Trešdien, 31.janvārī, Zemkopības ministrijas (ZM) izveidotā meliorācijas darba grupa secināja, ka ir svarīgi meliorācijas tiesiskā regulējuma būtiskākos jautājumus neatkarīgi no meliorācijas sistēmas atrašanās vietas koncentrēt vienā meliorācijas jautājumus reglamentējošā normatīvajā aktā – Meliorācijas likumā un tam pakārtotajos normatīvajos dokumentos. Savukārt meliorācijas sistēmas apdzīvotās vietās nepieciešams klasificēt kā apdzīvoto vietu ūdenssaimniecības neatņemamu sastāvdaļu, kā tas ir pieņemts daudzviet pasaulē. Tāpēc tika lūgts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM) veikt nepieciešamās izmaiņas ūdens apsaimniekošanu reglamentējošajos normatīvajos aktos.
Darba grupas dalībnieki bija vienisprātis, ka apdzīvotu vietu koplietošanas meliorācijas sistēmai ir jābūt pašvaldības nozīmes statusam, paredzot pašvaldībām šo sistēmu inventarizācijas tiesības un tiesības kā šo sistēmu pārvaldītājam noteikt to apsaimniekotāju, kārtību par šo sistēmu uzturēšanu un maksas iekasēšanu par lietošanu.
Sanāksmē arī precizēta izpratne par meliorācijas sistēmām apdzīvotajās vietās, ar to saprotot meliorācijas sistēmas teritorijas aizsardzībai pret applūšanu, gruntsūdens līmeņu regulēšanai un virszemes ūdens uztveršanai un novadīšanai apdzīvotajās vietās (pilsētās, ciemos), izņemot kanalizācijas ārējos inženiertīklus.
ZM aicināja darba grupas dalībniekus izteikt priekšlikumus neregulēto ūdensteču posmu un regulēto ūdensnoteku posmu vienotas caurplūdes spējas nodrošināšanai neatkarīgi no to atrašanas vietas, administratīvajām teritorijām un teritorijām ar īpašu statusu. Pierīgas pašvaldību apvienība vērsa VARAM uzmanību uz šķēršļiem to meliorācijas sistēmu sakārtošanā, kas šķērso vai saskaras ar īpaši aizsargājamajām dabas teritorijām, minot daudz konkrētu piemēru un uzsverot, ka šādos gadījumos, kad tiek ierobežota esošo meliorācijas sistēmu darbība, kas šķērso aizsargājamo dabas teritoriju, to atjaunošanā vai pārbūvē būtu jāvērtē ne tikai iespējamais zaudējums vides resursiem, bet arī sabiedrībai.
Darba grupā pārstāvēti Zemkopības ministrijas, VSIA “Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi” Meliorācijas departamenta, VSIA “Meliorprojekts”, Latvijas Melioratoru biedrības, Latvijas Hidromelioratīvo būvnieku asociācijas, VARAM, Ekonomikas ministrijas, Latvijas Pašvaldību savienības, Pierīgas pašvaldību apvienības speciālisti, kā arī Carnikavas, Ogres, Jūrmalas un Rīgas pašvaldību pārstāvji.
Darba grupas mērķi ir panākt vienotu izpratni par meliorācijas sistēmu un ūdenssaimniecības objektu demarkācijas robežu apdzīvotās vietās, sagatavot priekšlikumus tiesiskā regulējuma pilnveidošanai apdzīvoto vietu meliorācijas jomā, kā arī izvērtēt pretrunas tiesiskajā regulējumā virszemes ūdensobjektu un meliorācijas sistēmu apsaimniekošanas jomā, un sagatavot priekšlikumus tiesiskā regulējuma pilnveidošanai, lai veicinātu starpnozaru vienotu izpratni un novērstu pretrunas tiesiskajā regulējumā.
ZM jau agrāk ir vērsusi uzmanību uz faktu, ka klimata pārmaiņu ietekmē nokrišņi kļūst arvien bagātīgāki. Pārmērīgo nokrišņu daudzuma ietekmē pēdējos gados arvien biežāk cieš ne tikai lauku reģioni, bet arī apdzīvotās teritorijas – pilsētas un ciemati. Lielākajā daļā Latvijas teritorijas nav veikta apdzīvotu vietu meliorācijas sistēmu inventarizācija, kas apgrūtina patiesās situācijas apzināšanu par meliorācijas sistēmām un to tehnisko stāvokli apdzīvotajās vietās, kā arī šo sistēmu to ietekmi uz civilās aizsardzības draudiem.
Valsts SIA „Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi” turpina īstenot nozīmīgus projektus plūdu risku mazināšanā, lauksaimniecības un mežsaimniecības zemju meliorācijā, valstij piederošo hidrotehnisko būvju atjaunošanā un pārbūvē, kā arī valsts nozīmes ūdensnoteku atjaunošanā. Šim mērķim no 2014. līdz 2020. gadam paredzēti 80 miljoni eiro publiskā finansējuma – 36,6 miljoni eiro no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) un 43,4 miljoni eiro no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF).