Brisele, 2015. gada 21.janvāris. – Labklājības ministrs Uldis Augulis 21.janvārī Eiropas Parlamenta (EP) Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas plenārsēdē iepazīstināja deputātus ar Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības (ES) Padomē programmu nodarbinātības un sociālās politikas jomā. Ministrs kā galveno prezidentūras prioritāti uzsvēra iekļaujošu un ilgtspējīgu līdzdalību darba tirgū, īpaši akcentējot nepieciešamību sekmēt riska grupu nodarbinātību.
“Iekļaujošu un ilgtspējīgu līdzdalību darba tirgū kā vadošo prioritāti esam izvēlējušies, jo tā aptver nepieciešamību veicināt nodarbinātību un cīņu pret nabadzību. Diskusijās par iekļaujošu un ilgtspējīgu dalību darba tirgū Latvijas prezidentūra uzsver darbavietu kvalitāti. Ir svarīgi, kādas jaunas darbavietas tiek radītas, tajā skaitā ieviešot nodarbinātības, izaugsmes un investīciju pakotni. Tāpat mēs uzsveram atbalsta pasākumu un to efektivitāti dažādu riska grupu vieglākai piekļuvei darba tirgum,” uzsvēra labklājības ministrs.
Ministrs uzsvēra, ka pēdējo divu gadu laikā ir daudz paveikts, lai risinātu jauniešu bezdarbu, galvenokārt, ar Jauniešu garantijas palīdzību. Latvijas prezidentūra vēlas pievērst pastiprinātu uzmanību arī citām riska grupām, kuru situācija ir tikpat satraucoša kā jauniešu bezdarbs. Tas attiecas uz ilgstošajiem bezdarbniekiem un cilvēkiem ar invaliditāti. Aptuveni 50% no visiem bezdarbniekiem ES ir ilgstošie bezdarbnieki. Savukārt nodarbinātības līmeņa atšķirība starp cilvēkiem ar invaliditāti un bez invaliditātes ir aptuveni 20%, vairākās dalībvalstīs pārsniedzot pat 30%.
“Īpašu uzmanību Latvijas prezidentūra pievērsīs invaliditātes politikai, lai dotu jaunu impulsu centieniem stiprināt ES apņemšanos sekmēt cilvēku ar invaliditāti vienlīdzīgas iespējas. Šā gada maijā Rīgā esam iecerējuši sarīkot augsta līmeņa tikšanos par invaliditāti. Diskusijās pievērsīsimies tādiem jautājumiem kā nodarbinātības iespējas un bērnu ar invaliditāti tiesības,” akcentēja ministrs.
Savukārt attiecībā uz darbavietu kvalitāti Latvijas prezidentūra ir uzsākusi darbu, lai sagatavotu pieņemšanai EPSCO marta sanāksmē Padomes secinājumus par darba aizsardzību. “Vēlos uzsvērt, ka darba aizsardzībai ir arī ekonomisks ieguvums, kas palīdz uzņēmumiem un dalībvalstu ekonomikām kopumā uzlabot ražīguma rādītājus. Katrs darba aizsardzībā ieguldītais viens eiro atgriežas uzņēmumā vismaz kā 1,6 eiro, pateicoties veiktajai darbinieku slimības profilaksei. Tāpēc darba aizsardzība ir jāskata kā investīcija, nevis kā izdevumi,” pauda U.Augulis.
Visu iepriekšminēto Latvijas prezidentūras ieceru īstenošanai saredzam nepieciešamību ciešāk iesaistīt sociālos partnerus un pilsonisko sabiedrību kopumā, pārliecināts U.Augulis. Arī ministru diskusijās neformālās EPSCO ietvaros, kas aprīlī notiks Rīgā, Latvijas prezidentūra pievērsīsies sociālā dialoga tematikai. Papildus, arī Latvijas sociālie partneri prezidentūras ietvaros plāno organizēt pasākumus sociālā dialoga stiprināšanai.
Attiecībā uz ES tiesību aktu priekšlikumiem, kas pašlaik ir EP un Padomes darba kārtībā, ministrs kā prioritāti minēja lēmumu par Eiropas Platformas izveidi nedeklarētā darba novēršanai. “Nedeklarētais darbs nodara nopietnu kaitējumu darbiniekiem, uzņēmumiem un visai sabiedrībai. Tam ir negatīva ietekme attiecībā uz ražīgumu, konkurenci, darbavietu kvalitāti, prasmju attīstīšanu, mūžizglītību un budžeta ieņēmumiem. Visas dalībvalstis piedalīsies Platformas darbībās, kas būs nozīmīgs līdzeklis pārrobežu sadarbībai ES līmenī,” informēja U.Augulis.
Noslēgumā ministrs aicināja komitejas pārstāvjus piedalīties Latvijas prezidentūras organizētajos pasākumos Latvijā.