“Atskatoties uz pirmajās 100 dienās paveikto, jāatzīst, ka šis bijis ļoti intensīva darba piesātināts laiks, kas devis Latvijas uzņēmējiem un sabiedrībai ilgi gaidītus rezultātus. Mēs esam veiksmīgi atjaunojuši dialogu ar sociālajiem partneriem un izvirzījuši konkrētus mērķus nākamajam gadam. Samērā īsā laikā paveiktais pierāda, ka pārmaiņas var panākt, ja valdībai ir vienots redzējums un notiek konstruktīva sadarbība starp dažādām institūcijām. Kā 2024. gada prioritātes es esmu definējis investīciju piesaisti un administratīvā sloga mazināšanu uzņēmējiem,” atzīst ekonomikas ministrs Viktors Valainis.
Lai stimulētu Latvijas uzņēmumus veikt ieguldījumus jaunu produktu izstrādē un tādējādi veicinātu Latvijas tautsaimniecības izaugsmi un eksporta apjoma palielināšanu, nākamā gada valsts budžetā paredzētas mērķtiecīgas investīcijas tautsaimniecībā, kas kopā ar ES investīcijām dos būtisku ieguldījumu mūsu ekonomikā.
“Ekonomikas ministrijas 2024. gada budžeta izdevumu prioritāte ir uzņēmējdarbības konkurētspējas paaugstināšana – eksporta, investīciju un inovāciju veicināšana,” uzsver ministrs.
2024. gada valsts budžetā ir iekļauts papildu finansējums aizdevumiem uzņēmumiem lielo investīciju projektu īstenošanai. Plānots, ka, no valsts puses investējot 70 miljonus eiro atbalsta veidā, uzņēmēji katru gadu Latvijas ekonomikā veiks investīcijas vismaz 200 miljonu eiro apmērā, kā rezultātā tiks radītas vismaz 600 labi apmaksātas darba vietas. Ir apstiprināts atbalsts uzņēmējiem tehnoloģiju pārneses sistēmu pilnveidošanai 26,5 miljonu eiro apmērā, izstrādāta un iesniegta Ministru kabinetā atbalsta programma inovāciju klasteriem 108 miljonu eiro apmērā, kā arī novirzīts 25 miljonu eiro finansējums jaunu produktu izstrādei 8 kompetenču centros.
Tāpat, piemēram, paredzēts finansējums 6 miljonu eiro apmērā investīciju un eksporta veicināšanai caur starptautisku pasākumu, izstāžu, semināru, konferenču un kongresu rīkošanu, kā arī dubultots jaunuzņēmumu attīstībai paredzētais finansējums. “Jaunuzņēmumiem ir lielākais potenciāls pārnest uz tautsaimniecību mūsu zinātnieku atklājumus un inovācijas, tostarp dziļajās tehnoloģijās,” norāda V.Valainis.
“Kā vienu no valdības prioritārajiem un steidzamiem uzdevumiem bijām izvirzījuši sagatavot izmaiņas normatīvajos aktos, lai atvieglotu un padarītu lētāku hipotekāro kredītu pārkreditēšanu citā komercbankā. To esam paveikuši! Ja Saeima apstiprinās valdības piedāvājumu, hipotekāro kredītu pārkreditācijas izmaksas samazināsies vismaz 2-3 reizes,” gandarījumu pauž ekonomikas ministrs. Ministru kabinets atbalstījis grozījumus četros likumos – Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, Kredītiestāžu likumā, Notariāta likumā un Apdrošināšanas līguma likumā, lai mazinātu pārkreditēšanas šķēršļus, atvieglotu patērētāju iespējas pārkreditēt hipotekāros kredītus, tā veicinot klientu mobilitāti un konkurenci kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju starpā, attīstot kredītiestāžu piedāvātos risinājumus hipotekāro kredītu ņēmējiem un mazinot augstās hipotekāro kredītu likmes.
“Kvalitatīvu mājokļu pieejamība ir būtisks nosacījums ekonomikas attīstībai. Tā ietekmē ne tikai mājsaimniecību labklājības līmeni un tautas ataudzi, bet arī darbaspēka mobilitāti, jaunu darbavietu veidošanu, pieeju ekonomiskās izaugsmes iespējām, nodrošinot vai liedzot iedzīvotājiem iespēju aktīvi piedalīties darba tirgū, kā arī nabadzības un sociālās atstumtības mazināšanai,” uzsver ekonomikas ministrs. Lai sekmētu mājokļu pieejamību Latvijā, valdībā apstiprinātas Ekonomikas ministrija izstrādās Mājokļu pieejamības pamatnostādnes 2023.-2027. gadam. Tās ietver rīcības virzienus, politikas rādītājus un uzdevumus mājokļu pieejamības veicināšanai dažādu ienākumu līmeņu mājsaimniecībām, tostarp mājsaimniecībām ar viszemākajiem ienākumiem, kā arī veicot ieguldījumus esošā dzīvojamā fonda uzlabošanā un veicinot investīcijas jauna dzīvojamā fonda attīstībā.
Cilvēkkapitāla attīstības padome konceptuāli atbalstījusi mūsu izstrādāto Cilvēkkapitāla attīstības stratēģiju. “Zināšanas, izglītība un cilvēku vēlme iesaistīties uzņēmējdarbībā ir ne tikai būtisks priekšnosacījums, bet arī dzinējspēks Latvijas ekonomiskās izaugsmes veicināšanai un tautsaimniecības attīstībai. Vienlaikus šis ir arī būtisks solis ceļā uz paradigmas maiņu, sekmējot to, ka Latvija kļūst par jaunajiem uzņēmējiem un ārvalstu investoriem pievilcīgu inovāciju un auglīgas uzņēmējdarbības ekosistēmu,” norāda ministrs. Tuvākajā laikā stratēģija un konkrēts rīcības plāns tās mērķu sasniegšanai tiks iesniegts izskatīšanai Ministru kabinetā. Cilvēkkapitāla attīstības stratēģija izstrādāta ar mērķi nodrošināt koordinētu cilvēkkapitāla jautājumu pārvaldību, sekmējot darbaspēka piedāvājuma pielāgošanos nākotnes darba tirgus vajadzībām, pirmo reizi definējot vienotu valsts politiku darbaspēka problēmas risināšanai, kā arī uzņemoties galveno lomu šīs politikas īstenošanā.
Tāpat starp nozīmīgākajiem pirmajās 100 dienās paveiktajiem darbiem jāuzsver jaunu atbalsta programmu izstrāde uzņēmējdarbības un iedzīvotāju labklājības veicināšanai. Valdībā apstiprināta un jau uzsākta atlase jaunā 61 miljonu eiro lielā ES struktūrfondu atbalsta programmā sociālo mājokļu atjaunošanai un jaunu sociālo mājokļu būvniecībai, kas ļaus būtiski uzlabot pašvaldību dzīvojamo fondu, kā arī veicinās aktivitāti būvniecības sektorā. Apstiprināta Atveseļošanās fonda atbalsta programma 5,2 miljonu eiro apmērā uzņēmumu, pētniecības, izglītības un zinātnes institūciju sadarbības veidošanai inovatīvu produktu radīšanā gan Latvijā, gan ārzemēs. Tās ietvaros paredzēts atbalsts vismaz 240 uzņēmumiem un iecerēts organizēt vismaz 1000 komersantu vizītes pie potenciālajiem sadarbības partneriem. Pieņemts lēmums arī pagarināt Altum mikroaizdevumu un starta aizdevumu atbalsta programmu uzņēmējiem līdz 2029. gada beigām, programmas īstenošanai piešķirot papildu finansējumu 15,6 miljonus eiro, kā arī palielinot maksimālā atbalsta summu līdz 250 000 eiro.
“Vienlaikus ir gandarījums par kopdarbā panākto risinājumu elektroenerģijas sadales un pārvades tarifu samazināšanai jau no 2024. gada 1. janvāra, kā arī par jau pirmajiem rezultātiem administratīvā sloga mazināšanai būvniecības nozarē, likvidējot liekās birokrātiskās prasības. Šo darbu turpināsim arī nākamgad, pastiprinātu uzmanību pievēršot ne tikai būvniecības nozares regulējumam, bet arī meklējot katru iespēju mazināt administratīvo slogu citu nozaru uzņēmējiem,” norāda Viktors Valainis.
Ekonomikas ministrijas
Sabiedrisko attiecību nodaļa