Man bija liels pagodinÄjums kopÄ ar citiem autoriem piedalÄ«ties jÅ«su vadÄ«tajÄ pÄtÄ«jumÄ âDemogrÄfiskÄs prognozes RÄ«gÄ, tÄs apkaimÄs un RÄ«gas metropoles iekÅ¡ÄjÄ telpÄâ, kuru pagÄjuÅ¡ajÄ gadÄ pasÅ«tÄ«ja RÄ«gas domes PilsÄtas attÄ«stÄ«bas departaments. KÄdi ir galvenie pÄtÄ«juma rezultÄti, un kÄ jÅ«s prognozÄjat RÄ«gas attÄ«stÄ«bu nÄkamajos desmit gados?
SIA âLatvijas ZinÄtÅu akadÄmijas Ekonomikas institÅ«tsâ pagÄjuÅ¡ajÄ gadÄ uzvarÄja konkursÄ un pÄc RÄ«gas domes PilsÄtas attÄ«stÄ«bas departamenta pasÅ«tÄ«juma izstrÄdÄja pÄtÄ«jumu âDemogrÄfiskÄs prognozes RÄ«gÄ, tÄs apkaimÄs un RÄ«gas metropoles iekÅ¡ÄjÄ telpÄâ. PÄtÄ«juma laikÄ tika sagatavoti Äetri iespÄjamie RÄ«gas, tÄs apkaimju un RÄ«gas apkÄrtnes demogrÄfijas prognozes scenÄriji lÄ«dz 2030. un 2050. gadam. Prognozes ir nepiecieÅ¡amas, lai plÄnotu mÄjokļu nodroÅ¡inÄjumu, bÄrnudÄrzu, skolu un citu paÅ¡valdÄ«bas sniegto pakalpojumu nodroÅ¡inÄÅ¡anu. No Äetriem iespÄjamiem attÄ«stÄ«bas scenÄrijiem tika izvelÄts ticamÄkais, izveidotas prognozes par to, kÄ mainÄ«sies gan iedzÄ«votÄju skaits, gan dzimuma un vecuma struktÅ«ra RÄ«gas apkaimÄs un RÄ«gas pilsÄtai tuvÄkajÄs paÅ¡valdÄ«bÄs.
MÄs izstrÄdÄjÄm prognozes par nodarbinÄtÄ«bas, paaudžu un paradumu maiÅas iespÄjamo ietekmi uz iedzÄ«votÄju migrÄciju, Åemot vÄrÄ mÅ«sdienu globÄlÄs sociÄlekonomiskÄs tendences.
TÄ kÄ biju viens no pÄtÄ«juma autoriem, tad zinu, ka vairÄki RÄ«gas domes pieaicinÄtie eksperti sÄkotnÄji izteica kritiku par bÄzes scenÄrija pieÅÄmumiem, jautÄjot, vai Å¡Äds attÄ«stÄ«bas scenÄrijs ir ticams. TaÄu, kÄ liecina jau pirmie 2020. gada rezultÄti, Latvijas ZinÄtÅu akadÄmijas Ekonomikas institÅ«ta sagatavotÄs prognozes piepildÄs ar apbrÄ«nojamu precizitÄti.
PagÄjuÅ¡ajÄ gadÄ, gatavojot nÄkotnes attÄ«stÄ«bas scenÄriju, pÄc plaÅ¡as domu apmaiÅas un dažÄdu attÄ«stÄ«bas iespÄju kritiskas izvÄrtÄÅ¡anas gan pÄtÄ«juma autori, gan no RÄ«gas pilsÄtas pieaicinÄtie eksperti nonÄca pie kopÄ«giem secinÄjumiem un vienojÄs ‒ bÄzes prognozes balstÄ«t uz pieÅÄmumu, ka Latvijas ÄrÄjÄs migrÄcijas bilancei jau tuvÄkajÄ laikÄ ir jÄtiecas uz nulles lÄ«meni. MÄs pieÅÄmÄm, ka tuvÄkajÄ nÄkotnÄ saglabÄsies 2016.-2019. gadÄ novÄrotÄ mirstÄ«ba, dzimstÄ«ba un iekÅ¡Äjas migrÄcijas tendences, bet jau no 2020. gada ÄrÄjÄs migrÄcijas saldo pietuvosies nulles lÄ«menim. PaÅ¡laik izskatÄs, ka tieÅ¡i Å¡Ädas izmaiÅas ir notikuÅ¡as, jo tÄs paÄtrinÄja Covid-19 krÄ«zes laikÄ noteiktie ierobežojumi un izmaiÅas. TaÄu pat Å¡Ädas attÄ«stÄ«bas scenÄrijs nozÄ«mÄ, ka Latvijas iedzÄ«votÄju skaits turpinÄs samazinÄties, jo mirstÄ«ba tik un tÄ vÄl daudzus gadus nevar bÅ«t mazÄka par dzimstÄ«bu. Pat tad, ja nÄkamajos gadus starptautiskÄs migrÄcijas saldo saglabÄsies nulles lÄ«menÄ«, Latvijas iedzÄ«votÄju skaits no 1,92 miljoniem iedzÄ«votÄju 2019. gadÄ samazinÄsies lÄ«dz 1,83 miljoniem iedzÄ«votÄju 2030. gadÄ un lÄ«dz 1,70 miljoniem 2050. gadÄ. Å is scenÄrijs ir visai tuvs Ekonomikas ministrijas prognozÄtajam iedzÄ«votÄju skaitam 2030. gadÄ un arÄ« âEurostatâ 2030. gada prognozei par Latvijas iedzÄ«votÄju skaita izmaiÅÄm, neiekļaujot prognozÄ starptautisko migrÄciju.
Ja runÄjam par iegÅ«tajiem rezultÄtiem, pÄtÄ«juma laikÄ mÄs nonÄcÄm pie secinÄjuma, ka RÄ«gÄ iedzÄ«votÄju dzimuma un vecuma struktÅ«ra nÄkotnÄ var tikt prognozÄta relatÄ«vi stabila. Ja esoÅ¡Äs tendences saglabÄsies, mÄs neprognozÄjÄm, ka RÄ«gÄ bÅ«tiski pieaugs bÄrniem un jaunieÅ¡iem nepiecieÅ¡amÄs infrastruktÅ«ras noslodze.
MÄs nonÄcÄm pie secinÄjumiem, ka RÄ«gÄ turpinÄsies iedzÄ«votÄju novecoÅ¡anÄs tendence ‒ pieaugs gan iedzÄ«votÄju skaits vecumÄ virs 65 gadiem, gan Å¡o iedzÄ«votÄju Ä«patsvars pret kopÄjo iedzÄ«votÄju skaitu. TomÄr tas notiks ne tik strauji kÄ PierÄ«gÄ un LatvijÄ kopumÄ. 2030. gadÄ RÄ«gas pilsÄtai tuvÄkajÄs paÅ¡valdÄ«bÄs vecuma grupu virs seÅ¡desmit pieciem gadiem bÅ«s sasniegusi liela daļa no tiem iedzÄ«votÄjiem, kuri uz PierÄ«gu pÄrcÄlÄs 21. gadsimta sÄkumÄ, bÅ«dami darbspÄjÄ«gajÄ vecumÄ. TÄpÄc mÄs prognozÄjÄm, ka jau ap 2030. gadu iedzÄ«votÄju novecoÅ¡ana bÅ«s ļoti izteikta PierÄ«gas problÄma, kas var radÄ«t zinÄmas sekas arÄ« RÄ«gas pilsÄtai, jo gadÄ«jumÄ, ja PierÄ«gas paÅ¡valdÄ«bas neapzinÄsies iedzÄ«votÄju novecoÅ¡anÄs tendences un ar to saistÄ«tÄs problÄmas, PierÄ«gas iedzÄ«votÄji izmantos RÄ«gas pilsÄtas sociÄlo un veselÄ«bas aprÅ«pes infrastruktÅ«ru. Tas jau ir ļoti vienkÄrÅ¡i. No MÄrupes, pat pÄrejot pÄri ielai, var nokļūt RÄ«gas pilsÄtas teritorijÄ.
Ir jÄsaprot, ka visÄs RÄ«gas apkaimÄs apstÄkļi nebÅ«s vienÄdi, tÄpÄc, izstrÄdÄjot ieteikumus, mÄs nonÄcÄm pie secinÄjuma, ka daudzÄs RÄ«gas apkaimÄs iedzÄ«votÄju vecuma struktÅ«ra vienÄ vai vairÄkÄs vecuma grupÄs nÄkotnÄ ievÄrojami atÅ¡Ä·irsies no RÄ«gas vidÄjÄs iedzÄ«votÄju vecuma struktÅ«ras. RÄ«gÄ apkaimÄs ar izteikti lielu iedzÄ«votÄju novecoÅ¡anÄs tendenci (Imanta, Pļavnieki u.c.) bÅ«s nepiecieÅ¡amas papildu investÄ«cijas attiecÄ«bÄ uz medicÄ«nas un citu pakalpojumu infrastruktÅ«ru iedzÄ«votÄjiem virs 65 gadu vecuma. SavukÄrt pÄrÄjÄ, t.i., lielÄkajÄ daÄ¼Ä no RÄ«gas apkaimÄm mÄs ieteicÄm uzturÄt, attÄ«stÄ«t un optimizÄt jau esoÅ¡o vecÄkajai iedzÄ«votÄju daļai domÄto infrastruktÅ«ru.
PrognozÄjot bÄrnudÄrzu un skolu tÄ«klu iespÄjamo noslodzi, bija jÄÅem vÄrÄ, ka RÄ«gÄ un citviet LatvijÄ skolas izvÄle ne vienmÄr atbilst dzÄ«vesvietai un piederÄ«bai tikai konkrÄtai apkaimei. VecÄki, izvÄloties sava bÄrna skolu, vadÄs gan no skolas Ä£eogrÄfiskÄ novietojuma, gan sabiedriskÄ transporta pieejamÄ«bas, kÄ arÄ« no skolas reputÄcijas un specializÄcijas. TurklÄt skolas izvÄli nosaka arÄ« vecÄku ienÄkumi un viÅu iespÄjas nogÄdÄt bÄrnu lÄ«dz skolai un atpakaļ, kÄ arÄ« vecÄku izglÄ«tÄ«bas tradÄ«cijas, kuras nav atkarÄ«gas no bÄrna vai vecÄku reÄ£istrÄtÄs dzÄ«vesvietas.
KÄdas, jÅ«suprÄt, bÅ«s galvenÄs RÄ«gas problÄmas?
MÅ«su pÄtÄ«jums lielÄ mÄrÄ parÄda bÅ«tiskÄs problÄmas un izsaka galvenos priekÅ¡likumus par darÄmo.
GalvenÄ ilgtermiÅa problÄma, bez Å¡aubÄm, ir RÄ«gas iedzÄ«votÄju novecoÅ¡anÄs tendences. Å Ä« mÄneÅ¡a laikÄ es apmeklÄju vairÄkus pansionÄtus, tikos ar mÅ«su senioriem un uzklausÄ«ju viÅu jautÄjumus un sÅ«dzÄ«bas. Å ÄdÄs tikÅ¡anÄs reizÄs var labi saprast, ko patiesÄ«bÄ nozÄ«mÄ sausÄ statistika, ka LatvijÄ ir visaugstÄkais senioru nabadzÄ«bas risks ES. SalÄ«dzinÄjumÄ ar citÄm Eiropas valstÄ«m mÄs Å¡ajÄ rÄdÄ«tÄjÄ diemžÄl esam pirmajÄ vietÄ. ES vidÄji 18% senioru ir pakļauti nabadzÄ«bas riskam, bet pie mums ‒ 48%, gandrÄ«z puse. LietuvÄ ‒ tikai 42%, bet IgaunijÄ – 45%. Latvija ir vissliktÄkajÄ situÄcijÄ starp Baltijas valstÄ«m. TurklÄt katru gadu Å¡Ä« tendence palielinÄs. Lai gan sociÄlais nodroÅ¡inÄjums ir nacionÄla lÄ«meÅa politikas jautÄjums, tomÄr arÄ« paÅ¡valdÄ«ba var iesaistÄ«ties senioru atbalstÄ.
Ja puse RÄ«gas pensionÄru ir pakļauti nabadzÄ«bas riskam, tad kÄ jÅ«s vÄrtÄjat Å¡ogad pieÅemto pagaidu administrÄcijas lÄmumu atcelt bezmaksas braukÅ¡anas iespÄjas pensionÄriem RÄ«gas sabiedriskajÄ transportÄ?
ZemÄs pensijas ir nevis RÄ«gas paÅ¡valdÄ«bas, bet valsts sociÄlÄs politikas sekas. BraukÅ¡anas atvieglojumi sabiedriskajÄ transportÄ bija veids, kÄ paÅ¡valdÄ«ba varÄja atvieglot sekas, kuras radÄ«ja valsts sociÄlÄ politika. ManuprÄt, pagaidu administrÄcijas lÄmums pandÄmijas karantÄ«nas laikÄ atcelt pensionÄriem braukÅ¡anas atlaides RÄ«gas sabiedriskajÄ transportÄ bija netaisnÄ«gs un nepieÅemams.
Jebkura politiÄ·a misija pirmÄm kÄrtÄm ir palÄ«dzÄt tiem cilvÄkiem, kuri paÅ¡i nevar sev palÄ«dzÄt.
Es domÄju, ka RÄ«gas paÅ¡valdÄ«ba varÄtu lÄ«dzÄ«gi kÄ citas Latvijas paÅ¡valdÄ«bas vecÄkÄs paaudzes iedzÄ«votÄjiem sniegt atbalstu gan veselÄ«bas problÄmu risinÄÅ¡anÄ, piemÄram, atbalstot dzirdes aparÄtu iegÄdi, gan palÄ«dzÄt pÄrvarÄt vientulÄ«bas problÄmu, piemÄram, dodot iespÄju pensionÄriem apmeklÄt kultÅ«ras un citus pasÄkumus, gan atbalstot digitÄlÄs prasmes. PaÅ¡valdÄ«ba noteiktÄs dienÄs varÄtu piedÄvÄt tÄlÄk no centra esoÅ¡o apkaimju iedzÄ«votÄjiem transportu uz (un no) bibliotÄku. BÅ«tu jÄizskata iespÄja pieÅ¡Ä·irt planÅ¡etdatorus tiem vecÄs paaudzes iedzÄ«votÄjiem, kuriem ir grÅ«tÄ«bas pÄrvietoties, jo daudzas grÄmatas Å¡obrÄ«d ir pieejamas digitÄli.
RÄ«gÄ 2030. gadÄ katrs ceturtais iedzÄ«votÄjs bÅ«s pensionÄrs, tÄpÄc tieÅ¡i Å¡Ä« RÄ«gas iedzÄ«votÄju daļa ir ļoti svarÄ«ga.
VairÄkos mikrorajonos vajadzÄtu optimizÄt sociÄlÄ atbalsta infrastruktÅ«ru, bet ir mikrorajoni ‒ Imanta, Pļavnieki un citi, kuros to vajadzÄs bÅ«tiski palielinÄt. Ekonomikas institÅ«ts sagatavoja ierosinÄjumus par katru RÄ«gas apkaimi attiecÄ«bÄ uz skolÄm, bÄrnudÄrziem un citu sociÄlo infrastruktÅ«ru.
Vienlaikus nedrÄ«kst aizmirst uzÅÄmÄjdarbÄ«bas atbalstu. Ekonomikas institÅ«ts nesen veica pÄtÄ«jumu, salÄ«dzinot, kÄda ir uzÅÄmÄjdarbÄ«bas atbalsta vide LatvijÄ un LietuvÄ. MÄs nonÄcÄm pie secinÄjumiem, ka LatvijÄ atÅ¡Ä·irÄ«bÄ no Lietuvas uzÅÄmÄjdarbÄ«bas atbalsta sistÄma ir ļoti sadrumstalota. SecinÄjÄm, ka daudz svarÄ«gÄka par lieliem izdevumiem atbalsta programmÄs ir paÅ¡valdÄ«bas pareiza attieksme un apkalpoÅ¡anas kultÅ«ra.
KurÄ komisijÄ un kurÄ virzienÄ jÅ«s redzat savu vietu RÄ«gas domÄ, protams, ja jÅ«s ievÄlÄs?
Es vislabprÄtÄk pievÄrstos jautÄjumiem, kas skar izglÄ«tÄ«bu, zinÄtni un sociÄlos jautÄjumus, Ä«paÅ¡i attiecÄ«bÄ uz Ä£imeni, jaunieÅ¡iem un bÄrniem. TaÄu interesÄ arÄ« uzÅÄmÄjdarbÄ«bas atbalsta jautÄjumi, jo pÄdÄjos gadus es daudz strÄdÄju tieÅ¡i Å¡ajÄ jomÄ.
KÄ jÅ«s ieteiktu aizsargÄt RÄ«gas intereses konkurencÄ ar RÄ«gai tuvÄkajÄm paÅ¡valdÄ«bÄm?
Å Ä« gadsimta laikÄ RÄ«gÄ ir veikti ievÄrojami uzlabojumi mÄjokļu pieejamÄ«bÄ.
LÄ«dz ar to paÅ¡valdÄ«ba, izmantojot sociÄlÄs reklÄmas un sociÄlos tÄ«klus, varÄtu uzrunÄt jaunus cilvÄkus un jaunas Ä£imenes, lai viÅi pÄrceltos uz RÄ«gu.
RÄ«gas paÅ¡valdÄ«bai ir tiesÄ«bas, izsniedzot bÅ«vatļauju jaunu mÄjokļu attÄ«stÄ«bai, iekļaut tajÄ nosacÄ«jumu, ka, piemÄram, pirmajÄ stÄvÄ noteikts kvadrÄtmetru skaits bÅ«tu jÄrezervÄ bÄrnudÄrzam vai bÄrnu pieskatÄ«Å¡anas grupai. Tas bÅ«tu izdevÄ«gi gan attÄ«stÄ«tÄjiem, gan paÅ¡valdÄ«bai un, protams, arÄ« rÄ«dziniekiem. Es domÄju, ka lielu pievilcÄ«bu, lai âjuridiskiâ pÄrceltos uz RÄ«gu, dotu bezmaksas sabiedriskais transports visiem rÄ«dziniekiem. TÄ bÅ«tu liela motivÄcija deklarÄties tur, kur cilvÄks strÄdÄ un tieÅ¡Äm dzÄ«vo. Protams, RÄ«gai ir arÄ« citas milzÄ«gas priekÅ¡rocÄ«bas, kuras vajadzÄtu izmantot rÄ«dzinieku labÄ. PilsÄtÄ ir koncentrÄtas lielÄkÄs augstskolas, Latvijas lielÄkie zinÄtnes centri. To var izmantot, lai veicinÄtu plaÅ¡Äku jaunu cilvÄku migrÄciju uz RÄ«gu, piemÄram, piedÄvÄjot paÅ¡valdÄ«bas budžeta vietas studijÄm RÄ«gas augstskolÄs.
PublikÄciju apmaksÄ Zaļo un zemnieku savienÄ«ba
InformÄcijas avots: NRA