Valdībā iesniegtais autoceļu finansēšanas modelis nodrošinās līdzekļus autoceļu būvei ilgtermiņā

2011. gadā atjaunoti 530 km valsts autoceļu piesaistot gan Eiropas Savienības (ES) fondu, gan valsts budžeta līdzekļus. Tas ir lielākais veikto autoceļu rekonstrukcijas darbu apjoms pēdējo gadu laikā.

To ceturtdien, 13. oktobrī, Uldis Augulis pavēstīja, tiekoties ar žurnālistiem preses konferencē par būtiskāko paveikto satiksmes ministra amatā laika posmā no 2010. gada 3. novembra līdz 2011. gada 14. oktobrim.

U.Augulis uzsvēra: „Uzskatu, ka autoceļi ir valsts tautsaimniecības attīstības „asinsvadi”, tos sakārtojot tiek veicināta uzņēmējdarbība un tūrisms ne tikai pilsētās, bet arī reģionos. Tikai tā iespējams novērst situāciju, kad tērējam vairāk nekā nopelnam”.

Šobrīd ar KF līdzfinansējumu tiek īstenoti divi lieli projekti starptautiskā Eiropas E ceļu tīkla uzlabošanai. Tie ir E22 autoceļa posmu Tīnūži–Koknese un Ludza–Terehova rekonstrukcijas projekti.

2011. gadā posma Tīnūži – Koknese rekonstrukcijai paredzēts KF līdzfinansējums 13 miljonu latu apmērā, savukārt posmam Rīga (Tīnūži) – Koknese, 20 miljoni latu KF līdzfinansējuma.

Ietaupot līdzekļus no sākotnēji plānotajām izmaksām E22 maršrutā, KF līdzfinansējums 68 miljonu latu apmērā var tikt novirzīts arī valsts galveno autoceļu segas rekonstrukcijai vairāk kā 234,58 km garumā, kopumā 18 objektos.

Valsts galveno autoceļu segu rekonstrukcija ES Kohēzijas fonda (KF) projektos notiek 120 km apjomā, no kuriem apmēram 36 km rekonstrukcija tiks pabeigta šogad.

2011. gadā plānots veikt 12 Eiropas reģionālā attīstības fonda (ERAF) līdzfinansētus autoceļu projektus, kā arī pabeigt 12 iepriekšējos gados iesāktos objektus. Šogad būvdarbi notiek 205 km autoceļu, no tiem šogad darbi tiks pabeigti 110 km. Savukārt 2012. gadā plānots turpināt 2011. gadā uzsāktos būvdarbus, un uzsākt vēl 121 km grants autoceļu asfaltēšanu.

Tāpat ERAF līdzfinansētās apakšprogrammas INTERREG ietvaros realizēts pārrobežu projekts starp Latviju un Igauniju, sakārtojot 28 km posmu autoceļam Karski - Nuia – Ķoņi – Sedas upe, kuru plānots svinīgi atklāt 17.oktobrī, piedaloties Latvijas un Igaunijas satiksmes nozares amatpersonām un ceļu būvētājiem. Latvijas pusē ar melno segu pārklāti 8 km grants ceļa un rekonstruēts sabrukuša asfaltēta autoceļa posms 6 km garumā.

Šogad valsts budžeta līdzekļi autoceļu uzturēšanai piešķirti 60,3 miljonu latu apmērā. Tam papildus no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem iedalīti vēl 6,3 miljoni latu. Šis finansējums tika novirzīts, lai veiktu asfaltēto segumu virsmas apstrādi 234,1 km reģionālo un vietējo ceļu.

Lai nākamo gadu laikā varētu saremontēt būtisku daļu autoceļu, svarīgi nozarei garantēt stabilu, pietiekamu finansējumu ilgtermiņā. Satiksmes ministrija (SM) sadarbībā ar jaunizveidoto Ceļu padomi izstrādājusi valsts autoceļu finansēšanas modeli, kas iesniegts valdībā un tas jāizvērtē 2012. gada budžeta ietvaros.

2011.gadā aktīvu darbu uzsāka jaunizveidotā Ceļu padome, kurā līdzdarbojas SM, Latvijas Valsts ceļu, Latvijas Pašvaldību savienības, plānošanas reģionu un būvnieku pārstāvji. Vienlaikus tika atjaunota darba grupa ar Rīgas domi, kas sekmējis sadarbību daudzu būtisku jautājumu risināšanā, kā, piemēram, ES fondu projektu īstenošana, satiksmes drošības uz dzelzceļa veicināšana pilsētā u.c.
 
U.Augulis izcēla arī dzelzceļa kravu pārvadājumu apjoma pieaugumu 2011. gadā. Proti, šī gada deviņos mēnešos par 19%, salīdzinot ar 2010. gadu, pieaudzis pārvadāto kravu skaits. Paredzams, ka šogad kravu pārvadājumu apjoms pa dzelzceļu varētu sasniegt 56 miljonus tonnas. Tāpat šī gada pirmajos astoņos mēnešos Latvijas ostās pārkrauti 45,76 miljoni tonnu kravu, kas ir par 12,2% vairāk nekā iepriekšējā gada analogā laika periodā.

Ministrs arī uzsvēra, ka 2011. gadā atjaunots valsts atbalsts dzelzceļa infrastruktūras uzlabošanas projektiem. Rail Baltica esošo sliežu ceļu rekonstrukcijas projekta – īstenošanai no valsts budžeta piešķirti 23,8 miljoni latu.

2011. gadā pabeigta arī Rail Baltica Eiropas platuma sliežu ceļa izbūves projekta izpēte. Tā izmaksas Latvijas teritorijā tiek lēstas 1,2 miljardu Eiro apmērā. U.Augulis norādīja, ka tas būtu īstenojams, ja ES līdzfinansējums būtu vismaz 66% apmērā.

Tāpat U.Augulis informēja klātesošos par ES Transeiropas transporta tīkla (TEN-T) politikas pārskatīšanu un tajā iekļautajiem Latvijas infrastruktūras objektiem.