«Pēdējais palīdzības sauciens» – Limbažu novads Satversmes tiesā apstrīd reformu

---

Limbažu novada paÅ¡valdÄ«ba ir pirmā, kura vērsusies Satversmes tiesā, lai apstrÄ«dētu AdministratÄ«vi teritoriālās reformas lemto, ka no novada tiek atdalÄ«ts Skultes pagasts par labu jaunveidojamam Saulkrastu novadam. PaÅ¡valdÄ«bā vērtē, ka, atdalot jau vēsturiski novadam piederoÅ¡u teritoriju, tiek ekonomiski vājināts topoÅ¡ais, jaunais Limbažu novads, un tas ir pretrunā ar reformas mērÄ·i – veidot spēcÄ«gus novadus. Lai vērstos Satversmes tiesā, Limbažu novadā vairākus mēneÅ¡us ir veikts apjomÄ«gs darbs, gatavojot materiālus pieteikumam. 

ĪSUMĀ:

• Limbažu novads iesniedzis pieteikumu Satversmes tiesā; to plāno vēl citas paÅ¡valdÄ«bas.
• Viena pieteikuma izmaksas ir no 5000 lÄ«dz 7000 eiro.
• Limbažu novada domes vadÄ«tājs norāda uz neziņu ar dažādiem projektiem, jo novads tiek sadalÄ«ts.
• ArÄ« atdalāmajā Skultes pagastā uzņēmēji un lauksaimnieki bažīgi.
• Limbažu novadā uzskata, ka reforma tam par labu nenāks.
• Politologs Rajevskis norāda, ka tiesāšanās nāk par labu ZZS.

“Dokuments ir sastādÄ«ts uz 41 lapaspusi, bet ir pielikumi, kur ir, man liekas, divtik daudz dokumentu, tā kā apjoms ir liels,” Limbažu novada domes priekÅ¡sēdētājs Didzis Zemmers rāda apjomÄ«gu dokumentu kopumu, kas gatavots Satversmes tiesai.

“Esam strādājuÅ¡i jau kopÅ¡ marta mēneÅ¡a, pirmkārt jau tas ir tāds pēdējais palÄ«dzÄ«bas sauciens,” viņš saka

Limbažu novada pašvaldībā vērtē, ka iet šo soli nācies ne jau no laba prāta, jo novads jau sākotnēji bija no tām pašvaldībām, kas reformu atbalstīja, bet tikai ar vienu nosacījumu, ja tā teritorija netiek sadalīta. Tāpēc ziņa par to, ka tiks veidots jauns – Saulkrastu novads – un tam nepieciešams Skultes pagasts no Limbažu novada, bija vairāk kā neiepriecinoša. Lēmums ar iedzīvotājiem neesot izrunāts.

“Ir bijuÅ¡as formālas konsultācijas, kas ir organizētas no Saeimas komisijas, Vides aizsardzÄ«bas un reÄ£ionālās attÄ«stÄ«bas ministrijas, bet sabiedriskā apsprieÅ¡ana par Å¡o jautājumu nav notikusi,” norāda Limbažu domes priekÅ¡sēdētājs.

Viņš pauž bažas arī par to, kā turpmāk būs ar jau iesāktajiem, lielajiem projektiem, kuros līdz ar citām novada vietām ir arī Skultes pagasts.

“Ir Å¡ie te projekti, kas ir Eiropas SavienÄ«bas projekti, kas ir gatavoti, pieteikti kā kopēji novada projekti – viena dokumentācija, viens pieteikums, vienas atskaites, viena uzraudzÄ«ba, viens tālākais kontroles mehānisms.

Kā šo projektu sadalīt, ja mums tiešām Skultes pagasts tiek atdalīts?

Neviens to Å¡obrÄ«d nav pateicis, un tādi ir vairāki projekti. Ir vairāki kredÄ«ti ņemti, kas nav tā vienkārÅ¡i nodalāmi vienai konkrētai apdzÄ«votai vietai vai pagastam. Kas par viņiem tālāk atbildēs un maksās? Nav atbildes, un tādi neskaitāmi jautājumi,” stāsta Zemmers.

Par to, kā turpmāk būs ar dažādu projektu realizāciju, satraukumu un neziņu pauž arī Skultes pagasta uzņēmējs Andrejs Babrāns:

“Kaut vai tās paÅ¡as Eiropas SavienÄ«bas naudas apgÅ«t. Vai mēs bÅ«sim PierÄ«gas reÄ£ions, vai mēs bÅ«sim Vidzemes plānoÅ¡anas reÄ£ionā? Vai mēs varēsim kvalificēties Å¡ajā PierÄ«gas reÄ£ionā kaut kādiem projektiem, kurus vēlēsimies attÄ«stÄ«t?

PierÄ«gas reÄ£ionā viennozÄ«mÄ«gi ar tādiem nosacÄ«jumiem vairāk nevarēs kvalificēties, un daudzi iesākti projekti varētu piedzÄ«vot arÄ« miskasti. Lauki tagad skaitÄ«sies kÅ«rortpilsēta.”

Savukārt lauksaimniekus, kā vērtē zemnieks Ivars KevieÅ¡ens, uztrauc tas, kā topoÅ¡ajā Saulkrastu novadā bÅ«s ar nekustamā Ä«paÅ¡uma nodokli – vai novadā, kas bÅ«s vairāk orientēts atpÅ«tas un tÅ«risma jomai, tas krasi nepieaugs.

“Tas bÅ«tu nopietns trieciens. Ja nu gadÄ«jumā mÅ«s, Å¡o agrāro novadu vai pareizāk – pagastu, Skultes pagastu un Sējas pagastu pievieno kÅ«rortzonai un nodefinē, ka tas arÄ« ir piederoÅ¡s Å¡ai  teritorijai, nu, tas manā skatÄ«jumā bÅ«tu absolÅ«ti nepareizi. Nu, Å¡ie ir tādi jautājumi, kas nav izskaidroti,” norāda zemnieks.

Pašvaldībām un juristiem šis solis – vērsties Satversmes tiesā – ir tik tiešām nopietns pārbaudījums un apjomīgs darbs, lai savāktu un apkopotu visus nepieciešamos dokumentus.

“Lai sagatavotu kvalitatÄ«vu pieteikumu Satversmes tiesai, sākotnēji nepiecieÅ¡ams iegÅ«t pilnÄ«gi visu informāciju par tām procedÅ«rām, kas kopÅ¡ pagājušā gada ir notikuÅ¡as saistÄ«bā ar attiecÄ«go jaunizveidojamo administratÄ«vo teritoriju. Papildus tam liela nozÄ«me ir arÄ« vēsturiskajai situācijai, kultÅ«rvēsturiskajiem novadiem, kā arÄ« tam, kā ir veidojusies attiecÄ«gā kopiena. Tātad informāciju nākas iegÅ«t arÄ« no daudz senākiem vēstures avotiem, lai tas bÅ«tu kā papildu arguments, ko norādÄ«t Satversmes tiesai. LÄ«dz ar to tas ir diezgan apjomÄ«gs un ievērojams darbs, lai sagatavotu pieteikumu,” stāsta zvērināts advokāts Artis Stucka, kurÅ¡ gatavoja Limbažu novadam juridisko izvērtējumu.

Tiek lēsts, ka paÅ¡valdÄ«bām Å¡o pieteikumu gatavoÅ¡ana var izmaksāt no 5000 lÄ«dz 7000 eiro atkarÄ«bā no ieguldÄ«tā darba. LÄ«dz pirmdienai Satversmes tiesā bija tikai Limbažu novada pieteikums. Pieteikumus gatavo arÄ« Kandavas, IkÅ¡Ä·iles un Salas novadi, kā arÄ« pirmdien par to lēma SalacgrÄ«vas novada deputāti.

Satversmes tiesā informēja, ka tiesa ir gatava pieņemt paÅ¡valdÄ«bu pieteikumus un izvērtēt katru atbilstoÅ¡i Satversmes tiesas likumā ietvertajām prasÄ«bām. Un tad arÄ« lems, vai nepiecieÅ¡ama kādu lietu apvienoÅ¡ana, vai katra lieta tiks skatÄ«ta individuāli.
Limbažu pašvaldības pieteikums pašlaik atrodas Satversmes tiesas otrajā kolēģijā, kas mēneša laikā pieņems lēmumu par lietas ierosināšanu vai atteikšanos ierosināt lietu.

Pat ja tiesas lēmums bÅ«s paÅ¡valdÄ«bām negatÄ«vs, cīņa pret reforma varētu mobilizēt Zaļo un Zemnieku savienÄ«bas vēlētājus, ļaujot Å¡im politiskajam spēkam atgÅ«ties no vājā starta iepriekšējās paÅ¡valdÄ«bu vēlēšanās.  

“Zaļo un Zemnieku savienÄ«ba ir atgriezusies pie saknēm un risina tās kļūdas, kuras pieļāva pagājušās Saeimas vēlēšanās, kur rezultāts nebija labs.

Tādēļ atgriežas pie paÅ¡valdÄ«bu vadÄ«tājiem, kuri bija pamesti novārtā. Tā piesaka sevi kā politisko spēku, kuram svarÄ«gi, kas notiek paÅ¡valdÄ«bās – gan esoÅ¡ajās, gan nākamajās, lai varētu maksimāli labi nostartēt nākamgad paÅ¡valdÄ«bu vēlēšanās un bruģēt sev platformu uz nākamajām Saeimas vēlēšanām,” komentēja politologs, sabiedrisko attiecÄ«bu aÄ£entÅ«ras “Mediju tilts” lÄ«dzÄ«paÅ¡nieks Filips Rajevskis.

KONTEKSTS: 

Saeima 10. jÅ«nijā atbalstÄ«ja ilgi tapuÅ¡o un pretrunÄ«gi vērtēto administratÄ«vi teritoriālo reformu. Tā paredz no 2021. gada jÅ«lija Latvijā paÅ¡valdÄ«bu skaitu samazināt no 119 lÄ«dz 42, turpmāk bÅ«s 10 valstspilsētas, bet vietējām kopienām vietējo jautājumu risināšanai bÅ«s savi vēlētie pārstāvji jeb nulles lÄ«meņa paÅ¡valdÄ«bas.

Levits saņēma 46 paÅ¡reizējo paÅ¡valdÄ«bu vadÄ«tāju parakstÄ«tu vēstuli ar lÅ«gumu reformas likumprojektu kā nepietiekami argumentētu nodot Saeimai otrreizējai caurlÅ«koÅ¡anai, tomēr Valsts prezidents izsludināja AdministratÄ«vi teritoriālās reformas likumu. Latvijas Radio zināms, ka Satversmes tiesā pret reformu plāno vērsties vismaz 10 vietvaras.

 Informācijas avots: LSM.LV Å EIT