16.februārī notika biedrības „Latvijas Mazpulki” rīkotā pilngadības diskusija – Kā Latvijā stiprināt jaunatnes organizācijas? Diskusijā piedalījās arī Latvijas Zemnieku savienības Jauniešu nodaļas vadītājs Jānis Rāzna.
Mazpulki dod zināšanas, kuras neapgūst skolā, organizācijai ir skaidri formulēti mērķi, tradīcijas, bet pietrūkst jaunu vadītāju. Ilzei Kļavai, Latvijas Mazpulku padomes priekšsēdētājai ir divas vīzijas par biedrības eksistenci – pateicoties vadītāju entuziasmam un veiksmei projektu konkursos, biedrība turpina darboties, bet, samazinoties bērnu skaitam laukos un novecojot mazpulku vadītājiem, mazpulki „iznīkst” 15 – 20 gadu laikā. Otrais, biedrība turpina darboties, pateicoties mērķtiecīgai valsts un pašvaldību jaunatnes politikai, un 5 – 6 gadu laikā mazpulku skaits pieaug līdz 300, iesaistot organizācijā vismaz 5000 bērnu un jauniešu gan pilsētās, gan laukos.
Jautājums par bērnu un jauniešu organizāciju un to līderu finansēšanu raisīja dažādas domas, tomēr dalībnieki secināja, ka valstij finansiāli ir jāatbalsta kvalitatīvas jauniešu organizācijas, kas veido sociāli atbildīgu sabiedrību. Daudz jāstrādā, lai sakārtotu Jaunatnes likumu, ieviestu godīgu valsts budžeta līdzekļu sadali jeb, iespējams, rīkoties pēc „nauda seko jaunietim” principiem. Tas ir, ja jaunietis sporto, nauda aiziet sporta nozarei, ja, piemēram, darbojās Mazpulkos, tad Mazpulkiem. Tā kā daudzi bērnu un jauniešu organizācijās strādā brīvprātīgi, nesaņemot atalgojumu, radās jautājums par paaudžu maiņu – vai jaunietis būs gatavs gandrīz bezmaksas vadīt mazpulku? Jau redzams, ka nē, šobrīd ir tikai 3 jaunie vadītāji, kuri dara šo darbu, jo izjūt sevī atbildību sniegt to, ko paši reiz apguvuši Mazpulkos. Lai šie cilvēki varētu saņemt algu, svarīgi izstrādāt jaunatnes darbinieka standartu.