Nedēļas nogalē, 24.martā, uz kārtējo kongresu Jelgavā pulcējās partija “Latvijas Zemnieku savienība” (LZS), lai spriestu par aktuālajiem jautājumiem Latvijas politikā un tautsaimniecībā, kā arī lai pieņemtu jaunu partijas programmu „100 punkti Latvijas simtgadei”: par nacionāli attīstītu, ekonomiski spēcīgu un zinošu Latviju!
Kongresa gaitā LZS pieņēma divas rezolūcijas – par elektrības rēķinu samazināšanu un par Eiropas Savienības (ES) finansējumu pēc 2020.gada.
Pirmajā rezolūcijā LZS pauž satraukumu par izveidojošos situāciju saistībā ar obligātā iepirkuma komponenti (OIK), kas tiek piemērota elektroenerģijas maksājumiem un ir radījusi nepanesamu finansiālu slogu iedzīvotājiem un uzņēmējiem. LZS aicina pārskatīt OIK politiku un tās piemērošanu uzņēmējiem un iedzīvotājiem ar mērķi atcelt šo maksājumu.
Otrajā rezolūcijā LZS kongress aicina Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas deputātus iesniegt Saeimā lēmumprojektu “Par Eiropas Savienības finansējumu pēc 2020. gada”. Tajā parlaments paustu Latvijas nostāju attiecībā uz ES daudzgadu budžetu pēc 2020.gada, mudinot paredzēt atbilstošu finansējumu gan dalībvalstu reģionālo atšķirību mazināšanai, gan Kopējās lauksaimniecības politikas un Kopējās zivsaimniecības politikas mērķu īstenošanai. Īpaša uzmanība pievērsta līdzšinējo netaisnīgo tiešo maksājumu sadalei, aicinot tos izlīdzināt starp dalībvalstīm, kā arī lauku attīstībai, tai skaitā mazajām un vidējām lauku saimniecībām, kas šobrīd būtiski atpaliek no vidējā ES lauku teritoriju attīstības līmeņa.
Kongresa dalībniekus sveica Ministru prezidents Māris Kučinskis, akcentējot viņa vadītās valdības divu gadu laikā paveikto un iezīmējot turpmākās prioritātes. „Būt par varas partiju ir liela atbildība, ko jāizmanto pārdomāti, sacīja M.Kučinskis norādot, ka pirmo reizi ZZS iet uz Saeimas vēlēšanām kā valdības vadītāja politiskā organizācija. Premjerministrs arī atzīmēja valdības uzsākto reformu ceļu, kura mērķis ir kāpināt ikviena valsts iedzīvotāja labklājību un stiprināt Latvijas tautsaimniecības konkurētspēju. „Spersim soli augšup! Latvija ir mūsu kopējais stāsts,” aicināja valdības vadītājs.
Kongresa dalībniekus uzrunāja arī finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola un aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis.
LZS priekšsēdētājs Augusts Brigmanis savā uzrunā analizēja situāciju Latvijas politiskajā vidē un tautsaimniecībā. „Šīsdienas kongress notiek zīmīgā laikā – Latvijas valsts šogad svin savu simtgadi. Pērn simtgadi atzīmējām mēs, godinot partijas dibinātājus un atskatoties uz paveikto. Latvijas Zemnieku savienība stāvēja pie Latvijas valsts izveides šūpuļa un arī tagad mēs varam ar lepnumu atzīt, ka esam tie, kas veido Latvijas nākotni,” akcentēja A.Brigmanis, norādot, ka LZS kopā ar partneriem – Latvijas Zaļo partiju, partiju „Latvijai un Ventspilij” un Liepājas partiju, veido valdības kodolu.
LZS priekšsēdētājs uzsvēra, ka ZZS uz 13.Saeimas vēlēšanām dosies ar pārdomātu programmu un pārliecinošu, pieredzējušu politiķu komandu. „Mēs saglabāsim savas varas pozīcijas un esam arī turpmāk gatavi sadarboties tikai ar tādiem politiskajiem spēkiem, kuriem ir līdzīgs redzējums nacionālajos jautājums”, sacīja A.Brigmanis. „Esam pārliecināti, ka šajā, mūsu valstij nozīmīgajā gadā, vēlētāji izdarīs pareizo izvēli. Latvijai ir nepieciešama pārdomāta, mērķtiecīga un stabila attīstība. To var nodrošināt nevis ar skaļiem saukļiem un savstarpēju apkarošanu, bet ar nopietnu un reizēm smagu darbu”. LZS priekšsēdētājs atkārtoti apliecināja, ka ZZS premjerministra kandidāts pirms 13.Saeimas vēlēšanām būs M.Kučinskis.
Kongresa dalībniekus arī uzrunāja ZZS valdes priekšsēdētājs Armands Krauze, zemkopības ministrs, LZS priekšsēdētāja pirmais vietnieks Jānis Dūklavs, satiksmes ministrs Uldis Augulis.
A.Krauze analizēja ZZS vadītās valdības reformu īstenoto reformu gaitu, kā arī akcentēja ZZS kā nacionāli konservatīva spēka spēju uzņemties atbildību un īstenot sabiedrībai dotos solījumus.
Zemkopības ministrs J.Dūklavs savā uzrunā pievērsās situācijai lauksaimniecībā, akcentējot, ka lauksaimniekiem iepriekšējais gads ir bijis viens no smagākajiem. Pagājušā gada augustā un septembrī nepieredzētās lietavas prasīja no ātru un izlēmīgu rīcību, un atbalsts zemkopjiem tika sniegts gan no valsts budžeta, gan panākts ES finansējuma piešķīrums.
Ministrs arī uzsvēra, ka LZS jau kopš Latvijas iestājas ES ir iestājusies par mazo un vidējo zemnieku saimniecību un lauku uzņēmumu atbalstu, jo tieši ģimenes laukos nodrošina un nodrošinās reģionu apdzīvotību un saimniecisko aktivitāti tajos.
J.Dūklavs norādīja uz diskusijām par ES Kopējās lauksaimniecības politikas nākotni un tiešmaksājumu izlīdzināšanu, kurās Baltijas valstu un Polijas lauksaimniecības ministri vienojušies par lauksaimnieku interešu kopīgu aizstāvību Briselē. „Cīņa mums vēl būs smaga. Tāpēc es sagaidu gan Latvijas Zemnieku savienības, gan valdības locekļu, gan Saeimas un Eiropas Parlamenta deputātu atbalstu. Par mūsu lauksaimnieku, lauku uzņēmēju un viņu organizāciju, ar ko mums ir ļoti laba sadarbība, atbalstu es nešaubos,” uzsvēra ministrs.
Satiksmes ministrs U.Augulis kongresa dalībniekiem iezīmēja situāciju transporta un sakaru nozarē. Viņš atzīmēja šogad pieaugušo finansējumu valsts autoceļiem, kas sasniedzis 307 miljonus euro un ļauj veikt nepieciešamos ceļu sakārtošanas darbus 1300 kilometru garumā vairāk nekā 150 objektos visā Latvijā. Īpaša uzmanība pievērsta tieši vietējo grants ceļu remontiem.
U.Augulis par prioritāti izvirzījis autoceļu fonda atjaunošanu, kas pēc Satiksmes ministrijas aplēsēm ļautu pakāpeniski ik gadu palielināt finansējumu ceļu attīstībai no 357 miljoniem euro 2018.gadā līdz 590 miljoniem euro 2030.gadā. Tāpat ministrs informēja par aktualitātēm dzelzceļa, aviotransporta un pasta nozarēs.
LZS ir viena no vecākajām politiskajām partijām Latvijā. Patlaban LZS rindās ir 1 500 biedri, kas apvienojušies 72 nodaļās. Visā Latvijā aktīvi darbojas arī LZS Jaunatnes nodaļa.
LZS ar Latvijas Zaļo partiju veido politisko apvienību Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS). ZZS ir noslēgts sadarbības līgums arī ar Liepājas partiju, partiju „Latvijai un Ventspilij” un politisko novada attīstības biedrību „Līvāni”.