Pirmdien, 15. februārī, zemkopības ministrs Jānis Dūklavs dosies uz ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sanāksmi, kurā tiks apspriesti vairāki Latvijas lauksaimniekiem un zivsaimniekiem nozīmīgi jautājumi.
ES lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru tikšanās laikā zemkopības ministrs Jānis Dūklavs informēs, ka Latvijas piena ražošanas un cūkkopības nozarei arī turpmāk ir nepieciešams ārkārtas atbalsts. Neraugoties uz to, ka piena iepirkuma cena pēdējo trīs mēnešu laikā ir nedaudz pakāpusies un cūkgaļas iepirkuma cena kopš privātās uzglabāšanas atbalsta shēmas iedarbināšanas arī nedaudz ir pieaugusi, situācija abās nozarēs joprojām ir ļoti grūta. Kaut arī piena nozare kopš Krievijas embargo ir atradusi vairākus jaunus eksporta tirgus, tie vēl nekompensē apjomus, ko Latvijas piena ražotāji zaudēja pēc embargo. Turklāt ekspertu prognozes un tirgus dati liecina, ka pasaules piena produktu tirgū pārsātinājums saglabāsies pārskatāmā nākotnē. Savukārt cūkkopības nozarē joprojām situāciju apgrūtina Āfrikas cūku mēra izplatība. Tās apkarošanai ieviestie pasākumi papildus cenas lejupslīdei jau ilgstoši rada tirgus ierobežojumus ražotājiem.
“Mēs esam gandarīti par Eiropas Komisijas sniegto ārkārtas atbalstu Latvijas piena ražotājiem un cūkaudzētājiem. Taču iepirkuma cenu pieaugumi ir niecīgi pret kopējo cenas kritumu, kāds tika piedzīvots pēc Krievijas embargo noteikšanas. Gan piena, gan cūkgaļas iepirkuma cenas joprojām ir zemas, un vienubrīd bija pat par 31 procentu zemākas nekā pirms embargo, un tās nenosedz ražošanas izmaksas ne piena ražotājiem, ne cūkaudzētājiem. Ražotājiem šāda situācija nozīmē nepārtrauktu stresu un ilgstošas finansiālas problēmas. Un, protams, neziņu par rītdienu. Situācija piena un cūkgaļas nozarēs ir satraucoša, tāpēc ir nepieciešams apsvērt vairāku papildu pasākumu īstenošanu piena un cūkgaļas nozaru atbalstam,” uzsver zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.
Padomes sēdē tiks apspriesti arī priekšlikumi regulas projektam par atļaujām, kas dod ES zvejas kuģiem tiesības zvejot ārpus ES ūdeņiem. Latvija norāda, ka regulai ir jānodrošina ES dalībvalstu ārējās flotes pārvaldības uzlabojumi. Lai uzlabotu zvejas pārvaldības pasākumus ES ārējai flotei, nepieciešami uzlabojumi un skaidrība ne tikai par dalībvalstu, bet arī Eiropas Komisijas atbildību. Tāpat nedrīkst pieļaut administratīvā sloga pieaugumu datu apmaiņas un kontroles procedūrām.