lzs.lv


Piektdien, 13. maijā zemkopības ministrs Jānis Dūklavs dosies darba vizītē uz Liepāju, lai tiktos ar Liepājas un Kurzemes reģiona zivsaimniekiem – gan zvejniecības, gan zivju apstrādes uzņēmumu pārstāvjiem – un apspriestu tautsaimniecībai būtiskās nozares aktualitātes un problēmas. Darba vizītes laikā zemkopības ministrs apmeklēs arī zivju apstrādes uzņēmumu „Kolumbija”.

Darba vizītes laikā zemkopības ministrs tiksies ar Liepājas domes priekšsēdētāju Uldi Sesku, lai pārrunātu zivsaimnieciskās un lauksaimnieciskās produkcijas apstrādes attīstības iespējas Liepājā un Liepājas speciālajā ekonomiskajā zonā, jo pārtikas produkcija ražošanai ir ne tikai būtiska loma Latvijas pašpatēriņa nodrošināšanā, bet arī liela nozīme eksportā.

Liepājas vizītes laikā Jānis Dūklavs apmeklēs arī Nacionālās zvejniecības ražotāju organizācijas jaunuzcelto zivju saldētavu ar minimālo jaudu 40 tonnas zivju apstrādi diennaktī. Saldētava dos iespēju zivju pārstrādātājiem kvalitatīvi uzglabāt no zvejniekiem iepirktās svaigās zivis. Saldētavas būvniecība izmaksājusi 717,4 tūkstošus latu, no kuriem 639,3 tūkstoši latu ir Eiropas Savienības finansējums.

Šobrīd Latvijā ar zivju apstrādi nodarbojās 107 Eiropas Savienības prasībām atbilstoši apstrādes uzņēmumi. Tiesības eksportēt zivju produkciju vai zivju konservus uz Krieviju  ir 38 zivju apstrādes uzņēmumiem un zvejas kuģiem. Zivju produkcijas un zivju konservu sortiments ir ļoti plašs: saldētas zivis, saldēta zivju fileja, kūpinātas un salītas zivis, zivju konservi un zivju preservi.  Lielāko daļu no zivju apstrādes sektorā saražotā veido zivju konservi un preservi. 2010. gadā sagatavotie un konservētie zivju produkti tika eksportēti uz 45 valstīm. Pērn sagatavoto un konservēto zivju produktu eksporta apjoms veidoja 43,7 tūkstošus tonnu, naudas izteiksmē sasniedzot 38,5 miljonus latu. Latvijā kūpinātu zivju konservus ražo 22 zvejas produktu apstrādes uzņēmumi. 2010. gadā kūpinātu zivju konservu eksporta apjoms sasniedzis 65 procentus no Latvijas kopējā zivju konservu eksporta apjoma. Kūpinātu un citu zivju  konservu ražošana nodrošina ievērojamu darba vietu skaitu, galvenokārt jūras piekrastes apdzīvotajās vietās, līdz ar to veicinot to sociāli ekonomisko attīstību. Iepriekšminētajos kūpinātu zivju konservu ražošanas 22 uzņēmumos nodarbināti aptuveni 70 procenti no visiem zivju apstrādē nodarbinātajiem. Uzņēmumi kūpinātu zivju konservus ražo lielākoties no svaigām, un atvēsinātām Baltijas jūrā vai Rīgas jūras līcī zvejotām brētliņām, ar to veicinot arī zvejniecības un visas zivsaimniecības attīstību kopumā.

Informāciju sagatavoja:
Kaspars Funts,
Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja vietnieks
Tālr.: 67878705, mob.tālr.: 29467772
Kaspars.Funts@zm.gov.lv