lzs.lv


Otrdien, 3.oktobrī, valdība atbalstīja papildu finansējuma 88,4 milj. eiro apmērā piešķiršanu autoceļu sakārtošanai nākamajos trīs gados. Rezultātā jau sākot no nākamā gada kopumā būs iespēja veikt papildu darbus tieši uz valsts vietējās nozīmes autoceļiem apmēram 1000 km apjomā, uzsver satiksmes ministrs Uldis Augulis. 

Tādējādi turpmāk vidēji gadā par 300 km vairāk sakārtosim un veiksim dažādus uzturēšanas darbus uz valsts vietējiem grants ceļiem, kas pēdējo 25 gadu laikā būs lielākais ieguldījums vietējos autoceļos viena gada ietvaros, norāda ministrs.

Tas nozīmē, ka nākamajā un aiznākamajā gadā papildus tiks investēti 25,6 milj. eiro, bet 2020.gadā –37,2 milj. eiro. Par šo naudu veiks dubultās virsmas apstrādi uz grants ceļiem apmēram 120 km apjomā ik gadu, atjaunos autoceļu grants segumu, remontēs tiltu u.c. Augulis akcentē, ka līdz šim sekmīgi panākts, ka valsts galvenie autoceļi ir labā stāvoklī. Savukārt grants ceļi bijuši pabērna lomā. Tāpēc aktīvāk pievēršamies tieši vietējo un reģionālo ceļu sakārtošanai, lai uzlabotu situāciju lauku novados.

Vienlaikus soli pa solim turpinās darbs pie ilgtermiņa autoceļu finansēšanas modeļa jeb tā saucamā Autoceļu fonda. Ja vēlamies, lai autoceļu stāvoklis pakāpeniski un ilgtermiņā uzlabotos, valsts budžetā ir jāiezīmē prognozējams un skaidrs finansējums. To šobrīd aktīvi risinām, jo vēl nav skaidrības par Eiropas Savienības fondu apjomu pēc 2020.gada, kas, iespējams, būs jākompensē no valsts budžeta līdzekļiem vai arī būs jāaizņemas. Autoceļu nozarei ir svarīgs ilgtermiņa redzējums, lai precīzi plānotu ceļu un tiltu remontdarbus. Tāpēc lēnām, bet mērķtiecīgi speram soļus autoceļa fonda atjaunošanas virzienā, uzsver Augulis.

Paralēli tam šobrīd norisinās autoceļu inventarizācija, kas parādīs valsts, pašvaldību un privāto ceļu reālo situāciju, elektrības patēriņu, skolu un slimnīcu izvietojumu, pasažieru pārvadājumus un citus būtiskus faktorus, kas būs pamats turpmākai finansējuma stratēģiskais plānošanai un piešķiršanai konkrētiem autoceļiem.

Augulis akcentē, ka katrs atjaunotais ceļš ir liels ieguvums tieši iedzīvotājiem un pašvaldībām, uzņēmējiem, valsts ekonomikai kopumā. Lielāko finansējumu ieguldām tajos autoceļos, kur ir lielākā satiksmes intensitāte un kurus izmanto lielākais skaits cilvēku. Šīm investīcijām nenoliedzami ir būtiska ekonomiskā atdeve.

Taču ir jāpievērš arī liela uzmanība cilvēku mobilitātei reģionos, kur noteicoša ir vietējo autoceļu infrastruktūra. Sakārtota, pieejama un kvalitatīva infrastruktūra piesaistīs investīcijas arī jaunu ražošanas uzņēmumu radīšanai un uzņēmējdarbības sekmēšanai kopumā. Tāpēc lēmums novirzīt papildu finansējumu vietējās nozīmes autoceļu remontdarbiem ir pamatots un vērsts uz novadu iedzīvotāju vajadzībām.