Pirmdien, 7. septembrī, zemkopības ministrs Jānis Dūklavs ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes (LZMP) ārkārtas sēdē informēs, ka pēc Āfrikas cūku mēra (ĀCM) konstatēšanas Latvijā 2014. gada jūnijā, neraugoties uz veiktajiem plašajiem apkarošanas pasākumiem, bīstamā infekcijas slimība turpina izplatīties. Kopš ĀCM konstatēšanas cūkgaļas iepirkuma cena gada laikā ir samazinājusies par 15%, radot finansiālas problēmas Latvijas cūkaudzētājiem.
Šobrīd cūkaudzētāju zaudējumi sasnieguši 8,1 miljonu eiro. Būtiski ir pieaudzis to saimniecību skaits, kuras skar tirgus ierobežojumi (šobrīd ierobežojumi ir noteikti 40% visu Latvijā reģistrēto cūku) un kurām jāsamazina ražošanas apjomi vai jāpārtrauc ražošana.
Latvija lūdz EK paredzēt finansiālu atbalstu 23,5 miljonu eiro apmērā, lai varētu izveidot cūkaudzētājiem pieejamu drošības fondu, piemēram, 3 gadu laika periodam ražošanas pārkārtošanai ĀCM izplatības laikā ar mērķi saglabāt ražošanas resursus tirgus orientētajās saimniecībās. EK ārkārtas finansējums būtu paredzēts šādām aktivitātēm: ražošanas optimizācijai saimniecībās ĀCM konstatēšanas vai apkarošanas pasākumu radīto tirgus ierobežojumu ietekmē; sivēnmāšu genofonda saglabāšanai līdz brīdim, kad saistībā ar ĀCM izplatību atjaunosies normāli tirgus apstākļi. Latvija arī lūdz EK paredzēt lielāku EK līdzfinansējumu noņemto paraugu transportēšanai uz laboratoriju, savvaļas dzīvnieku (meža cūku) līķu savākšanai, kā arī paplašināt laboratorisko testu sarakstu.
Pirms LZMP ārkārtas sēdes zemkopības ministrs Jānis Dūklavs tiksies ar ES veselības un pārtikas nekaitīguma komisāru Vīteni Andrjukaiti (Vytenis Andriukaitis), kam skaidros sarežģīto situāciju Latvijā, kas izveidojusies kopš ĀCM konstatēšanas. Neraugoties uz visiem ieviestajiem bīstamās infekcijas slimības ierobežošanas pasākumiem meža cūku populācijā – konstatēto inficēto meža cūku skaits turpina būtiski pieaugt, kā rezultātā cūkkopībai kā Latvijā būtiskai lauksaimniecības nozarei ir nopietni šķēršļi sekmīgai turpmākai uzņēmējdarbībai.
Latvija tāpat kā Igaunija, Lietuva un Polija uzskata, ka šobrīd apstiprinātā Baltijas valstu un Polijas stratēģija jāturpina attīstīt par kopīgu ilgtermiņa ES stratēģiju cīņai ar ĀCM, tāpēc ir jāparedz lielāks ES līdzfinansējums ĀCM un tā epidemioloģiskās situācijas izpētei ES, kā arī uzraudzības un apkarošanas pasākumu īstenošanai, lai uzlabotu gatavību tikt galā ar tā izplatību.
Jau ziņots, ka 14. augustā Latvijas, Igaunijas, Lietuvas un Polijas lauksaimniecības ministri nosūtīja vēstuli EK, kurā informēja par situāciju saistībā ar ĀCM šajās valstīs. EK nosūtītajā vēstulē ministri aicina EK palielināt finansējumu ĀCM apkarošanas pasākumiem Latvijā, Igaunijā, Lietuvā un Polijā.