Sākoties intensīvākam darbam pie nākamā gada budžeta sagatavošanas, Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) aicina vērtēt nodokļu izmaiņu plašāku ietekmi uz nozaru attīstību, ieguldījumu valsts drošībā un ekonomikas izaugsmē. Politisko partiju apvienība izprot situāciju, kurā jāveic pasākumi valsts budžeta ieņēmumu un izdevumu sabalansēšanai, tomēr norāda, ka budžetu un nodokļu izmaiņas nevar veidot tikai datora tabulās.
ZZS valdes priekšsēdētājs un zemkopības ministrs Armands Krauze uzsver: “Zemkopības nozarē ir piecas jomas, kuru izmaiņas būtiski vājinātu kopējo ieguldījumu ekonomikas izaugsmē un starptautisko konkurētspēju, jo īpaši salīdzinoties ar Baltijas valstīm. Laikā, kad visiem spēkiem nepieciešams sekmēt Latvijas ekonomikas izaugsmi, īstermiņa nodokļu ieņēmumi nevar tikt vērtēti kā lielāks ieguvums, nekā Latvijas zemkopības nozaru uzņēmējdarbības ieguldījums valsts pārtikas apgādē un tautsaimniecības izaugsmē ilgtermiņā.”
Kopējās Lauksaimniecības politikas 2023.–2027.gadam ietvarā Latvijai lauku attīstībai paredzētais Eiropas Savienības (ES) finansējums šajā periodā ir mazāks par 15%, salīdzinot ar 2014.–2020.gada plānošanas periodu. Tādēļ valstij būtu jāatbalsta savi vietējie lauksaimniecības produkcijas ražotāji, nepaaugstinot nodokļa slogu un nodrošinot nodokļa atvieglojumus, akcentē ZZS.
Turklāt Latvijas lauksaimnieki joprojām ir nevienlīdzīgās konkurētspējas pozīcijās salīdzinājumā ar pārējām ES dalībvalstīm, saņemot tikai 80% no ES vidējā tiešo maksājumu līmeņa. Gandrīz visās ES valstīs ir nodokļu atvieglojumi lauksaimniekiem, taču ZZS uzsver, ka šīs valstis piešķir arī ievērojamu valsts atbalstu, ko papildina ES atbalsta maksājumi lauksaimniecības nozarei. Tas nodrošina nepieciešamo finansiālo stabilitāti un atbalstu lauksaimniecības darbībai.
Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazinātā 12% likme, ko piemēro Latvijai raksturīgajiem svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem, ir jāsaglabā arī pēc 2024.gada 31.decembra kā pastāvīga tiesību norma, vai vismaz tik ilgi, kamēr tiek saglabāta paaugstinātā likme dzērieniem ar augstu cukura saturu, uzskata ZZS.
Atbilstoši ES direktīvai PVN samazinātās likmes ievieš, lai konkrētas preces padarītu lētākas un pieejamākas galapatērētājiem. Atsevišķas valstis izmanto PVN samazinātās likmes, lai atbalstītu ne tikai iedzīvotājus, bet arī uzņēmējdarbību, tai skaitā mazinātu ēnu ekonomiku. ZZS ieskatā nav pieļaujams palielināt PVN likmi, jo tas viennozīmīgi paaugstinās gala cenu, kā rezultātā lielāka daļa Latvijas iedzīvotāju Latvijas augļus, ogas un dārzeņus, kā uzturā vēlamus veselīgus produktus, nevarēs atļauties.
Tāpat ZZS vērtējumā nav pieļaujama akcīzes nodokļa (AN) likmes paaugstināšana lauksaimniecībā un zivsaimniecībā izmantojamai marķētai dīzeļdegvielai. Šobrīd lauksaimniekiem AN likme noteikta 15% no akcīzes nodokļa standartlikmes, jeb 62,10 euro par 1000 litriem. Tāda tā ir jāsaglabā arī turpmāk.
Jau šobrīd Latvijā lauksaimniekiem AN likme ir augstāka salīdzinājumā ar Lietuvu (AN likme lauksaimniekiem – 60,00 euro/1000 l) un Igauniju (AN likme lauksaimniekiem – 21,00 euro/1000 l). Lai saglabātu Latvijas lauksaimnieku konkurētspēju, ir jāsaglabā AN likme esošajā līmenī.
ZZS uzskata, ka iedzīvotāju ienākuma nodoklis nav piemērojams valsts un ES atbalstam arī pēc 2024.gada 31.decembra. Lauksaimniecības nozarei, saņemot valsts vai ES atbalstu lauksaimniecības un lauku attīstībai, jāsaglabā nodokļa atvieglojums, kas paredz, ka ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamajā ienākumā neiekļauj saņemtās summas, kas izmaksātas kā valsts un ES atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai.
Nodokļa atbrīvojuma mērķis ir sekmēt lauksaimniecības, lauku un zivsaimniecības attīstību, kā arī paaugstināt lauku teritorijas iedzīvotāju dzīves līmeni un radīt Latvijas un pārējo ES dalībvalstu lauksaimniecības produktu ražotājiem līdzvērtīgus konkurences priekšnoteikumus. Šādi nodokļa atvieglojumi mazina nevienlīdzību Latvijas lauksaimnieku un citu ES dalībvalstu vidū.
ZZS neatbalsta jaunu dabas resursu nodokli par koksnes iegūšanu kailcirtē. Šāds solis būtiski pasliktinās nozares konkurētspēju, mazinās Latvijas kokrūpniecības nozares ceļu uz augstākas pievienotās vērtības produktu ražošanu un palielinās birokrātisko slogu, kas neizbēgami nāks līdzi šī nodokļa ieviešanai. Jau pašlaik mežsaimniecības un kokrūpniecības nozarē ir gana liels nodokļu un nodevu slogs. Jauna nodokļa vietā vērtējami pasākumi, kas sekmētu pienākumu stādīt jaunaudzes vai apsvērt iespēju piemērot dabas resursu nodokli par lauksaimniecībā izmantojamās zemes apmežošanu.
ZZS mudina saglabāt valsts atbalstu lauksaimniecībai 2024. gada līmenī, tas ir, 59 miljoni eiro lauksaimniekiem nozīmīgām jomām: atbalstam lopkopībā ciltsdarbam, kredītprocentu dzēšanai, zinātnei, selekcijai, tirgus veicināšanai un skolas piena, augļa un dārzeņu pasākumu līdzfinansēšanai un lauksaimniecības stādījumu un sējumu apdrošināšanai, kas ir ļoti nozīmīgi ņemot vērā mainīgos laika apstākļu radītos postījumus.