Izglītības un zinātnes ministrs: pirmajās 100 dienās veikti būtiski darbi strukturālo reformu īstenošanai

Pirmais nozīmīgākais un viens no sarežģītākajiem uzdevumiem bija 2011.gada valsts budžeta projekta sagatavošana, jo 4 miljonu latu konsolidācija Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārziņā esošajām jomām nebija vienkārša, īpaši ievērojot pēdējos divos gados veikto būtisko līdzekļu samazinājumu vairāk nekā 260 miljonu latu apjomā.

Kā nākamo būtiskāko ministrs min darbu, kas saistīts ar normatīvās bāzes sakārtošanu un sagatavošanu turpmāko strukturālo reformu veikšanai augstākajā izglītībā un zinātnē, kā arī profesionālajā izglītībā.

Piemēram, augstākajā izglītībā tas saistīts kvalitātes paaugstināšanu, finansēšanas modeli, kas akcentē kvalitāti un rezultātus. Šobrīd ir sagatavots grozījumu projekts „Augstskolu likumā”, lai radītu nosacījumus kopīgu studiju programmu veidošanai; lai paaugstinātu kvalitātes prasības programmu izstrādē un īstenošanā, t.i. – studentu noslodzes palielināšana un izmaiņas kontaktstundās, lai maksimāli izmantotu studiju laiku un resursus; lai pilnveidotu prasības akadēmiskā personāla kvalifikācijai un kompetencei, ieviešot starptautiskus kvalitātes kritērijus; lai sakārtotu normas neformālā ceļā iegūto prasmju atzīšanai; lai ieviestu normas, kas veicina eksportspēju u.c.

Saistībā ar strukturālo reformu veikšanu augstākajā izglītībā, apstiprināti Ministru kabineta noteikumi „Studiju programmu satura un īstenošanas uzlabošana un akadēmiskā personāla kompetences pilnveidošana”. Tādējādi jau tuvākajā laikā tiks uzsākta šīs aktivitātes pirmā kārta – studiju programmu starptautiska izvērtēšana, lai izvērtētu to kvalitāti pa studiju virzieniem, tādējādi veicinot konkurētspēju, ilgtspēju, efektīvu līdzekļu izmantošanu, novēršot programmu nelietderīgu dublēšanos reģionu ietvaros. Savukārt otrajā kārtā plānots sniegt atbalstu labākajām studiju programmām, programmu izstrādei ES valodās, akadēmiskā personāla konkurētspējas pilnveidei.

R.Broks akcentēja, ka zinātnē notiek virzība uz resursu konsolidācija un pētniecības infrastruktūras sakārtošanu, veidojot 9 valsts nozīmes pētniecības centrus. Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem „Par darbības programmas „Uzņēmējdarbība un inovācijas” papildinājuma 2.1.1.3.1.apakšaktivitātes „Zinātnes infrastruktūras attīstība” 1.projektu iesniegumu atlases kārtu” ir uzaicinātas zinātniskās organizācijas līgumu slēgšanai 56 miljonu latu apmērā pētniecības infrastruktūras pilnveidei. Šobrīd tiek izstrādāti t.s. „otrās kārtas” noteikumi, kas veicinās pētnieku un uzņēmēju sadarbību un šiem mērķiem paredzēti 46 miljoni latu.

Profesionālajā izglītībā IZM turpina īstenot plānveidīgas reformas, kuru galvenais mērķis ir kvalitatīva, pieejama un resursefektīva profesionālās izglītības sistēma, kas atbilst reģionu un nozaru vajadzībām. Profesionālā izglītība, kas spēj nodrošināt speciālistu sagatavošanu un pieaugušo tālākizglītības iespējas attiecīgā reģiona vajadzībām un spēj operatīvi reaģēt uz reģiona darba tirgus pieprasījumu. Centri, kuros ir ne tikai kvalitatīva mācību materiāli tehniskā bāze, bet arī atbilstoši sadzīves apstākļi –  dienesta viesnīcas. Lai uzlabotu profesionālo izglītību, tiek ieguldīti 68 miljoni latu ERAF finansējuma. Tādēļ ir izstrādāti kritēriji kompetences centra statusa piešķiršanai, kas apspriesti un saskaņoti ar sociālajiem un sadarbības partneriem un iesniegti valdībā.

Runājot par 2011.gada valsts budžeta iespējamo konsolidāciju un pedagogu algām, R.Broks uzsver, ka skolotāju atalgojums veidojas gan no kontaktstundu skaita, gan darba, ko skolotājs veic ārpus kontaktsundām, piemēram, gatavošanās stundām, rakstu darbu labošana, konustācijas. Ministraprāt, no darba tiesību viedokļa nav adekvāta pieeja, ja nemaksā par padarīto darbu.