Saeima trešdien, 17.decembrī, galīgajā lasījumā pieņēma likumu „Par valsts budžetu 2015.gadam” un likumu „Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2015., 2016. un 2017.gadam”, kā arī grozījumus 18 likumos un vienu jaunu likumu, kas saistīti ar nākamā gada valsts budžetu.
Par nākamā gada valsts budžetu balsoja 60 deputāti, 13 bija pret, bet atturējās 21 deputāts.
Nākamā gada valsts budžetā kā prioritātes izvirzīta valsts aizsardzības spēju stiprināšana, kā arī sociālā un nacionālā drošība, tostarp pasākumi ienākumu nevienlīdzības mazināšanai un uzņēmējdarbības konkurētspējas veicināšanai.
2015.gada valsts budžetā tiek saglabāta līdzšinējā nodokļu politika, neceļot nodokļu likmes.
Valsts budžeta ieņēmumus paredzēts nodrošināt galvenokārt no ēnu ekonomikas apkarošanas un nodokļu administrēšanas uzlabošanas pasākumiem. Lai mazinātu iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzību, nākamgad no līdzšinējiem 320 uz 360 eiro palielināts minimālās mēneša darba algas apmērs. 2015.gadā no valsts budžeta tam būs nepieciešami 7,9 miljoni eiro.
Ar nākamo gadu atcelti visi 2009.gadā noteiktie ierobežojumi sociālās apdrošināšanas pabalstiem – slimības, bezdarbnieku, maternitātes, paternitātes un vecāku pabalstiem. Saskaņā ar iepriekš pieņemto lēmumu no nākamā gada 1.janvāra no 24 uz 23 procentiem samazināta iedzīvotāju ienākumu nodokļa likme. Noteikts, ka atvieglojumu par apgādājamām personām piemēros arī par personu līdz 19 gadu vecumam, kas mācās vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iestādē un kas vasaras brīvlaikā saņem ar nodokli apliekamu ienākumu.
No nākamā gada atkarībā no bērnu skaita ģimenē tiks diferenciēts ģimenes valsts pabalsts, un par pirmo bērnu tas būs 11,38 eiro, par otro – 22,76 eiro, bet par trešo un katru nākamo bērnu – 34,14 eiro. Turpmāk atbalsts tiks sniegts plašākam lokam bērnu, kas slimo ar celiakiju. Pabalstu saņems arī bērni, kam noteikta invaliditāte, kuri mācās vispārējās izglītības vai profesionālās izglītības iestādē vecumā līdz 19 gadiem un kuri studē augstskolā dienas nodaļā vecumā līdz 24 gadiem.
Tāpat finansējums piešķirts vardarbībā cietušo pilngadīgo personu un personu, kas pašas veikušas vardarbību, rehabilitācijas nodrošināšanai, kā arī lielāku valsts sociālo pabalstu saņems Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieki un mirušo dalībnieku ģimenes. Veselības jomā finansējums novirzīts arī, lai mazinātu rindas uz ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumiem, palielinātu stacionāro pakalpojumu pieejamību, tostarp plānveida hospitalizāciju, uzlabotu kompensējamo medikamentu un materiālu un reto slimību medikamentozās ārstēšanas sistēmu, kā arī e-veselības sistēmas attīstībai un uzturēšanai. Savukārt pedagogu darba samaksas jaunā modeļa ieviešanai valsts, pašvaldību un privātās izglītības iestādēs nākamā gada budžetā tiks rezervēti trīs miljoni eiro. Papildu finansējums izglītības jomai, tostarp brīvpusdienu nodrošināšanai 4.klašu skolēniem un pedagogu algu sistēmas sakārtošanai, budžetā paredzēts no nākamajā gadā plānotās akcīzes nodokļa likmes palielināšanas alkoholiskajiem dzērieniem. Lai uzlabotu situāciju mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju sociālajā nodrošinājumā, no nākamā gada tiks mainīts nodokļa sadalījums pa konkrēto nodokļu budžetiem, lielāko daļu novirzot sociālajām iemaksām. Lai palielinātu nodokļu ieņēmumus, plānoti vairāki pasākumi ēnu ekonomikas apkarošanas jomā – informācijas apmaiņas uzlabošana starp finanšu iestādēm, nodokļu administrācijas kapacitātes stiprināšana, personiskās atbildības noteikšana kapitālsabiedrības valdes loceklim par nokavētajiem nodokļu maksājumiem, skaidras naudas darījumu aizliegums nodokļu parādniekiem, informatīvu deklarāciju ieviešana līzinga un kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem, kā arī biedrību saimnieciskās darbības nodalīšana no darbības, kuras mērķis ir peļņas gūšana. Nākamgad papildu finansiāls atbalsts tiks novirzīts vairākiem pasākumiem, tostarp latviešu diasporas un Latvijas bērnu kopīgajām nometnēm Latvijā, profesionālo izglītības iestāžu audzēkņu stipendiju palielināšanai un mūsu valsts simtgades svētku satura veidošanai, kā arī izstādes „Stūra māja. Lieta Nr.1914/2014” darbības pagarināšanai. Papildu finansējums piešķirts arī vairākām iniciatīvām aizsardzības jomā, tostarp paaugstinātas gatavības spēku un sabiedroto klātbūtnes nodrošināšanai, zemessardzes attīstībai un paaugstinātas gatavības apakšvienību izveidei, speciālo uzdevumu vienību spēju attīstībai, jaunatnes valstiskās audzināšanas sistēmas attīstībai. Ņemot vērā finansējuma pieaugumu, aizsardzības budžets nākamgad būs 0,9 procentu apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP). Tāpat papildu finansējums piešķirts gan būvniecības nozares valsts kontrolei, gan Drošības policijas kapacitātes stiprināšanai valsts iekšējās drošības nodrošināšanā, gan arī Valsts policijas sakaru virsnieku darbības nodrošināšanai Eiropas policijas birojā Īrijā, Lielbritānijā un Krievijā un civilo ekspertu dalībai starptautiskajās civilajās misijās un operācijās. Veselības jomā finansējums novirzīts arī, lai mazinātu rindas uz ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumiem, palielinātu stacionāro pakalpojumu pieejamību, tostarp plānveida hospitalizāciju, uzlabotu kompensējamo medikamentu un materiālu un reto slimību medikamentozās ārstēšanas sistēmu, kā arī e-veselības sistēmas attīstībai un uzturēšanai. Lemjot par deputātu iesniegtajiem priekšlikumiem finansiāli atbalstīt dažādus pasākumus un projektus, Saeima finanšu līdzekļus nolēma piešķirt virknei nevalstisko organizāciju un biedrību, kā arī sociālās rehabilitācijas pasākumiem, skolām, kultūras iestādēm, mūzikas skolām, sporta būvēm, teātriem, pašvaldību projektiem, baznīcu uzturēšanai un citiem pasākumiem. 2015.gada konsolidētā valsts budžeta ieņēmumi plānoti 7,25 miljardu eiro, bet izdevumi 7,47 miljardu eiro apmērā, savukārt budžeta deficīts paredzēts viena procenta apmērā no IKP. Salīdzinājumā ar 2014.gadu nākamajā gadā paredzēts 283 miljonu eiro liels izdevumu palielinājums, ņemot vērā gan pagājušajā gadā pieņemtos lēmumus, gan arī jaunās iniciatīvas. Savukārt ieņēmumu palielinājums – 208 miljonu eiro apmērā. Nākamā gada valsts budžeta likums, vidēja termiņa ietvara likums un ar budžetu saistītie likumi stāsies spēkā 2015.gada 1.janvārī.