Eiropas Savienības (ES) lauksaimniecības tiešmaksājumu politika tiks mainīta par labu Latvijas zemniekiem, taču paliek atklātas diskusijas par atbalsta aprēķināšanas kārtību un konkrētām summām, pēc tikšanās ar Eiropas Komisijas un Eiropas Parlamenta amatpersonām secina Saeimas komisiju vadītāji.
Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs Imants Lieģis un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš 10. un 11.janvārī uzturējās vizītē Briselē, lai lobētu lauksaimniecības tiešmaksājumu palielināšanu Latvijas zemniekiem un pārrunātu Latvijai būtiskos kohēzijas politikas jautājumus.
Imants Lieģis atzīst, ka viņa pozīcija pēc sarunām ar Briseles amatpersonām ir piesardzīgi optimistiska: „No Eiropas Komisijas saņemta skaidra ziņa, ka Latvijas zemnieki pēc 2014.gada saņems vairāk, tomēr jautājums par konkrētiem skaitļiem ir atvērts. Mēs saprotam arī Briseles izrādīto piesardzību, jo Kopējās lauksaimniecības politikas nākotnes diskusijas notiks ciešā kontekstā ar ES daudzgadu budžeta plānošanu.”
„Pozitīvā ziņa no Briseles, ka ES lauksaimniecības politika tiks grozīta tirgus principu virzienā,” atzīst Tautsaimniecības komisijas vadītājs Andris Bērziņš, uzsverot, ka nacionālo parlamentu pārstāvjiem ir jāmaina darbības taktika un Briseles politikas veidošanas procesos jāiesaistās vēl tad, ka tie ir melnraksta stadijā. „Aktīva parlamenta darbība palīdzēs izlīdzināt pagātnes nesaprašanās un nepilnības lauksaimniecības politikā un pozitīvi ietekmēs arī Latvijas interešu realizēšanu nākotnē,” uzsver komisijas vadītājs.
I.Lieģis sarunās ar amatpersonām uzsvēra, ka Latvijai lauksaimniecības politikas nākotnes kontekstā ir īpaši svarīgi pārskatīt tiešmaksājumu sistēmu, panākot taisnīgu un vienlīdzīgu attieksmi pret Latvijas zemniekiem. Saeimas pārstāvji piedāvāja savus kritērijus nākamo tiešmaksājumu aprēķināšanā, kā arī uzsvēra nepieciešamību atbalstīt tieši mazos un vidējos lauksaimniekus.
Komisiju priekšsēdētāji atzīst, ka par lauksaimniecības jautājumiem ir pozitīvas ziņas, taču kohēzijas politikas kontekstā saņemti negatīvi signāli par Latvijas spēju kvalitatīvi izmantot ES kohēzijas politikas ietvaros pieejamo finansējumu. „Brisele ar bažām skatās uz faktu, ka Latvijā viena un tā pati iestāde atbild gan par naudas piešķiršanu, gan izlietojuma kontroli,” atzīst I.Lieģis. Ņemot vērā, ka struktūrfondu līdzekļu pieejamība mūsu valstij ir ļoti būtiska, abas komisijas nākotnē plāno daudz tiešāk un aktīvāk uzraudzīt Eiropas naudas administrēšanu.
Komisiju priekšsēdētāji norāda, ka lauksaimniecības politikas jautājumos Latvijai jāsadarbojas ar kolēģiem visās ES valstīs, tostarp Polijā, kura 2011.gada otrajā pusē pārņems Eiropas
Padomes prezidentūru un šai valstij būs nozīmīga loma Kopējas lauksaimniecības politikas veidošanā.
Sarunās ar Eiropas Komisijas pārstāvjiem I.Lieģis runāja arī par Latvijas pārstāvību ES institūciju ierēdniecības augstākajos amatos.