Ideju grupa „Radošuma pils” vienojas ar izglītības un zinātnes ministru par turpmākās sadarbības iespējām

Ideju grupas dibinātājs Jānis Ošlejs klātesošos iepazīstināja ar pilotprojektu, kura ietvaros 69 Latvijas skolās 2010./2011. mācību gadā tika ieviests jauns fakultatīvs mācību priekšmets „Radošā domāšana”. Tajā skolēni apguva Edvarda de Bono radošās domāšanas metodes, kas izskaidro domāšanas pamatprincipus, aptverot gan kritisko un analītisko, gan radošo domāšanu. Noslēdzoties pirmajam mācību gadam, ir apkopoti skolotāju un skolēnu iespaidi par jauno mācību stundu. Kā ieguvumu no šāda priekšmeta gan skolotāji, gan skolēni ir norādījuši iespēju paskatīties uz lietām plašāk. Tāpat viņi ir uzsvēruši, ka šāds priekšmets māca domāt, analizēt un saskatīt likumsakarības. Projekta dalībnieki ir atzinuši, ka visvairāk ir pietrūcis tas, ka radošā domāšana nav integrēta visos mācību priekšmetos. (Ar pilnu aptaujas rezultātu aprakstu var iepazīties Radošuma pils mājas lapā.)

Klātesošie ministrijas pārstāvji piekrita, ka ir jāatbalsta tas, lai iespējami vairāk skolotāju iepazītu radošās domāšanas metodes un izmantotu tās savos mācību priekšmetos. Nav pietiekami zināt dažādas metodes, bet būtiski ir tās pielietot, tāpēc nozīmīgs nākotnē risināms jautājums, ir iekļaut radošās domāšanas metodes augstskolu pedagogu mācību programmās.

Svarīgs ir jautājums, vai radošās domāšanas mācīšana skolās uzlabo kopējos mācību rezultātus. Šim nolūkam Latvijas Universitātes pētnieku grupa jau nākamajā mācību gadā plāno veikt programmas efektivitātes pētījumu, lai zinātniski izmērītu, kādu iespaidu šī programma atstāj uz skolēnu radošās domāšanas prasmēm un problēmu risināšanas spējām un kopumā – uz motivāciju mācīties

Izglītības un zinātnes ministrs Rolands Broks norādīja, ka starptautiskos izglītības kvalitātes pētījumos, piemēram, OECD, Latvija ieņem viduvējas pozīcijas, taču būtisku uzlabojumu varētu sasniegt attīstot skolēnu prasmes, kas palīdz risināt praktiskus uzdevumus.

Tikšanās apliecināja, ka Izglītības un zinātnes ministrija ir pievērsusi uzmanību šim tematam un pauž atbalstu arī turpmākām „Radošuma pils” aktivitātēm. Kaut gan ir dažādi viedokļi par to, kā labāk radošās domāšanas prasmi izkopt – mācot kā atsevišķu priekšmetu vai integrējot to mācību priekšmetos, tomēr klātesošie bija pārliecināti, ka iesāktās aktivitātes ir svarīgi turpināt.

Tā kā „Radošuma pils” ir saņēmusi lielu skolotāju un skolēnu atsaucību, arī nākamajā mācību gadā tiek plānots darbu turpināt un apmācīt vēl 100 skolotājus visā Latvijā, kā arī nostiprināt esošo projekta dalībnieku zināšanas. Mācību kursā tiks iekļautas arī vēl citas radošās domāšanas metodes, kā arī tiks pilnveidota izstrādā mācību programma.

„Radošās domāšanas” stundas Latvijā tika ieviestas 2010./2011. mācību gadā projekta „Radošās domāšanas attīstība Latvijā” ietvaros. Projekts īstenots ar Sorosa Fonda Latvija finansiālu atbalstu un realizēts, pateicoties atbalstam no biedrības Junior Achievement – Young Enterprise Latvija, LR Izglītības un Zinātnes ministrijas, Sabiedrisko attiecību aģentūras PR Stils, Apgāda Zvaigzne ABC, RIMI Latvia, un IT risinājumiem no websoft.lv un mykoob.lv.

Projekta iniciators ir ideju grupa „Radošuma pils”, kuru izveidojuši vairāki Latvijā zināmi uzņēmēji. Tā tika dibināta 2009. gadā ar mērķi, atbilstoši Latvijas ilgtspējas attīstības stratēģijai 2030, atbalstīt radošuma attīstību un pielietošanu dažādās dzīves jomās. No 2010. gada septembra 69 Latvijas skolās, iesaistoties 100 skolotājiem, pilotprojekta veidā 7. un 10. klašu skolēniem tika ieviests jauns fakultatīvs mācību priekšmets ”Radošā domāšana”.