrējot apjukumu nekonsekvenci un nespēju pieņemt lēmumus, ko skaidri iezīmēja žurnālistu izmeklēšanas, Valsts prezidents neizmatoja iespēju sasaukt ārkārtas Ministru kabineta sēdi, iesaistoties un palīdzot visai sabiedrībai svarīgu lēmumu pieņemšanā, kas, iespējams, izraisīja daudzu cilvēku personiskās traģēdijas un pat nāves.
Arī tieslietu ministra Jāņa Bordāna nepieļaujamie uzbrukumi neatkarīgai tiesu varai, Saeimas deputātu prettiesiskie un neētiskie izteikumi, palika bez jebkādas Valsts prezidenta uzmanības.
ZZS atzīst, ka neapšaubāmi viena no būtiskām Valsts prezidenta institūta funkcijām ir kreatīvā funkcija, kas izpaužas valsts amatpersonu iecelšanā, izvirzīšanā vai apstiprināšanā amatā. Sabiedrībā joprojām tiek apspriests gadījums, kad E.Levits, nodarbojoties ar politisko šantāžu, izgāzās ar savas padomnieces izvirzīšanu Satversmes tiesas tiesneša amatā. „Šī rīcība ir nepiedodama, jo varēja būtiski ietekmēt Satversmes tiesas reputāciju un uzticību tās lēmumiem. Arī kavēšanās ar jaunā Satversmes aizsardzības biroja vadītāja nekavējošu apstiprināšanu ir E.Levita nepadarīts darbs,” secina ZZS.
Draudošā hibrīdkara situācijā, ko apliecina notikumi uz Polijas un Baltkrievijas robežas, esot Nacionālās drošības padomes vadītājs, ELevits joprojām nav sasaucis padomes sēdi, lai vienotos par adekvātu atbildīgo institūciju rīcību līdzīgā situācijā, nodrošinot Latvijas Republikas robežas koordinētu aizsardzību. Jāatgādina, ka saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmi Valsts prezidents ir valsts bruņoto spēku virspavēlnieks.
Latvija ir parlamentāra valsts, kurā Valsts prezidenta darba devējs ir Saeima, kuras ietvarā darbojas arī ZZS frakcija. Ir pieļaujams, ka darba devējs var pieprasīt darbiniekam, kurš netiek galā ar saviem pienākumiem, paskaidrojumus. Tāpēc ZZS Saeimas frakcija ir pieņēmusi lēmumu aicināt E.Levitu uz politiskām konsultācijām par viņa turpmākās darbības mērķiem un vīziju.