Valdība atbalstīja pēc ekonomikas ministra Viktora Valaiņa iniciatīvas Finanšu ministrijā izstrādāto Solidaritātes iemaksu likumprojektu, kas noteiks par pienākumu Latvijā reģistrētām kredītiestādēm un citu valstu kredītiestāžu filiālēm turpmākos trīs gadus veikt solidaritātes iemaksu.
Ar solidaritātes iemaksām 2025.gadā plānots iegūt 96 miljonus eiro, 2026.gadā – 60,8 miljonus, bet 2027.gadā – 66 miljonus eiro. Ar solidaritātes iemaksu plānots iegūt finansējumu valsts drošībai un stimulēt bankas veicināt kreditēšanu.
Likumprojektā noteikts, ka solidaritātes iemaksa būs 60% no aprēķinātās bāzes. Šī bāze būs kredītiestādes kalendārā gada neto procentu ienākumu daļa, kas par vairāk nekā 50% pārsniedz vidējos gada procentu ienākumus pēdējos piecos finanšu gados – no 2018.gada 1.janvāra līdz 2022.gada 31.decembrim.
Paredzēts, ka kredītiestādes veiks solidaritātes iemaksu avansa ceturkšņa maksājumus. Likumprojekts paredz, ka iemaksa būs jāveic par trim maksāšanas periodiem – par 2025., 2026. un 2027.gadu.
Vienlaikus likumprojekts nosaka arī solidaritātes iemaksu atlaides piemērošanas mehānismu, kas nodrošinās līdz 100% atlaidi, ja kredītiestāde konkrētajā periodā sasniegs noteiktu kreditēšanas pieauguma rādītāju.
“Esmu drošs, ka Latvijas komercbankas būs motivētas atsākt aktīvāku kreditēšanu un spēs sasniegt nepieciešamos kritērijus, lai izvairītos no solidaritātes iemaksu veikšanas,” otrdien pēc valdības sēdes sacīja ekonomikas ministrs Viktors Valainis, pēc kura iniciatīvas Solidaritātes iemaksu likumprojektu izstrādāja par finanšu sektoru atbildīgā Finanšu ministrija.
Par aprēķinātās atlaides summu kredītiestāde būs tiesīga samazināt maksājumus, ieskaitot avansa ceturkšņa maksājumus. Savukārt, apkopojot visu trīs maksāšanas periodu rezultātus, kredītiestāde, iesniedzot solidaritātes iemaksu deklarāciju par 2027.gadu, būs tiesīga atgūt pārmaksāto iemaksu, vērtējot kopējās atlaides summu.