Ja bēgļi vai alternatīvā statusa saņēmēji vēlēsies iekļauties darba tirgū, viņiem būs jāizmanto šobrīd pieejamās nodarbinātības programmas, šorīt LNT raidījumā “900 sekundes” teica labklājības ministrs Uldis Augulis (LZS). Bēgļiem tiks piedāvāts tas, kas ir pieejams šobrīd – visas nodarbinātības programmas, kurās cilvēkiem pašiem aktīvi jāiesaistās.
“Neko vairāk mēs nedosim kā iespēju izmantot jau esošās iespējas,” sacīja ministrs.
Augulis pieļāva, ka atbildīgajai darba grupai būtu jāizvērtē pabalstu apmēri bēgļiem un alternatīvā statusa saņēmējiem, vienlaikus uzsverot, ka tie tiek piešķirti tikai noteiktu laiku – attiecīgi 12 un deviņus mēnešus – un pēc tam viņiem nepienākas nekas vairāk kā jebkuram Latvijas iedzīvotājam.
Patlaban pilngadību sasniegušie bēgļi un personas ar alternatīvo statusu Latvijā var saņemt 256 eiro lielu ikmēneša pabalstu, bet bērniem pabalstā tiek izmaksāti 76 eiro mēnesī.
LETA jau ziņoja, ka valdība šovasar vienojās par Latvijas nostāju bēgļu jautājumā, lemjot, ka divu gadu laikā valsts varētu uzņemt 250 patvēruma meklētājus.
Saskaņā ar iekšlietu ministra Riharda Kozlovska (V) nesen pausto pirmos no 250 bēgļiem Latvija varētu uzņemt šogad ziemā.
Pagaidām nav precīzi zināms, kuras valsts iedzīvotājus Latvija uzņems, taču tie varētu būt Afganistānas, Irākas, Sīrijas un atsevišķu Āfrikas valstu pilsoņi.
Iekšlietu ministrs atzinis, ka Latvija ir ieinteresēta uzņemt bēgļu ģimenes – vecākus ar bērniem, nevis atsevišķus bēgļus.Patvērumu Latvijā kopš 1998.gada lūguši 1592 ārzemnieki. Šajā laikā bēgļa statuss piešķirts 65 personām, bet alternatīvais statuss noteikts 137 ārzemniekiem.