Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs vienmēr ir aizstāvējis Latvijas lauksaimnieku intereses gan Latvijā, gan Briselē. Nākamnedēļ Jānis Dūklavs atkal dosies uz Briseli turpināt cīņu par taisnīgiem platību maksājumiem Latvijas zemniekiem, lai viņi varētu līdzvērtīgi konkurēt ar citu dalībvalstu lauksaimniekiem Eiropas Savienības (ES) un trešo valstu tirgos. Ieklausīsimies Jāņa Dūklava viedoklī:
Esam daudz izdarījuši, lai stiprinātu mūsu lauksaimnieku konkurētspēju. Šoruden, tāpat kā iepriekšējos gados, Zemkopības ministrija (ZM) rada iespēju Lauku atbalsta dienestam septembrī sākt izmaksāt avansa maksājumus par atdalītajiem papildus valsts tiešajiem maksājumiem 70 procentu apmērā, jo šobrīd ražas novākšanas un ziemāju sējas laikā zemniekiem ir ļoti nepieciešami apgrozāmie līdzekļi. Kopumā septembrī 30 000 lauksaimnieku avansā tiks izmaksāti 20,8 miljoni latu, bet līdz gada beigām zemnieki avansa maksājumos saņems 72 miljonus latu.
To, ka arī ekonomiskās krīzes laikā mums izdevies noturēt lauksaimniecības nozari stabilās pozīcijas un pat nodrošināt tās attīstību, apliecina eksporta pieaugums. 2011. gada 1. pusgadā Latvija pārtikas un lauksaimniecības produktus eksportēja par 58 miljoniem latu vai 17 procentiem vairāk nekā 2010. gada 1. pusgadā (un par 107 miljoniem latu vai 36 procentiem vairāk nekā 2009. gada 1. pusgadā). Līdz ar to pārtikas un lauksaimniecības produktu nozare ir ierindojusies trešajā vietā starp nozīmīgākajām Latvijas eksporta nozarēm. Uz attīstību norāda arī lielais aktivitātes pieaugums lauku uzņēmēju un zemnieku vidū. Kā apliecinājums tam ir Lauku atbalsta dienestā iesniegto projektu skaita necerēti lielais pieaugums programmām: lauku saimniecību modernizēšana, uzņēmumu radīšana un attīstība, pārstrādes uzņēmumu modernizācija, kā arī infrastruktūras attīstība, kas saistās ar meliorācijas sistēmu ierīkošanu un rekonstrukciju.
Arī meža nozarei ir bijis veiksmīgs pirmais pusgads. Koksnes un tās izstrādājumu eksports 2011. gada 1. pusgadā bija par 105 miljoniem latu vai 25 procentiem lielāks nekā 2010. gada 1. pusgadā (un par 252 miljoniem latu vai 95 procentiem lielāks nekā 2009. gada 1. pusgadā). Koksnes un tās izstrādājumu eksports 2011. gada 1. pusgadā bija nozīmīgākā Latvijas eksporta nozare – 18 procenti no kopējās Latvijas eksporta vērtības.
Runājot par mežsaimniecības nozari, vēlos paust gandarījumu, ka tikko valsts īpašumā esošajiem mežiem piešķirts visā pasaulē prestižais PEFC zaļais sertifikāts (PEFC ir vislielākā zaļā meža sertifikācijas sistēma pasaulē) – neatkarīgie auditori, kas veikuši pārbaudi visās astoņās AS „Latvijas valsts meži” mežsaimniecībās, ir konstatējuši, ka uzņēmums apsaimnieko mežus līdzsvaroti un atbilstoši vides, sociālām un ekonomiskām prasībām. Līdz ar to ir noņemtas bažas, ka jautājumi, kas saistīti ar sertifikāciju, varētu būt šķērslis eksporta tirgu pieejamībai.
Taču ar to nepietiek. Lai paaugstinātu mūsu lauksaimnieku konkurētspēju, šobrīd notiek sīva cīņa Briselē par taisnīgiem platību maksājumiem Latvijas lauksaimniekiem pēc 2013. gada. Šobrīd mana, ZM un lauksaimnieku nevalstisko organizāciju pirmā prioritāte ir ES Kopējās lauksaimniecības politikas nākotne pēc 2013. gada. Mēs nekad neatbalstīsim tādu platības maksājumu izlīdzināšanas metodi, kādu to šobrīd piedāvā Eiropas Komisija (EK) – Latvijas lauksaimnieki joprojām netiek uzskatīti par līdzvērtīgiem ES tirgus dalībniekiem. Šāds EK piedāvājums pat nenodrošina Latvijas lauksaimniecības palikšanu pašreizējā līmenī un ilgtermiņā novedīs pie stagnācijas, ja ne vēl sliktāk.
Nevienam nav noslēpums, ka šobrīd Latvijas zemnieki saņem viszemākos platības maksājumus ES – 63 latus par hektāru, kamēr vidējais līmenis ES ir 186 lati par hektāru un dažas dalībvalstis saņem pat 420 latus par hektāru. Mūsu mērķis ir vismaz 85 procenti no ES vidējiem platības maksājumiem, kas dotu iespēju pēc 2013. gada Latvijas lauksaimniekiem saņemt ne mazāk par 148 latiem par hektāru. Šīs nedēļas sākumā darba vizītē Briselē bija Valsts prezidents Andris Bērziņš. Mūsu prezidents kā vienu no valstij vissvarīgākajiem jautājumiem aktualizē nepieciešamību ES Kopējās lauksaimniecības reformu veikt tā, lai tā būtu taisnīga un godīga pret Latvijas lauksaimniekiem.
Runājot par sasāpējušo zemes iegādes jautājumu, uzskatu, ka ar aizliegumiem mēs zemes pārdošanu ārzemniekiem neapturēsim. Lai dotu iespēju mūsu zemniekiem līdzvērtīgi konkurēt zemes tirgū, esmu vairākkārt vērsies valdībā un pie deputātiem ar piedāvājumu, ka mums jāatrod līdzekļi, par kuriem radīt speciālu kreditēšanas programmu zemes iegādei caur bankām ar pietiekami ilgiem kredīta atmaksas termiņiem – ne mazākiem par 25 līdz 30 gadiem – un procentu likmes nedrīkstētu pārsniegt 1,2 līdz 1,5 procentus. Šāds kredīts lauksaimniekiem tiktu izsniegts ar nosacījumu, ka zeme tiek pirkta un izmantota lauksaimnieciskajai ražošanai.
Ne mazāk svarīga kā ražošanas attīstība ir visu lauku teritoriju attīstība kopumā. Šajā jomā ir jāturpina atbalstīt visa veida uzņēmējdarbības formas un veidus laukos. Tā ir iespēja palielināt lauku apdzīvotību, jo pieaug uzņēmēju ieinteresētība un tiek radītas jaunas, pastāvīgas darba vietas. Jau šobrīd lauku atbalsta programmas ir vērstas uz to, lai lauku reģionos dažādotu saimniekošanu, tajā skaitā atbalstot nelauksaimniecisko uzņēmējdarbību.
Ir jāsaprot, ka Latvijas lauki un Latvijas lauku nākotne nav tikai lauksaimniecība vai pareizi apgūti mums pieejamie līdzekļi lauksaimniecības atbalstam paredzētajos ES fondos. Latvijas lauku attīstība ir jāskata kopumā – ražošana, infrastruktūra, nodarbinātība, dzīves vide. Ir jābūt vienotai lauku un reģionu attīstības politikai, kas ietvertu visas cilvēkiem laukos būtiskās jomas – gan lauksaimniecisko ražošanu un saimniekošanu laukos, arī mežu ilgtspējīgu un racionālu apsaimniekošanu, zivsaimniecības attīstību, gan ceļu būvniecību un uzturēšanu, skolu un kultūras iestāžu pieejamību, sociālo un veselības pakalpojumu nodrošināšanu. Tikai tad mēs varēsim runāt par sabalansētu visu reģionu, tostarp – lauku apvidu, attīstību, un tikai tad lauku cilvēki vairs nebrauks prom darba meklējumos pilsētās vai pat ārpus valsts.