Saruna ar Zaļo un Zemnieku savienības Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augustu Brigmani.
Pats esat lauksaimnieks. Vai ražu novācāt? Lauki neapslīka?
A. Brigmanis: Bija smags gads. Kviešus cenšos novākt augustā, bet viss ievilkās septembrī. Pēdējās ražas bija švakas – ne tā kvalitāte. Problēma, ka ziemāji nav iesēti. Būs lielāka slodze pavasarī uz vasarājiem.
Kopš vairākiem mēnešiem parādās ievirze, ka krītas ZZS reitingi. Vai jāuztraucas, ka apvienības veselība vairs nav sevišķi stipra, vai pieņemat, ka tā ir saskaitīšanas kļūda?
Tikko papētījām skaitļus. Lielām bažām nevajadzētu būt, jo tradicionālais vēlētāju loks ir ar mieru balsot par mums, un tie ir 14 – 15% aptaujāto. Objektīvu un subjektīvu apstākļu dēļ reitingi mēdz svērties uz vienu, otru pusi, bet uz leju pārsvarā tad, kad pieļautas elementāras kļūdas. Tāda bija par OCTA maksājumiem, ko dzīrās uzlikt lauksaimniecības tehnikai. Aplamība nāca no Finanšu ministrijas, radīja satraukumu lauciniekos, bet paši to labojām. Taču politikā pašapmierinātībā nedrīkst ieslīgt. ZZS pamatvēlētājs kā praktisks cilvēks gaida precīzus risinājumus. Kā tiksim galā fundamentālās lietās? Cik efektīva būs nodokļu reforma, ko cilvēks nākamgad no tās jutīs maciņā? Otrs, ko cilvēki vēlas, – kas būs ar veselības aprūpi? Likums pašreiz ir Saeimā, jāsasniedz 4% no budžeta veselībai, un virzība jāiezīmē konkrēti pa gadiem, kā vēlas arodbiedrību Keris. Palīdzībā lauciniekiem – jātiek galā ar lauku ceļu labošanu, kam atvēlēti 25 budžeta miljoni. Tā nav ZZS politiska iegriba, bet nākšana pretī dārzkopjiem, patērētājiem, ka Latvijā audzētām ogām, saknēm tiek pazemināts PVN. Vēl mūsu uzmanība ir sociālajam blokam – pensijām, indeksācijai…
… kas vienmēr par mazu.
Par mazu. Ģimenēm svarīgi risinājumi demogrāfijas jomā, kur es piekrītu, ka nevar vienkārši maksāt 100 eiro par trešo bērnu. Jāatbalsta līdzsvarotāk – arī viena, divu bērnu audzinātāji.
ZZS uzstājas kā patriotiska partija, bet samērā atturīgi ir pret skolu latviskošanu. Tam ir plašs atbalsts sabiedrībā, bet Lembergs reformu sauc par provokāciju, jūs atzīstat, ka prioritārs ir Šadurska viedoklis – lai ministrs iet, dara, tad ZZS sekošot.
Mans un ZZS viedoklis ir, ka bērniem jāmācās latviešu valodā. Sākot ar bērnudārzu, beidzot ar vidusskolu. Bet lietas jāsakārto pa plauktiņiem. Vai tas ir politiskas partijas uzstādījums “darām to no rītdienas”, nerēķinoties, vai ir skolotāji, programmas, – vai tās ir ministrijas vadītas pārmaiņas, kas noslēdzas ar to pašu? Ar ministru pārrunājām pāreju. To darām vidusskolās, ierakstām likumā, kā un kad notiek pāreja uz mācībām valsts valodā, nākamajā posmā pāriet bērnudārzi, pamatskolas. Tā ir tā saucamā ceļakarte, kur paralēli notiek izskaidrošana tai tautību grupai, ko skars reforma.
Paredzat, ka būs grūti pārliecināmie?
Būs cilvēki, kas neko tādu negribēs dzirdēt, bet esmu ticies ar daudziem lojāliem cittautiešiem, kas piekrīt – jā, darām to. Īpaši jauktajās ģimenēs vecāki jau izvēlas latviešu skolas, kur sūtīt bērnus. Visu saregulējot, domāju, ka reforma aizies. Process gan nevar ieilgt bezgalīgi. Ierēdņiem jāpasaka, kad skolas tam sagatavos. ZZS šim solim ir gatava.
Runājām par ražas vākšanu. Citruden partijas Saeimas vēlēšanās vāks politisko ražu. Tiek dibināti konkurējošie spēki, liberāli, konservatīvi un reģionāli, kuriem vajag balsis un nopļaut lauciņu, kur pirms četriem gadiem balsis vāca citi.
Konkurentiem appļaujamu lauku varam atstāt tikai tad, ja paši ražu nevācam vai nemākam novākt. Viss zināmā mērā ir pašu rokās. ZZS ir unikālā situācijā. Pirmoreiz ejam uz vēlēšanām kā premjera un varas partija. Šis faktors prasmīgi jāizmanto. Ka cīnīsies vecie un ka rodas citi konkurenti, mums nav nekas jauns. Godīgi sakot, bijuši daudz spēcīgāki konkurenti. Savā laikā Tautas partija, vēlāk “Jaunais laiks”, “Vienotība” ziedu laikos. Tās potences bija nopietnākas, bet zinām arī, kur tagad ir TP. Jaunpienācējus nedrīkst novērtēt par zemu, tie liks mobilizēties. Grūti spriest, kādas iespējas būs jaunveidojumiem, kādas personības pievienosies, cik stipras būs reģionālās nodaļas. Paradoksāli, ka dažs aiziet no “Vienotības”, dibina partiju, bet atkal grib startēt kopā! Ja nebija pieņemama vecā partija, tad izplet plecus un ej pats uz priekšu ar savu programmu! Nevis lien iekšā 4 – 5 partiju blokā ar raibiem politiskiem uzstādījumiem. Tad to tulkoju vien kā vēlmi tikt pie varas jebkādiem līdzekļiem.
Jūs arī meklējat partnerus? Reģionālās partijas, līdz šim “Vienotības” sabiedrotie, saņemot ielūgumus no daudziem.
Speciāli nevienu nepārvilinām, bet redzam, ka tur ir pragmatiski cilvēki ar pieredzi. Viņi vērtē situāciju, mēs esam atvērti sarunām.
Mūsu lasītāji vīlušies, ka nav sekojis ZZS vadības politisks vērtējums “Rīdzenes” sarunām. Bet jūsu biedri ciemojās pie Šlesera!
Jau no sākuma biju skeptisks par Saeimas izmeklēšanas komisijas veidošanu. Arī šobrīd uzskatu – to dibināt nevajadzēja, tā ne ar ko nebeigsies. Darbojušies “Latvenergo”, “Parex”, citu lietu Saeimas izmeklētāji, bet visas komisijas beigušās ne ar ko. Bijusi vien atsevišķu politiķu vēlme sevi izspīlēt un iepatikties daļai elektorāta kā lieliem cīnītājiem par taisnību. Arī te gribas pasildīt rokas pie ugunskura. Ja oligarhu lietu varēja pierādīt, kādu vainīgo notiesāt, esmu pārliecināts, ka KNAB un prokuratūra tādu iespēju noteikti nelaistu garām. Līdz ar to jautājumi adresējami prokuroriem, KNAB izmeklētājiem.
No ZZS deleģētais komisijas loceklis deputāts Ainārs Mežulis sēž kā koka dieviņš, bet ko viņam pārmest, ja ZZS frakcijas līderis publiski pavēstījis, ka “Rīdzenes” materiāls ir “pupu mizas”. Ar tādu attieksmi skaidrs, ka izmeklēšana ne līdz kādam galam nenonāks. Un jūsu pārstāvis nobalsojis par Ingūnu Sudrabu komisijas vadībā, kur citi saskatīja viņai interešu konfliktu un arī prezidents ieteica izvērtēt tādu lēmumu.
Tikpat labs un izlasāms kā “Rīdzenes” sarunas man šķiet izdevums “Raustītāji” (žurnālu ar šādu nosaukumu oktobrī izdeva izdevniecība “Mediju nams”, kas izdod arī laikrakstu “NRA” – Red.). Kāda prese un pret ko strādā – tā raksta. Lasītājam derīgi iepazīties ar pilnu informācijas spektru. Redzu, ka vieni oligarhi cīnās pret otriem, vieni mediji pret otriem, kaut ko taisa baltāku, kaut ko melnāku – bet spogulī neviens negrib skatīties, kādi ir paši.
Šķiet, esat palasījis viesnīcas sarunas, un tur kungi izrāda rūpi par presi. Neesat lietas kursā, vai Lembergam pieder daļas “Mediju namā”, “Dienas” koncernā? Šais izdevumos slikta vārda par viņu neizlasīsi. Pirms vēlēšanām viņam dod tribīni, atbalsta.
Nezinu, kurā avīzē kādiem cilvēkiem pieder daļas. Es mēģinu runāt ar visiem žurnālistiem, intervijas neatsaku.
Premjers Kučinskis nule atklāja, ka tādas aizkulišu sarunas vairs nenotiekot?
Es tādās sarunās neesmu bijis un nevēlos piedalīties. Bet biju pieminēts kā viens no galvenajiem pretiniekiem iet kopā ar “Saskaņu”. Ja, lūk, Brigmani pielauztu – bet viņš nē un nē. Tāpēc, pirms kārt birkas par sadarbību ar “Saskaņu”, jāizlasa, ka biju un esmu tam par šķērsli.
LZS kongresā sacījāt – pēc diviem gadiem meklējiet man aizvietotāju. Varbūt jaunais priekšsēdētājs būs pielaidīgāks. Iestāsies pavasaris un attiecību ziedonis. “Rīdzenē” taču veidoja citu koalīcijas modeli – kopā ar Urbanoviču.
Jā, partijā teicu, ka laiks meklēt jaunas sejas, ko prasa loģika un sabiedrība. Bet mani vēl īsti negrib laist vaļā. Un, kamēr sēdēšu krēslā, tikmēr nepiekritīšu koalīcijai ar “Saskaņu”, lai kādus līgumus viņi sarautu. “Rīdzenē” runāja krustu šķērsu. Vai kādam tā bija bravūra vai izrādīšanās, bet, cik ir realizējies, ir cits stāsts. Esmu pārliecināts, ka arī pēc diviem gadiem partija paliks pie pragmatiskām, konservatīvām vērtībām. Varbūt var pārmest mūsu zemniecisko prātīgumu, neskriešanu, nelēkšanu uz ecēšām – kaut par skolu latviskošanu. Bet lietas ir jāapsver un ar apdomu, soli pa solim jāīsteno.
Tātad kandidēsiet uz 13. Saeimu?
Tāds plāns ir. Pirms izlēmus, lūdzu sabiedrības viedokļa pētniekiem noskaidrot, kā mani vērtē līdzšinējie atbalstītāji, citi aptaujātie. Lai nebūtu uz dullo. Nevaru būt visiem mīļš, svēts, bet man svarīgi, ko domā cilvēki, un pētnieki taujāja, kas Brigmanī vērtējams pozitīvi, negatīvi.
Atklāsiet, kā vēlētāji noskaņoti šajā diapazonā, ko parādīja spogulis?
Iekrita acīs, ka, vērtējot politiķi, vērtējums neidentificējas tikai ar viņu. Negatīvi teiktais bija – neticu! – bet kā vispārējs priekšstats par politiķiem, ka runām neseko darbi. Tā tāda vēlētāju uzskatu sāls. Pozitīvajā galā mani atzīmēja kā solīdu, ieturētu vai “patīk, kā runā”. Kāds rakstīja, ka es esot augstprātīgs, tam īsti negribu piekrist. Cits mani nosauca par “ļoti zinošu, erudītu” – tas lai paliek vērtētāja ziņā. Bet visas atziņas bija noderīgas, lai saprastu, vai vērts vēlreiz kandidēt. Svarīgākā atziņa – neslīgt apmierinātībā, ka esi neaizstājams, gudrākais un pareizākais.
Tad pastāstiet ar savu politisko pieredzi, kāpēc tad Ušakovs saplēsa līgumu ar Putina partiju!
Nezinu, varu vien modelēt situāciju. Pašreiz Igaunijā notiek process, kad varu lēnām ņem “Saskaņas” tāda kā māsīca – Centra partija. Tas notiek gan valdības mērogā, gan pašvaldību līmenī. Un iekšējā tehnoloģija “Saskaņai” izstrādāta precīzi. Viņiem jāpaplašina elektorāts. Lai izkāptu no ieņemtā rāmja, pierādītu varas pozīcijā esošām partijām, ka arī “Saskaņa” ir nopietns spēles dalībnieks, ir jāaudzē mandātu skaits Saeimā. Vēstījums par pārtraukto līgumu ar “Vienoto Krieviju” ir signāls mērenākai Rīgas vēlētāju daļai, jo bez daļas latviešu atbalsta Ušakovs un Ameriks neiegūtu varu Rīgā. Taču uz Saeimas vēlēšanām šis vēlētājs parasti atgriežas pie citām partijām. Tagad viņi signalizē – esam kļuvuši citādi, neesam Putina partijas satelīti. Aprēķins ir, ka iegūt var vairāk nekā zaudēt, jo “cietajam” vēlētājam nav citas izvēles, par ko balsot, kā Ušakovs.
Cer uz vēlētāju balsīm, bet piedāvā sevi arī latviskām partijām, cerot, ka kāda atsauksies?
No mums atsaucību nedabūs, un ZZS attieksme pēc līguma laušanas nemainīsies. Redzam, ka jāiet uz priekšu Saeimā pārstāvētiem nacionāliem spēkiem, ceru, ka nākamās valdības kodols būs ZZS un Nacionālā apvienība, ka arī “Vienotībai” veiksies vēlēšanās.
Jūsu premjera kandidāts būs Māris Kučinskis?
Jā, ceru, apvienība atbalstīs viņa kandidatūru.
Lembergu nevirzīs par premjera amata kandidātu?
Šis jautājums nav aktuāls.
Vai Kalnozola kungu slēgsiet ārā no frakcijas, kā rosina Zaļās partijas pārstāvji?
Kā katram Saeimā ievēlētam cilvēkam, arī Kalnozolam ir tiesības uz savu viedokli. Reizēm tas ir ass, citiem pat nepieņemams. Kā frakcijas vadītājs mēģinu runāt ar viņu, saprast, kāpēc tā. Par konfliktsituāciju man sniedza atreferējumu. Klāt nebiju. Nezinu, kā beigsies, kā Zaļā partija izlems.