Otrdien, 15. septembrī, ES Lauksaimniecības ministru padomes neformālajā sanāksmē Luksemburgā Eiropas Komisija (EK) piedāvāja atbalstam Latvijas piena ražošanas un cūkkopības nozarēm piešķirt 8,5 miljonus eiro.
“Šodien Luksemburgā Eiropas Komisijas piedāvājumā atbalstam piena nozarei ir ņemta vērā Baltijas īpašā situācija. Aprēķinus komisija veica visām Eiropas Savienības 28 dalībvalstīm, izmantojot objektīvus ekonomiskus kritērijus. Šis Eiropas Komisijas priekšlikums demonstrē zināmu solidaritāti un izpratni par Krievijas sankciju rezultātā visvairāk ietekmētajām valstīm,” pēc ES lauksaimniecības ministru un EK sanāksmes sacīja zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.
EK piedāvātais tirgus krīzes risinājumsKopējais finansējums tirgus krīzes risināšanai ir 500 miljoni eiro, no tā:
– 420 miljoni eiro tiek sadalīti dalībvalstu starpā, par pamatu ņemot:
• dalībvalstu piena apjomu pēdējā – 2014./2015. kvotas gadā;
• piena cenas starpību, salīdzinot ar ES vidējo;
• Krievijas embargo un sausuma ietekmi;
• cūkgaļas cenas samazinājumu;
– 80 miljoni eiro tiek novirzīti vairākiem piedāvātajiem tirgus regulēšanas instrumentiem: privātās uzglabāšanas shēmas, produktu veicināšana, jutīgo sabiedrības grupu vajadzības (bēgļi, trūcīgās personas).
No kopējā tirgus krīzes finanšu apjoma Latvijai tiek piešķirti 8,5 miljoni eiro mērķēta atbalsta, kura sadalē dalībvalstij tiek dota maksimāla elastība. Tas ir vislielākais procentuālais (+485%) atbalsta apjoma uz tonnu pieaugums starp ES dalībvalstīm, salīdzinot ar 2009. gada piena krīzes piešķirto atbalstu.Latvijai piešķirtā finanšu apjoma aprēķina vērtētie kritēriji:
• Krievijas embargo ietekme,
• piena cenas samazinājums,
• cūkgaļas cenas samazinājums.
Papildus finanšu atbalstam EK dos iespēju ES dalībvalstīm izmaksāt platību un saistītos maksājumus uzreiz pēc tam, kad ir pabeigtas administratīvās kontroles.“Protams, ka mēs vēlējāmies lielāku atbalstu piena ražošanas un cūkkopības nozarēm, taču to pašu vēlējās arī citas dalībvalstis, jo zemo cenu dēļ situācija gan piena, gan cūkgaļas tirgū ir ļoti sarežģīta visā Eiropas Savienībā. Arī tendences citos pasaules tirgos ir līdzīgas. Īpašs gadījums ir Krievijas embargo, kas ir ļoti būtiski ietekmējis gan Latvijas, gan citu dalībvalstu lauksaimniekus. Pagaidām nav skaidrs, vai šie pasākumi tiešām uzlabos tirgus situāciju. Cik šie pasākumi būs iedarbīgi, mēs redzēsim tuvāko mēnešu laikā. Iespējams, ka Eiropas Komisijai un lauksaimniecības ministriem jau drīz vajadzēs pie šiem jautājumiem atgriezties,” uzsver zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.