Nesen, no priekšsēdētāja amata demisionējušais Jelgavas novada tagadējais deputāts Madars Lasmanis sociālajos tīklos kritiski izteicies par vārdā nenosauktu Saeimas deputātu. Proti, deputāts sociālajos tīklos nepārstāj apgalvot, ka administratīvi teritoriālā reforma ir brāķis. Lasmanis jautā, mums nezināmajam tautas priekšstāvim, ko viņš izdarījis, lai ATR notiktu? Ekspriekšsēdētājs pārmet, ka atsevišķi politiskie spēki šobrīd Saeimā aicina grozīt nupat īstenoto pašvaldību reformu un dibināt jaunas pašvaldības. Te nu Lasmaņa k-gam nav taisnība. Iet runa par dažu novadu atjaunošanu. Vēl nesen, 119 pašvaldību modelī bija Ikšķiles, Babītes, Carnikavas un Kandavas novada pašvaldības. Pat valdības sadarbības sanāksmē par pēdējiem trim novadiem debatē. Manis pieminēto pašvaldību iedzīvotāji vāc parakstus, lai atgrieztos pie iepriekšējā modeļa. Iemesls pavisam vienkāršs. Vēlētāji
apjautuši, ka viņu teritorijas pašpietiekamas, spēj sevi nodrošināt ar finansēm, ko šobrīd “pievāc” jaunveidoto novada centri. Arī no Madara Lasmaņa pārstāvētā Jelgavas novada grib atdalīties Ozolnieku iedzīvotāji. Pārmest, ka trīs gadu laikā valstpilsēta Jelgava nav sadarbojusies ar Jelgavas novadu, nevietā. Acīmredzot ekspriekšsēdētājs ir piemirsis, ka savulaik nav parakstījis Jelgavas pilsētas piedāvātos Civilās aizsardzības un atkritumu apsaimniekošanas plānus. Atkārtojos! Tā nebija reforma, bet gan robežu pārbīdīšana, neievērojot Eiropas pašvaldību Hartu, kuru 1996.gadā ratificējis mūsu likumdevējs.
“ Attīstībai Par “ pat izmantoja “Saskaņas” balsis, lai izbīdītu likumprojektu.
Apsveicami, ka Lasmaņa k-gs pareizi norāda , ja pašvaldībām būtu pietiekoši ienākumi un tās lielākā daļā nebūtu atkarīga no valsts finanšu izlīdzināšanas fonda, tad mēs varētu dzīvot veco pagastu sistēmā. Jā, valstīs kur ieviesti tautvaldības principi, pašvaldībām ir nemainīga nodokļu bāze. Tur nav kā mūsu karaļvalstī 2018. gadā. Valsts budžetā pietrūkst naudas. Var taču pašvaldībām iedzīvotāju ienākuma nodokļa normu no 80%, samazināt uz 75%. Pēc tam brīnāmies, ka Balvu un Talsu novadiem algas pietiek tikai četru dienu darba nedēļai.
“Lai ATR noritētu veiksmīgi arī valstij valdības personā nevis vienaldzīgi jānoskatās, kā reģionos iet, bet aktīvi jāiesaistās. Pēc pašvaldības reformas bija jāseko nozaru reformām- izglītības, transporta, veselības aprūpes u.c., bet tās neseko. Turklāt koncentrējot skolēnus no dzīvesvietas tālākajās skolās aktualizējas pārvadājumu jautājums. Reforma jāveic jau šogad, bet pēc maniem aprēķiniem autobuss skolā nonāks vien 2026. gada rudenī”- tā Madars Lasmanis rakstā “ Recepte pašvaldību reformai”. Te nu recepšu sniedzējam un arī lasītājam gribu atgādināt , ka reformu iemiesotājam ministram Jurim Pūcem padomnieks bija Madars Lasmanis. Viņš TV aizrautīgi skandēja- kā pēc reformas uzlabosies iedzīvotājiem sniegto pakalpojumu kvalitāte. Tur ne vārda nebija ne par skolu vai bibliotēku slēgšanu. Vai padomniekam neienāca prātā, ka, lai kvalitatīvi veiktu reformu, jāveic virkne priekšdarbu un ne tikai.
Vietā citēt rakstnieku, publicistu Ēriku Hānbergu: “Kad Atmodas laikos gājām uz neatkarību, vairāk tika iesaistīta sabiedrība. Šobrīd tā ir kritiski noskaņota, mazāk- līdz iesaistīta …visasākos kritizētājus vajadzētu aicināt uz kopdarbu”. Atļaujos teikt, ka šodienas politiķi ir tik augstprātīgi, ka viņiem pat prātā neienāk šāda rīcība. Tālab iedzīvotājiem nākas vākt līdzekļus un tie bija 7 tūkst. eiro, lai likumdevēju iesūdzētu Satversmes tiesā- kā tas bija Varakļānu gadījumā. Un kādu piemēru rāda valdība, ja lēmumu par Varakļānu novada pievienošanu Madonas novadam var kavēt bezmaz vai pusgadu. Satversmes tiesas ceļu gāja Limbažu novada dome un Ikšķile. Vai šie manis minētie piemēri neveicina vēlētāju kritisko noskaņojumu? Tagad trīs gadus pēc reformas 1008 respondenti pētījumu centra “Norstat “ sadarbībā ar LSM.lv veiktajā aptaujā tikai 2% aptaujātie atzina, ka reforma sniegusi kaut vienu ieguvumu, bet 70% neredz nevienu ieguvumu. Varbūt valdošai koalīcijai, šie skaitļi liks aizdomāties ? Ja VARAM patiesi grib noskaidrot reformas ieguvumus vai zaudējumus, pēdējais laiks veikt visu novadu iedzīvotāju aptauju, nevis atrunāties, ka pašvaldībām jānostrādā vismaz vienu vai divus sasaukumus.
Māris Niklass