Zaļo un Zemnieku savienība ir apņēmusies panākt, lai vidējā vecuma pensija Latvijā sasniegtu 1000 eiro mēnesī. Arī es personīgi esmu gatavs par šo mērķi iestāties un strādāt, lai mēs to sasniegtu. Protams, pateikt “1000 eiro” ir viegli. Daudz svarīgāk ir saprast, ko šāds solījums nozīmē skaitļos un vai Latvijas valsts to vispār var atļauties.
Sāksim ar faktiem. Finanšu ministrijas 2026. gada budžeta datos vidējā vecuma pensija ir plānota 688,44 eiro mēnesī. Vecuma pensijas saņēmēju skaits ir 432 091. Salīdzinājumam, 2025. gada plānā vidējā pensija bija 651,44 eiro. Tātad 2026. gada plānotais vidējās vecuma pensijas apmērs ir par 37 eiro lielāks nekā 2025. gada plānā. Valsts pensiju speciālā budžeta ieņēmumi šogad plānoti 4,16 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi 3,73 miljardu apmērā. Finansiālā bilance ir pozitīva, aptuveni 433 miljoni eiro. Tas, protams, nenozīmē, ka visa šī summa ir brīvi sadalāma papildu pensijām, taču tas parāda sociālā budžeta finansiālo situāciju. Arī turpmākajos gados Finanšu ministrija prognozē pensiju speciālā budžeta ieņēmumu pieaugumu, līdz 4,42 miljardiem 2027. gadā un 4,66 miljardiem 2028. gadā.
Ja mēs šodien vienkārši paņemtu starpību starp 688,44 un 1000 eiro un sareizinātu to ar vecuma pensijas saņēmēju skaitu, papildu nepieciešamā summa būtu aptuveni 1,62 miljardi eiro gadā. Tā ir milzīga nauda, un es negribu cilvēkiem stāstīt pasakas, ka šādu summu var vienā gadā atrast valsts budžetā. Nevar. Taču tas arī nav tas, kas mums ir jāizdara, jo pensijas nestāv uz vietas.
2026. gada oktobrī pensijas atkal tiks indeksētas. Šogad indeksēs pensiju vai tās daļu līdz 1589 eiro, un konkrētais pieaugums būs atkarīgs arī no cilvēka darba stāža. Pensiju pieaugumu ietekmē ne tikai inflācija, bet arī sociālās apdrošināšanas iemaksu algu summas reālais pieaugums. Citiem vārdiem, jo vairāk Latvijā cilvēki legāli strādā un jo vairāk viņi pelna, jo spēcīgāka kļūst arī mūsu pensiju sistēma.
Te arī ir galvenā atbilde uz jautājumu, kā mēs varam nonākt līdz 1000 eiro vidējai pensijai. To nevar izdarīt tikai ar politisku lēmumu palielināt izdevumus. Vispirms ir jāaudzē Latvijas ekonomika un cilvēku ienākumi. 2025. gadā vidējā bruto darba samaksa Latvijā sasniedza 1815 eiro un gada laikā pieauga par 7,7%. 2026. gada pirmajā ceturksnī tā jau bija 1831 eiro. Jo lielākas ir legālās algas, jo lielākas ir sociālās iemaksas. Jo vairāk cilvēku iznāk no ēnu ekonomikas, jo vairāk naudas nonāk sociālajā budžetā. Jo vairāk Latvijā ir labi apmaksātu darba vietu, investīciju un pelnošu uzņēmumu, jo vairāk valsts var atļauties maksāt saviem senioriem.
Tāpēc es nepiekrītu pieejai, ka lielākas pensijas automātiski nozīmē jaunus vai augstākus nodokļus. Ja mēs vienkārši palielināsim darbaspēka nodokļu slogu, sadārdzināsim darbavietas un pēc tam brīnīsimies, kāpēc uzņēmēji zaudē konkurētspēju vai daļa ekonomikas aiziet ēnā, mēs neko nebūsim atrisinājuši. Mums vajag pretējo. Vairāk uzņēmējdarbības, vairāk investīciju, lielākas algas un mazāku ēnu ekonomiku. No tā rodas nauda, ar kuru ilgtermiņā finansēt lielākas pensijas.
Ir vēl kāds skaitlis, kuru šajā diskusijā nevajadzētu ignorēt. Finanšu ministrijas prognozes rāda, ka arī bez mūsu piedāvātā papildu mērķa vidējā vecuma pensija turpinās augt. No šogad plānotajiem 688,44 eiro tā tiek prognozēta 740,26 eiro apmērā 2027. gadā un 784,70 eiro apmērā 2028. gadā. Tātad līdz 1000 eiro nav jāveic lēciens no šodienas 688 eiro vienā gadā. Daļu no šī ceļa nodrošinās jau esošā pensiju sistēma un indeksācija. Mūsu uzdevums ir panākt pārējo, nodrošinot pietiekami strauju ekonomikas, algu un sociālo iemaksu pieaugumu.
Protams, arī 1000 eiro pēc vairākiem gadiem nebūs tas pats, kas 1000 eiro šodien. Inflācija turpinās ietekmēt naudas vērtību. Tāpēc šo mērķi nedrīkst uztvert kā maģisku skaitli, pēc kura visas senioru problēmas būs atrisinātas. Taču tas ir skaidrs un izmērāms mērķis, pret kuru sabiedrība var vērtēt politiķu darbu. Vai vidējā pensija tuvojas 1000 eiro? Vai sociālā budžeta ieņēmumi aug? Vai legālās algas aug? Vai ēnu ekonomika samazinās? Tie ir konkrēti jautājumi, uz kuriem valdībai katru gadu ir jāspēj atbildēt.
Manuprāt, cilvēkam, kurš Latvijā ir godīgi strādājis 30, 40 vai vairāk gadus, nav jādzīvo ar sajūtu, ka pēc darba mūža beigām viņš valstij vairs nav vajadzīgs. Bet cieņpilnu pensiju nevar uzbūvēt uz tukšiem solījumiem. Tai ir vajadzīga ekonomika, kas šo pensiju spēj nopelnīt, augošas algas un godīgi samaksāti nodokļi.
Tāpēc 1000 eiro vidējā pensija nav tikai sociālās politikas jautājums. Tas ir arī ekonomikas politikas mērķis. Ja Latvijas ekonomika aug, algas aug un arvien lielāka ekonomikas daļa strādā legāli, tad aug arī mūsu iespējas maksāt lielākas pensijas. Mūsu uzdevums ir panākt, lai šī izaugsme notiktu pietiekami strauji.
ZZS šo mērķi ir izvirzījusi, un mēs no tā neatkāpsimies. Arī es personīgi apsolu pie tā strādāt. Mēs panāksim, lai vidējā pensija Latvijā sasniegtu 1000 eiro. Nevis ar tukšiem saukļiem un nevis ar nepamatotiem solījumiem, bet ar ekonomikas izaugsmi, lielākām algām, mazāku ēnu ekonomiku un skaidru valsts prioritāti. Ja kaut ko apsolām vēlētājiem, tad mūsu pienākums ir ne tikai pateikt skaistu skaitli, bet arī izdarīt darbu, lai šo solījumu izpildītu.