Latvijas valsts pārvaldē pārāk ilgi dominējusi grāmatvedības domāšana – skaitļi, nevis rezultāti. Valsts tiek vadīta kā Excel tabula, kur galvenais uzdevums ir savilkt kolonnas, nevis izveidot sistēmu, kas cilvēkiem ļauj dzīvot, strādāt un ar pārliecību sasniegt izvirzītos mērķus.
Publiskais sektors pēdējos gados ir kļuvis pārāk liels, neefektīvs un dārgs. Izdevumi aug, taču produktivitāte un kvalitāte ne vienmēr seko līdzi. Ierēdniecības skaits nemazinās, procesi kļūst arvien smagnējāki, un cilvēki – gan uzņēmēji, gan strādājošie – jūtas pārslogoti ar prasībām, kas neko nerada. Valsts nedrīkst būt patērētājs, kas dzīvo uz nodokļu maksātāju rēķina – tai jābūt organizatoram, kas palīdz sabiedrībai radīt vērtību. Taupība šajā kontekstā nav samazinājums cilvēkiem, bet pārskatīšana tam, kā tiek izmantoti sabiedrības resursi.
Ir skaidrs, ka valsts tēriņi jāsamazina nevis deficīta dēļ, bet tāpēc, ka sabiedrība nesaņem atdevi par savu naudu. Pārvaldes struktūras jāpadara efektīvākas, jāsamazina dublējošās funkcijas un jāvērtē katras institūcijas ieguldījums reālajā ekonomikā. Daļu valsts funkciju var efektīvi īstenot privātais sektors – ātrāk, lētāk un kvalitatīvāk. Ietaupīt var nevis uz skolotāju vai mediķu rēķina, bet uz pārvaldes neefektivitātes, dārgiem projektiem bez skaidra mērķa un iestādēm, kas vairāk kontrolē nekā palīdz. Šī nav tikai taupības, bet domāšanas problēma.
Augstais darba nodokļu nasta, neskaidra likumdošana un birokrātiskais slogs kavē investīcijas un eksportu. Kad uzņēmējs netic rītdienai, cieš visi – algas, budžets un attīstība. Latvijai jāizbeidz dzīvošana no budžeta līdz budžetam. Ir jāveido vīzija, kas balstīta uz izaugsmi, inovāciju un uzticību starp valsti un sabiedrību. Ekonomikas vadība nav tehnisks process, tā ir vērtību izvēle. Ja valsts izvēlas komfortu un pārtēriņu, tā stagnē. Ja izvēlas drosmīgi pārskatīt izdevumus, stimulēt darba vietu radīšanu un atvieglot ražošanu, tā attīstās.
Lai to panāktu, nepieciešama publisko izdevumu revīzija, birokrātijas mazināšana, nodokļu stabilitāte un skaidrs plāns valsts kapitālsabiedrību funkciju izvērtēšanai. Investīcijām un atbalstam jābūt vērstam uz nozarēm, kas rada pievienoto vērtību – zināšanas, prasmes, eksportspējīgus produktus un inovācijas. Tas ir vienīgais ceļš, kā radīt stabilu, drošu un pašpietiekamu tautsaimniecību.
Ekonomika sākas nevis budžeta tabulā, bet cilvēkā, kurš tic, ka viņa darbs ir vajadzīgs un novērtēts. Latvijai ir laiks kļūt gudrākai, drosmīgākai un saimnieciskākai. Tikai tad ekonomika patiešām kļūs par cilvēku dzīves kvalitātes mēru – nevis par tabulu ar cipariem.