ZZS cer pirmo reizi iekļūt EP un cīnīties pret federālu Eiropu (LETA)



Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) šogad cer pirmo reizi iegūt pārstāvniecību Eiropas Parlamentā (EP), intervijā aģentūrai LETA stāsta Saeimas deputāts Andris Bērziņš (ZZS), kuram ZZS sarakstā atvēlēts pirmais numurs. Ja iekļūtu EP, viņš vēlētos iekļauties Eiropas Tautas partiju grupā, vairāk uzmanības veltīt sociālajiem jautājumiem un cīnīties pret ES virzīšanos federālisma virzienā, kas, pēc Bērziņa domām, būs viens no centrālajiem dienaskārtības jautājumiem nākamajam EP sasaukumam.

Kāpēc ZZS iepriekšējos sasaukumos nav spējusi iekļūt EP? Un vai šogad tas varētu izdoties?

Grūti pateikt, kāpēc līdz šim ZZS nav veicies EP vēlēšanās. EP vēlēšanas nav pārāk populāras iedzīvotāju vidū. EP šķiet diezgan patāls no vēlētāju ikdienas interesēm. Domāju, ka arī šogad vēlētāju aktivitāte EP vēlēšanās nebūs liela. Varbūt par maz bija reklāmas, maz informācijas. Vai mēs šogad tiksim iekšā EP? Cerība ir, ka šogad ZZS varētu tikt EP. Vēlēšanās ir jāpiedalās, tad jau redzēs, kā veiksies. Manuprāt, ļoti būtiski ir "zaļajiem" un "zemniekiem" būt pārstāvētiem EP, jo ZZS ir svarīgi ES mērogā risināt gan lauksaimniecības, gan sociālās problēmas. Latvijas deputātiem EP līdz šim vairāk ir interesējuši tiešmaksājumi zemniekiem, ES fondi, bet sociālajai situācijai uzmanības tiek veltīts daudz mazāk.

Vai uz EP vēlēšanām ZZS būs viens saraksts? Kā tiek izraudzīti deputātu kandidāti un cik lieli būs priekšvēlēšanu tēriņi?

Es domāju, ka ZZS būs viens deputātu kandidātu saraksts, kurā man ir atvēlēts pirmais numurs. Tas ir ZZS valdes lēmums. Otrā vieta sarakstā tiks atvēlēta Latvijas Zaļās partijas pārstāvim, iespējams, tas būs Saeimas deputāts Kārlis Seržants, trešā vieta sarakstā tiks atvēlēta Saeimas deputātei Ivetai Grigulei. Vēlēšanās kandidēs arī bijušais Rīgas mēra amata pretendents Armands Krauze. Deputātu kandidātu saraksts, tāpat kā priekšvēlēšanu programma, vēl tikai top, tāpēc, piemēram, kārtas numuri var vēl mainīties. Par naudas tēriņiem es patlaban neko nevaru atbildēt. Nedomāju, ka priekšvēlēšanu kampaņai tiks atvēlētas lielas summas. Galvenā priekšvēlēšanu aģitācijas taktika ir tikšanās ar vēlētājiem, kurās mēģinām izskaidrot ZZS pozīciju, uzklausīt iedzīvotāju viedokli par viņus interesējošiem jautājumiem. Ļoti bēdīgi, ka visu piecu gadu laikā iedzīvotāji ir slikti informēti par to, kas notiek EP. Turklāt informācija netiek sniegta vienkāršā, cilvēkiem saprotamā valodā. Tikšanās laikā ar vēlētājiem var redzēt, ka, tikko deputāts sāk runāt, bārstot terminus un svešvārdus, cilvēkiem rodas iespaids, ka Briselē un Strasbūrā EP deputāti nerisina problēmas, kas nodarbina viņu vēlētājus. Manuprāt, vēlētājiem ir regulāri jāsaņem skaidri saprotama informācija par to, kas ir EP, kādus jautājumus apspriež deputāti, kādi likumprojekti tiek gatavoti un kā tie ietekmēs dzīvi Latvijā, kā par tiem ir balsojuši mūsu valsts pārstāvji. Liela loma, protams, ir publikācijām presē un priekšvēlēšanu plakātiem, bet, manuprāt, svarīgāk potenciālajiem EP deputātu kandidātiem ir pašiem tikties ar vēlētājiem un atbildēt uz viņu jautājumiem. Es kopā ar kolēģiem no Saeimas Sociālo lietu komisijas regulāri braucu tikties ar vēlētājiem un stāstu par savu darbu parlamentā. Kādas iespējas un resursi man ir, ar tādiem es iztieku. EP tēma vēlētājiem ir diezgan patāla, tā vēlēšanas viņiem interesē daudz mazāk par Saeimas un pašvaldību vēlēšanām.

Ja cilvēkiem uz ielas pajautātu par ZZS priekšvēlēšanu kampaņu, iespējams, kā pirmās viņi nosauktu Ivetas Grigules aktivitātes.

Ja Grigules rīcībā ir naudas resursi, viņai ir iespēja plaši reklamēties pirms gaidāmajām EP vēlēšanām. ZZS Eiroparlamenta vēlēšanu kampaņas darba grupas pirmajā sanāksmē tika runāts par to, ka patlaban lielas priekšrocības ir pašreizējiem EP deputātiem. Piemēram, Inese Vaidere un Sandra Kalniete gan presē, gan dažādos pasākumos stāsta par savu darbu Briselē un Strasbūrā, kā viņas tur cīnījušās un glābušas Latvijas zemnieku tiešmaksājumus. ZZS atliek tikai izmantot deputātu kandidātu privāti piesaistītos līdzekļus, jo uzstāties dažādos pasākumos aicina tikai esošos EP deputātus, nevis kandidātus, kas balotēsies nākamajās vēlēšanās. Līdz ar to deputātu kandidāti, kuri spēj piesaistīt privātus ziedojumus, var veikt individuālas reklāmas kampaņas, lai vairotu savu atpazīstamību vēlētājos. Kādas iespējas un resursi man ir, ar tādiem es iztieku. Par ZZS kopējiem priekšvēlēšanu tēriņiem es neesmu informēts. Uz jautājumu, cik veiksmīga ir Grigules individuālā priekšvēlēšanu kampaņa un kā tā ietekmēs ZZS kopīgos rezultātus EP vēlēšanās, es nevaru atbildēt.

Kāpēc Latvijas Zemnieku savienība (LZS) atteicās uzņemt partijā bijušo premjeru, eiroparlamentārieti Ivaru Godmani? Baidāties no konkurences EP vēlēšanās?

Es tajā LZS valdes sēdē nebiju klāt, tāpēc man nav zināmas visas šā lēmuma detaļas. Manuprāt, tas nav saistīts ar konkurenci. Daudzi LZS biedri bija pozitīvi noskaņoti pret Godmani, bet daudzi bija pret viņa uzņemšanu. Lielākā daļa iebildumu attiecās uz Godmaņa premjera amatā būšanas laiku. Ja Godmanis daudz agrāk būtu paudis vēlmi pievienoties LZS, iespējams, rezultāts būtu pozitīvs. Citus nopietnus argumentus es neesmu dzirdējis. Jautājums par Godmaņa uzņemšanu LZS valdes sēdē tika likts uz balsošanu, un ar nelielu balsu vairākumu tika noraidīts.

Vai pirms EP vēlēšanām jūs esat optimistiski noskaņots vai esat piesardzīgs savās prognozēs?

Es vienmēr esmu noskaņots piesardzīgi. Dzīve ir dzīve. Kā būs, tā būs. Katrā gadījumā piedalīšanās EP vēlēšanās ir ļoti pozitīva lieta. Mēs tiekamies ar vēlētājiem, ar lauksaimnieku organizācijām, ar pensionāriem, ar skolotājiem un diskutējam ar viņiem par aktuāliem jautājumiem. Tikšanās sākumā vēlētāji bieži vien pauž skeptisku nostāju pret EP un Latvijas deputātu iespēju ietekmēt tā darbu. Bet kad tiek pārrunāts, ko Latvija gūst no dalības ES, kuri EP lēmumi ir īpaši nozīmīgi mūsu valstij, cilvēku nostāja bieži vien mainās. Es domāju, ka darbs nākamajā EP sasaukumā būs ļoti smags. Ekonomiskā krīze Eiropā nav pārvarēta, tāpēc arī parlamentam būs jāmeklē risinājumi daudzām sarežģītām situācijām. Arī Latvijai šajā spēlē būs jāpiedalās. Es gribētu, lai Latvijas deputāti beidzot atsakās no savas pieticības. Pie ES kopējā galda visas dalībvalstis ir vienādas - gan lielās, gan mazās.

Ja jūs ievēlēs EP, kurā deputātu grupā darbosieties? "Zaļie" EP ir kreisie radikāļi. Tatjana Ždanoka EP darbojas Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupā, Alfrēds Rubiks - Eiropas Apvienotajā kreiso un Ziemeļvalstu Zaļo kreiso spēku konfederālajā grupā.

Es domāju, ka ZZS pārstāvji EP darbosies Eiropas Tautas partiju grupā EPP. Tā ir viena no lielākajām un ietekmīgākajām grupām EP. Pagaidām tas ir mans personīgais viedoklis. ZZS valde par to vēl nav lēmusi. Arī deputātu kandidātu saraksts un priekšvēlēšanu programma vēl nav oficiāli apstiprināti.

Kādus jautājumus jūs mēģinātu aktualizēt EP, savā frakcijā un komitejās?

Latvijai ir būtisks jautājums - pa kādu ceļu virzīsies ES, vai tā nākotnē būs viena federatīva valsts vai patstāvīgu valstu konfederācija. Manuprāt, tas ir ļoti svarīgs jautājums, lai Latvija nezaudētu savu valstisko neatkarību. ES patlaban notiek šausmīgi liela centralizācija. Manuprāt, Latvijai tas nav pieņemami, arī cilvēki neuzskata, ka tas būtu pozitīvi. Svarīga problēma ir un paliek lauksaimniecība. ES dalībvalstu vadītāji ir vienojušies, ka visām dalībvalstīm 2019.gadā jāsaņem tiešmaksājumi, kas nav mazāki par 196 eiro (138 latiem) par hektāru. Citas ES valstis saņems lielākas dotācijas, piemēram, Grieķija saņems 350 eiro (246 latus) par hektāru, Itālija - 362 eiro (254 latus) par hektāru, Malta - 639 eiro (449 latus) par hektāru, Nīderlande - 403 eiro (283 latus) par hektāru. Lauksaimniecībai ir lielas perspektīvas, lai tā varētu attīstīties un kļūt par vienu no lielākajām nozarēm arī mūsu valstī, jo pārtikas trūkums visā pasaulē ir ļoti liels. Pašlaik tas varētu dot iespēju lauksaimniekiem spēcīgi izvērsties ar bioloģiski tīru produktu ražošanu, jo mūsu zeme nav tik ķīmiski piesārņota kā citur. To var izmantot ekoloģiski tīras produkcijas ražošanai. Jautājums ir tikai - kāds būs produkcijas noiets, kāds būs tirgus un kā mēs tajā varētu ieiet. Svarīgs ZZS deputātu darbības virziens būtu saistīts ar ES fondiem. Kohēzijas fonda līdzekļi Latvijai 4,7 miljardu eiro apmērā saglabājas, bet nekāda lielā pieauguma nav. Gribu norādīt arī uz šausmīgi lielo birokrātiju ES fondu apguvē. Mēs nevaram piešķirtos ES fondu līdzekļus apgūt tā, kā mēs vēlētos. Kādiem mērķiem un projektiem ir domāti šie līdzekļi, nosaka ES. Manuprāt, šajā ziņā pieejai būtu jābūt elastīgākai, ir jādod iespēja valstīm pašām lemt, kur ES fondu līdzekļi būtu jāiegulda. ES uzliek fondu sadalei birokrātisku slogu, un mēs paši to vēl vairāk pastiprinām. Fondu līdzekļi tiek mētāti no vienas jomas uz otru, bet, godīgi sakot, neesmu redzējis, ka tie īpaši bieži parādītos sociālajā jomā. Manuprāt, sociālajai jomai būs ļoti liela nozīme, jo krīze ES nav beigusies. Tas jau daudzās valstīs ir radījis sociālo spriedzi, kas var pāraugt nopietnos nemieros, kas jau periodiski uzliesmo Grieķijā, Portugālē, Spānijā, Itālijā, Francijā, kur ap gadu miju tika nodedzinātas ap 1500 automašīnām. Latvijā ir liels bezdarbs, sevišķi jauniešu vidū. No Eiropas Sociālā fonda (ESF) laika posmam no 2014. līdz 2020.gadam ir piešķirti 638,55 miljoni eiro, kurus plānots izmantot darbaspēka mobilitātes un nodarbinātības veicināšanai. Jau šogad no ESF Latvijas attīstībā tiks ieguldīti 79,5 miljoni eiro. Pārējie līdzekļi tiks sadalīti pa gadiem - no 83 miljoniem eiro 2015.gadā līdz 103 miljoniem latu 2020.gadā. Mēs ņemam to, ko ES mums dod, bet, manuprāt, mēs varētu "izsist" daudz lielākas finanses sociālajai jomai Latvijā. Svarīgi ir, lai stāvoklis uzlabojas visā Eiropā. Piemēram, Latvijas valdībai bija iespēja saņemt pietiekami lielu naudas summu darbinieku pārkvalifikācijai no Eiropas globalizācijas pielāgošanas fonda, ja bankrotē lieli uzņēmumi, bet valdība noslinkoja, un šī nauda Latvijai aizgāja garām. ZZS prioritāte ir arī ilglaicīga un neatkarīga enerģētika, kas tajā pašā laikā būtu draudzīga vietējiem iedzīvotājiem. Lai cenas par enerģiju būtu tādas, ko iedzīvotāji var samaksāt. Ļoti būtiska lieta ir inovācijas. Runājot par finanšu sektoru, jāatzīmē, ka es esmu ļoti priecīgs, ka bankas ir mazliet "noliktas pie vietas", bankām ir uzlikta daudz lielāka kontrole. Bet es domāju, ka tas ir tikai sākums. Eiropā ļoti aktuāla ir migrantu problēma. Eiropas Parlamentārajā asamblejā šis jautājums tiek risināts regulāri un nopietni. Citas Eiropas valstis, sevišķi Francija un Itālija, ir neapmierinātas ar to, ka tām vienām pašām ir jāuzņem bēgļu plūsma. Pēc to domām, bēgļu problēmas risināšanā būtu jāpiedalās visām ES valstīm. Notiek sarunas par bēgļu uzņemšanas kvotēšanu atbilstoši iedzīvotāju skaitam uz vienu kvadrātmetru teritorijas, iedodot kaut kādu ES finansējumu. Pagaidām galīgais lēmums nav pieņemts, bet, manuprāt, tā būs viena no tēmām, par kuru būs jādiskutē EP. Man liekas, ka šajā jautājumā no Latvijas ievēlētajiem deputātiem būtu jāieņem ļoti stingra nostāja, kāda būs Latvijas nostāja bēgļu jautājumā. Es negribētu, lai Latvija atver durvis migrantiem.

Bet Latvijas zeme aizaug ar krūmiem, iedzīvotāju skaits katastrofāli samazinās. Varbūt nevajag pretoties bēgļu uzņemšanai, lai cilvēki nāk un strādā?

Tur jums ir taisnība. To, ka bēgļi nāks arī uz Latviju, mēs apstādināt nevarēsim. Aizliegt to nevarēs, bet ir jābūt skaidrībai, kā bēgļi Latvijā tiks uzņemti. Treknajos gados uzņēmumiem jau sāka trūkt darbaspēka, strādnieki tika vesti no kaimiņvalstīm. Strādnieki brauca iekšā no Bulgārijas, no Baltkrievijas. Bet nākotnē Latvijā varētu ierasties bēgļi arī no Āfrikas, kuriem ir atšķirīga mentalitāte. Šis jautājums nav jālemj vienam vai diviem cilvēkiem, vienai politiskajai partijai. Šis jautājums, iespējams, būtu jālemj referendumā. Tas ir valstiski nozīmīgs jautājums, un iedzīvotāju nostāja tajā nav viennozīmīga.

Vai Latvijas deputāti EP varētu panākt vairāk, ja darbotos saskaņotāk?

Nākamajā EP Latvijai būs nevis deviņi, bet tikai astoņi mandāti. Sliktākais, manuprāt, ir tas, ka šie astoņi deputāti nav vienoti. Viņi varētu būt vienotā frontē un aizstāvēt Latvijas intereses, kaut vai bloķējoties ar citu mazo valstu deputātiem. Patlaban Latvijas deputātu EP intereses ir sadrumstalotas, katrs no viņiem darbojas pats par sevi, daži pat apgalvo, ka strādā savu vēlētāju, nevis valsts interesēs. Es desmit gadus esmu darbojies Eiropas Parlamentārajā asamblejā (EPA), esmu bijis tās viceprezidents. Latvijas Saeimas delegācijā EPA bija deputāti ar dažādiem, politiskajiem uzskatiem, bet, kad tika risināti Latvijai svarīgi jautājumi, delegācijā tika piemirsti strīdi, visi mobilizējās un kopīgi risināja šos jautājumus. Ļoti daudz ir atkarīgs no lobisma labā nozīmē. Eiropas Parlamentārajā asamblejā es mēģināju veidot neformālu grupu no mazo valstu deputātiem, lai jautājumos, kas mūs interesē. Domāju, ka mazo valstu deputātiem vajadzētu sadarboties arī EP ļoti svarīgu jautājumu pieņemšanā. Tad varētu panākt daudz vairāk. Lielo valstu lobisms EP ir ļoti spēcīgs.

Latvija desmit gadus ir ES. Kādi, jūsuprāt, ir bijuši Latvijas galvenie ieguvumi no dalības ES un kādas ir iespējamās negatīvās sekas? Kāda būs ES nākotne?

Mana personīgā un arī ZZS nostāja ir, ka mēs neesam par ES kā federālu valsti. Tā, manuprāt, nākamajā EP sasaukumā būs diskusiju tēma numur viens. Virzība uz ES kā federālu valsti atņemtu katrai valstij daudzas tiesības lemt par lietu virzību savā valstī. Pozitīvais ir, ka, gribam vai negribam, Latvija ir ES iekšā. Pozitīvi ir tas, ka Latvija ir saņēmusi lielas naudas summas, lai attīstītos, un tas arī ir palīdzējis mums pārvarēt krīzes situāciju, kaut arī jāatzīmē, ka krīze, kas vienlaikus bija ES, Latvijas problēmas padziļināja. Dalība ES ir palielinājusi arī Latvijas drošību. ES kolektīvā drošība neapšaubāmi ir Latvijas ieguvumus. No ES puses zināmos rāmjos ir ielikta arī Latvijas likumdošana. Vērtējot ieguvumus un zaudējumus no Latvijas dalības ES, es domāju, ka 90% gadījumu tie ir pozitīvi. 10% negatīvā es redzu, ka tā ir milzīga birokrātija. Arī Briselē un Strasbūrā apzinās: ja viņi netiks pāri šai pašu birokrātijai, var rasties nopietnas problēmas. Apgūstot ES fondus, ir lietas, ko ES birokrāti mums uzspiež veikt, un tā Eiropas nauda caur konsultantu un padomnieku starpniecību atgriežas atpakaļ ES. Tādu piemēru varētu nosaukt diezgan daudz. Manuprāt, tā ir lieka naudas tērēšana. Birokrātijas mazināšana - tā nav tikai dažādu papīru skaita samazināšana, tā ir arī ierēdņu skaita samazināšana Strasbūrā un Briselē. Tā ir ļoti nopietna problēma, ar kuru ES negrib nodarboties. Ar lielām grūtībām tika samazināts ES birokrātijas budžets - ar mītiņiem, protestiem. Jo mazāka būs birokrātija, jo ātrāk un vieglāk varēs risināt dažādus jautājumus ES. Mēs jau paši te uz vietas esam iemīlējušies birokrātijā. Lai Ministru kabinetā (MK) kāda normatīvā akta projekts nonāktu līdz pieņemšanai, tiek veidotas darba grupas, notiek dažādas saskaņošanas sanāksmes. Lai dokuments izietu apriti MK, ir vajadzīgs vismaz pus gads.

Kā jūs vērtējat ZZS izredzes 12.Saeimas vēlēšanās?

Uz šodienu es ZZS izredzes nākamajās Saeimas vēlēšanās vērtēju kā ļoti pozitīvas. Kā zināms, politikā daudz kas var mainīties ļoti strauji - pa mēnešiem, pat pa nedēļām var daudz kas mainīties. Tagad ZZS ir Laimdotas Straujumas (V) vadītajā valdībā. Tagad vēlētāji uz ZZS skatīsies citādāk, vērtēs, ko mūsu ministri paveiks. Šodien, manuprāt, ZZS ir izredzes nākamajā Saeimā saņemt pietiekami lielu pārstāvniecību.

Vai ZZS ir jāturpina sadarbība ar Aivara Lemberga vadīto partiju "Latvijai un Ventspilij"?

Es domāju, ka mēs ar viņiem sadarbojamies ļoti konstruktīvi. Ja kāds domā, ka ZZS frakcijas sēdēs tiek runāts, ka tas ir Lemberga uzstādījums. Mēs ļoti demokrātiski izlemjam visus jautājumus. Personīgi es neredzu nekā slikta ZZS sadarbībā ar partiju "Latvijai un Ventspilij".


Augulis: pensiju indeksācijā ņems vērā arī algu pi...
Dūklavs viesosies Maskavā (Diena)

By accepting you will be accessing a service provided by a third-party external to https://lzs.lv/

LZS © 1990-2021

Spied Enter