Valdība atbalsta Latvijas nostāju šonedēļ, 16.jūlijā un 17.jūlijā, Luksemburgā paredzētajā Eiropas Savienības (ES) nodarbinātības, sociālās politikas un dzimumu līdztiesības ministru neformālajā sanāksmē.
Neformālās sanāksmes pirmajā dienā notiks nodarbinātības un sociālās politikas ministru tikšanās, kuras laikā plānotas trīs apaļā galda diskusijas. Diskusijā “Sociālā dimensija ES pārvaldības ietvarā” piedalīsies arī labklājības ministrs Uldis Augulis (LZS).
Luksemburgas prezidentūras sagatavotajā diskusiju dokumentā ir uzsvērts, ka sociālā nestabilitāte ir tikpat liels drauds kā ekonomiskā nesabalansētība, ņemot vērā, ka tas var mazināt ES politisko uzticamību, ilgtermiņa izaugsmi un konkurētspēju.
Vienlaikus tiek uzsvērts, ka esošā pārvaldības sistēma nav pietiekami elastīga, lai reaģētu uz nākotnes krīzēm. Sociālās dimensijas padziļināšana tiek saprasta kā kopīgo sociālo mērķu sasniegšanas veicināšana.”Tāpēc ES ekonomikas, finanšu un fiskālo politiku pārvaldības ietvarā būtu jāiekļauj arī horizontālā sociālā klauzula, kā arī jāizmanto jau esošie mehānismi, kas pievērš uzmanību nodarbinātības un sociālajai situācijai,” teikts dokumentā.
Valdības apstiprinātā Latvijas nostāja paredz, ka, lai mazinātu negatīvas sociālās ietekmes risku, ļoti būtisks ir sociālās drošības tīkls un iedzīvotāju uzticēšanās tam. Sociālā konverģence ir cieši saistīta arī ar ekonomisko konverģenci.
Vienlaikus ir jāņem vērā, ka darba tirgi un sociālās aizsardzības sistēmas dalībvalstīs atšķiras, un Latvija uzskata, ka ir jārespektē katras dalībvalsts situācija. Demokrātiskā leģitimitāte ir balstīta demokrātiskās institūcijās, tomēr to ietekmē gan nodarbinātības un sociālā situācija, gan arī tas, vai iedzīvotāji lēmumus uztver kā taisnīgus, norāda Labklājības ministrija (LM), kura sagatavojusi Latvijas nostāju šajos jautājumos.
Tāpat Latvija uzskata, ka ES ir ilgstoša prakse labākās pieredzes apmaiņā, un tā dalībvalstīm ir bijusi ļoti noderīga dažādu reformu īstenošanā. Ļoti laba pieredze ir atrodama arī ārpus eirozonas valstīm, tomēr ir jāņem vērā, ka ne vienmēr viens risinājums derēs visām dalībvalstīm. To ir pierādījusi arī līdzšinējā pieredze Jauniešu garantijas īstenošanā, norāda LM.
Attiecībā uz Eiropas semestra procesu Latvija uzsver, ka jau šobrīd ir instrumenti, ar kuru palīdzību tiek uzraudzītas darba tirgus un sociālās situācijas tendences ES dalībvalstīs. Tāpēc svarīgi ir efektīvi izmantot jau esošos mehānismus.Tāpat dalībvalstīm būtu jācenšas nodrošināt labi darbojošos darba tirgus, kā arī efektīvas un ilgtspējīgas sociālās aizsardzības sistēmas, koncentrējoties uz rezultātu, nevis sasniegšanas mehānismiem.
Vienlaikus Latvija norāda, ka šajā jomā būtisku ieguldījumu sniedz dalībvalstu nodarbinātības politiku pamatnostādnes, par kuru aktualizēto redakciju Padome šogad vienojās Latvijas prezidentūras vadībā.
Tāpat sagatavotais Latvijas viedoklis paredz, ka Eiropas semestris, kura laikā Eiropas Nodarbinātības stratēģija, tajā skaitā Padomē apstiprinātās dalībvalstu nodarbinātības politiku pamatnostādnes, jau sniedz atbilstošu “ietvaru” darba tirgus un sociālo jautājumus apspriešanai un atvērtās koordinācijas metodes izmantošanai dalībvalstu īstenoto politiku uzlabošanā.
Tāpēc Latvija uzskata, ka nav nepieciešams veidot jaunus procesus. Vienlaikus Latvija vēlas uzsvērt, ka Nodarbinātības komitejai un Sociālās aizsardzības komitejai kā ES Nodarbinātības, sociālās politikas, veselības un patērētāju lietu ministru padomes sagatavošanas komitejām arī ekspertu līmenī būtu jāizvērtē “Piecu prezidentu” ziņojums par Eiropas Ekonomikas un monetārās savienības pabeigšanu.
Savukārt neformālās sanāksmes otrajā dienā notiks dzimumu līdztiesības ministru tikšanās, kuras laikā uzmanība tiks pievērsta jautājumam par izmaiņām dalībvalstu darba tirgos un ar tām saistītajiem izaicinājumiem sievietēm un vīriešiem.Latvija sanāksmes otrajā dienā stāstīs par šajā jomā paveikto.