Otrdien, 5. jūnijā, ES Lauksaimniecības ministru neformālajā sanāksmē Sofijā, kur pēc ES Padomē prezidējošās valsts – Bulgārijas – ierosinājuma dalībvalstu ministri diskutēja par risinājumiem paaudžu nomaiņai lauksaimniecībā, zemkopības ministrs Jānis Dūklavs norādīja, ka Latvijā ir radītas un nostiprinātas jaunas saimniecības un Zemkopības ministrijas mērķis ir šo saimniecību dzīvotspēja ilgtermiņā.
“Interese un pieprasījums no jauno lauksaimnieku puses par atbalstu uzņēmējdarbības sākšanai ir krietni lielāks nekā mēs varam sniegt. Latvijas situācijā ir jāņem vērā tas, ka mūsu iespējas atbalstīt jaunos lauksaimniekus zemo tiešmaksājumu dēļ ir stipri ierobežotākas nekā citām dalībvalstīm. Tikai izlīdzināts un adekvāts finansējums Eiropas Savienības Kopējai lauksaimniecības politikai var dot jauniešu pieplūdumu lauksaimniecībā,” sacīja zemkopības ministrs Jānis Dūklavs. Turklāt svarīgi ir atbalstīt ne tikai gados jaunos lauksaimniekus, bet arī tos cilvēkus, kas ir jaunienācēji lauksaimniecībā neatkarīgi no vecuma un tāpēc neatbilst jauno zemnieku nosacījumiem.
Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs arī norādīja, ka Latvija nepiekrīt Eiropas Komisijas jauno regulu priekšlikumam par ES Kopējo lauksaimniecības politiku pēc 2020. gada, kas paredz lauku attīstības finansējumu samazināt par 15% un paredz tikai ļoti formālu nelielu tiešo maksājumu palielinājumu Latvijai. Ministrs uzsvēra, ka tām ES dalībvalstīm, kam tiešo maksājumu līmenis nesasniedz 90% no ES vidējā līmeņa, lauku attīstības finansējumu nedrīkst samazināt.
Gan ES kopumā, gan arī Latvijā jauniešu īpatsvars lauksaimniecības sektorā ir ļoti zems. Lai lauksaimniecība varētu veiksmīgi attīstīties, ir jāparedz tādi nosacījumi, kas veicinātu jaunu lauksaimnieku ienākšanu nozarē un paaudžu nomaiņu. Latvijas pieredze rāda, ka jauno lauksaimnieku atbalsta pasākumi ir efektīvi un tiem ir pozitīvs rezultāts, tādēļ tos ir jāsaglabā arī turpmāk.
Latvijā jauniem cilvēkiem, kas vēlas nodarboties ar lauksaimniecību, tiek piešķirts īpašs finansiāls atbalsts līdz 40 tūkstošiem eiro saimniekošanas sākšanai, tajā skaitā, ražošanas pamatlīdzekļu, zemes un dzīvnieku u.tml. iegādei. Izmantojot šo pasākumu, Latvijā kopš 2014. gada savu lauksaimniecisko darbību sākuši vai pārņēmuši jau esošu saimniecību 306 jaunie lauksaimnieki ar kopējo publisko finansējumu 12 miljoniem eiro. Jaunie lauksaimnieki saņem arī papildus tiešos maksājumus. Šie atbalsta pasākumi tiek finansēti no ES Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) finansējuma.
Vienlaikus atbalsts Latvijas jaunajiem lauksaimniekiem ir atkarīgs no tā, kāds KLP finansējuma apmērs kopumā Latvijai tiek un nākotnē tiks piešķirts. Tādēļ galvenais priekšnoteikums veiksmīgam Latvijas jauno lauksaimnieku atbalstam ir finansējuma izlīdzināšana tiešajiem maksājumiem un nesamazināts finansējums lauku attīstībai.