Pēdējās divās dienās, šķiet, ikviens politiķis vai politikānis, kam nav slinkums, jau paspējis izteikties par problēmām ar nacionālo aviosabiedrību „airBaltic”. Izteikumu „bardzība” un lietotie apzīmējumi liecina gluži vai par to, ka notiek tāda kā sacensība, kurš vēlētājiem parādīs „visstingrāko nostāju”. Tekstos ņirb no apzīmējumiem „oligarhi”, „valsts nozagšana”, „nekompetence”, „bezdarbība”, „valstij viss ir neizdevīgi” un tā joprojām. Interesanti, ka pat lielākie „speciālisti”, kuri sakās zinām visu un par visu, zinām, kas un kā būtu jādara ar „airBaltic”, tā arī nespēj paskaidrot, kas un tieši šobrīd ir izdarīts nepareizi, kas tieši valstij no piedāvātajiem risinājuma variantiem ir neizdevīgi un kā būtu pareizāk sarežģīto situāciju „airBaltic” iekšienē risināt.
Nav brīnums, ka kopējā skandāla uzkurināšanā iesaistījies arī eksprezidents un Zatlera vārdā nosauktā partija, kas, kā pēdējā mēneša laikā ierasts, demonstrējusi sevišķi „asu nostāju”. Diemžēl (un atkal jāsaka – kā parasti) partijas paziņojumā bez personiskiem apvainojumiem un „oligarhu varas” piesaukšanas nekādu citu argumentu nav. Arī spēlēšanās ar ministra demisijas pieprasījumiem un „sarkanajām līnijām” atgādina pavecu meldiņu no priekšvēlēšanu repertuāra.
Bijušais Valsts prezidents taču nebūs aizmirsis, ka Latvijas valsts ir apņēmusies ievērot likumus un juridiskās normas, kas jebkuram parakstītajam dokumentam (tostarp – arī „airBaltic” akcionāru līgumam) nosaka zināmas juridiskas konsekvences. Tātad – visas strīdus situācijas risināmas nevis ar politiskiem paziņojumiem, bet gan likumos un Latvijas starptautiskajās saistībās noteiktā kārtībā. Satiksmes ministrija pēdējā pusgada laikā (neraugoties ne uz privātā akcionāra destruktīvajām darbībām, ne arī „sprunguļiem” no koalīcijas partneru puses) ir juridiski korekti un valstij maksimāli izdevīgi ( atrodoties neapskaužamā, es pat teiktu, nožēlojamā akcionāru līguma valgos) risinājusi ar „airBaltic” saistītos jautājumus, vienlaikus nodrošinot paša uzņēmuma darbību.
Tādēļ es gribētu aicināt gan Zatlera kungu un viņa domubiedrus, gan arī citus politiskos konkurentus, kuriem acīm redzami svarīgāk par problēmas atrisināšanu aviokompānijā „airBaltic” ir iesaistīties pēc iespējas skaļākās priekšvēlēšanu „dubļu cīņās”, tomēr nenolaisties pārāk zemu. Jo lidot gribēsies arī pēc vēlēšanām un politiķiem lēmumi „airBaltic” lietā būs jāpieņem tā kā tā.