Valdība apstiprina 2015. gada valsts budžeta un 2015.-2017. gada vidējā termiņa budžeta ietvara projektu

Otrdien, 9. decembrī, Ministru kabineta (MK) sēdē valdība apstiprināja likumprojektu par 2015. gada valsts budžetu, kā arī likumprojektu par vidējā termiņa budžeta ietvaru 2015., 2016. un 2017. gadam.

Nākamā gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 7,3 miljardu eiro apmērā, savukārt izdevumi – 7,5 miljardi eiro. Tādējādi valsts konsolidētā budžeta deficīta līmenis atbilstoši naudas plūsmai ir paredzēts 0,9% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Savukārt konsolidētā kopbudžeta (ieskaitot atvasināto publisko personu budžetu un  pašvaldību budžetu) ieņēmumi 2015. gadam ir plānoti 8,9 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi – 9,2 miljardi eiro. Līdz ar to vispārējās valdības budžeta deficīts atbilstoši Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmai 2015. gadā tiek prognozēts 247,6 miljoni eiro jeb 1% no IKP.

Saskaņā ar vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvaru 2015.-2017. gadam, nākamgad ekonomikas izaugsme tiek plānota 2,8% apmērā, bet turpmākajos gados attiecīgi 3,3%  un 3,6% apmērā no IKP.

“Nākamā gada budžeta sastādīšana šogad notika saspringti īsā laikā, tomēr, pateicoties visām iesaistītajām pusēm, esam panākuši labu rezultātu, paredzot iespēju robežās apmierināt visu nozaru vajadzības, bet tajā pašā laikā nodrošinot, ka budžeta deficīts atbilst fiskālās disciplīnas noteikumu pieļaujamai robežai. 2015. gada valsts budžeta likumprojektu MK ir sagatavojis, nosakot par svarīgākajām prioritātēm mūsu valsts sociālo un nacionālo drošību, ilgtspējīgu Latvijas ekonomikas attīstību, kas uzlabotu sabiedrības labklājību, kā arī uzņēmējdarbības konkurētspējas veicināšanu. Varu apgalvot, ka valdība kopā ar sociālajiem un sadarbības partneriem ir paveikuši vērienīgu darbu,” norāda finanšu ministrs Jānis Reirs.

Strādājot pie nākamā gada valsts budžeta, valdība lielu vērību pievērsusi jau iepriekš aizsāktajam darbam, lai nodrošinātu iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzības mazināšanu, no 1. janvāra ceļot minimālo algu no 320 uz 360 eiro. Tas būt nozīmīgs atbalsts mazo algu saņēmējiem.

Būtiski, ka nākamā gada valsts konsolidētā budžeta izdevumi salīdzinājumā ar 2014. gadu palielināsies par teju 283,3 miljoniem eiro, ietverot gan jau pagājušajā gadā pieņemtos lēmumus par papildu finansējumu, gan jaunās politikas iniciatīvas 161,4 miljonu eiro apmērā, gan citus prioritāros papildu pasākumus 18,6 miljonu eiro apmērā. Nākamgad budžeta palielinājuma pienesumu izjutīs ikviens – gan iedzīvotāji, gan uzņēmēji, gan pašvaldības.Valdība iespēju palielināt nākamā gada budžeta ieņēmumus radusi, apstiprinot konsekventākus pasākumus ēnu ekonomikas apkarošanai, reizē neceļot nodokļus, kā arī nodrošinot uzņēmējiem doto solījumu par darbaspēka nodokļu samazināšanu. Tāpēc atbilstoši jau pieņemtajiem lēmumiem no 2015. gada 1. janvāra iedzīvotāju ienākumu nodokļa likme tiks samazināta no 24% uz 23%. Jāatzīmē, ka Latvija ir viena no retajām Eiropas Savienības valstīm, kas mazina nodokļus, tādējādi sekmējot Latvijas uzņēmējdarbības konkurenci Baltijas un visas Eiropas Savienības reģionā.

Zināms, ka 2014. gads visiem ir licis pievērst lielāku vērību drošības un aizsardzības jautājumiem visplašākajā nozīmē. Tādēļ Aizsardzības ministrijas finansējumu pamatfunkciju īstenošanai nākamgad plānots palielināt par 37,9 miljoniem eiro, paredzot būtiski stiprināt Latvijas armijas un zemessardzes kapacitāti, kā arī paaugstinātas gatavības apakšvienības izveidi. Savukārt Iekšlietu ministrijai pamatfunkciju īstenošanai paredzēts papildu finansējums 21,5 miljonu eiro apmērā, tai skaitā uz vienlīdzīgiem principiem balstītas atlīdzības nodrošināšanai un kapacitātes stiprināšanai.Tāpat ļoti būtisku vērību valdība pievērsusi sociālās drošības jautājumiem, tādēļ paredzējusi papildu līdzekļus veselības aprūpes jautājumu risināšanai. Veselības ministrijas finansējuma apjomu valsts pamatfunkciju īstenošanai paredzēts palielināt par 31,1 miljonu eiro, lai veicinātu veselības pakalpojumu pieejamību reģionos, mazinātu ambulatorās veselības aprūpes rindas, kā arī pacientu iemaksu un līdzmaksājumu samazināšanai un medicīnas darbinieku zemāko algu palielināšanai.Lai sekmētu Latvijas izglītības kvalitāti, visas izglītības nozares nākamā gada budžetu plānots palielināt par teju 31,4 miljoniem eiro (20,6 miljoni eiro pamatbudžeta apjoma palielinājums Izglītības un zinātnes ministrijai un 10,8 miljoni eiro mērķdotācijām pašvaldībām), kā arī vēl rezervēt papildu 3 miljonus eiro pedagogu darba algu palielināšanai no nākamā gada 1. septembra. Papildu līdzekļi paredzēti zinātniskās darbības attīstībai augstskolās, pedagogu algu palielināšanai un sporta nozares finansēšanai.Valdība radusi iespējas palielināt finansējumu valsts pamatfunkciju īstenošanai arī Satiksmes ministrijai, 2015. gadā papildu piešķirot 32,6 miljonus eiro. Šis finansējums paredzēts valsts un pašvaldību autoceļu uzturēšanai un atjaunošanai, kā arī dotācijām, lai nodrošinātu Latvijas iedzīvotājiem pieejamus transporta pakalpojumus visas valsts teritorijā.Zemkopības ministrijai valdība nākamajā gadā atbalstījusi papildu finansējumu 33 miljonu eiro apmērā, lai 2015. gadā nodrošinātu papildu valsts tiešmaksājumus lauksaimniekiem 51 miljona eiro apmērā.Savukārt, izstrādājot priekšlikumus 2015. gada valsts budžeta līdzekļu piešķiršanai pašvaldībām, valdība detalizēti izvērtēja ne tikai kopējos pašvaldību budžeta ieņēmumus, bet arī to sadalījumu pa pašvaldībām. Būtiska uzmanība tika veltīta tam, lai piedāvātais risinājums nevienai Latvijas pašvaldībai budžeta ieņēmumus nesamazinātu salīdzinājumā ar 2014. gadu. Lai to nodrošinātu, valdība atbalstīja priekšlikumu par papildu finansējuma piešķiršanu pašvaldībām 6,5 miljonu eiro apmērā 2015. gadā, nodrošinot kopējo finansējumu 36,5  miljonu eiro apmērā pašvaldību finanšu izlīdzināšanai.Kas attiecas uz ekonomikas izaugsmes prognozēm, jāņem vērā arī lielo nenoteiktību ārējā ekonomiskajā vidē, tādēļ makroekonomiskās attīstības scenārija riski ir vairāk lejupvērsti. Arī turpmāk Latvijas ekonomikas attīstība būs tieši atkarīga no izmaiņām ārējā vidē un ģeopolitiskās situācijas saasināšanās joprojām saglabājas kā būtiskākais risks izaugsmei. Ja Krievija ieviesīs papildus sankcijas, kas ietekmēs Latvijas tautsaimniecību, vai jau noteikto sankciju netiešā ietekme izrādīsies lielāka, Latvijas ekonomiskā izaugsme var būt lēnāka, nekā šobrīd prognozēts. Ja naftas cenas turpinās samazināties un turpinās kristies Krievijas rubļa vērtība, tas ietekmēs makroekonomisko prognožu izpildi.Savukārt, kas attiecas uz fiskālo politiku, tad šajā jautājumā Latvijas kurss nav mainījies un arī turpmākajos gados tas būs vērsts uz ilgtspējīgas ekonomiskās izaugsmes nodrošināšanu un atbildīgas fiskālās politikas īstenošanu, ievērojot  fiskālās disciplīnas nosacījumus.10. oktobrī 2015. gada budžeta projektu ar pavadošo 18 likumprojektu paketi, kā arī likumprojektu par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2015.-2017. gadam paredzēts iesniegt Saeimā.Infografika par nākamā gada valsts pamatbudžeta pieaugumu pamatfunkcijām pa nozarēm (salīdzinājumā pret 2014. gadu)Valsts budžeta 2015. gadam likumprojektu skatīt MK mājaslapā: http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40342542&mode=mk&date=2014-12-09Vidēja termiņa budžeta ietvara 2015., 2016. un 2017. gadam likumprojektu skatīt MK mājaslapā: http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40342515&mode=mk&date=2014-12-09Labklājības sagatavotā prezentācija par nozīmīgākajām izmaiņām labklājības nozarē 2015.gadā (*.ppt)MK preses konferences video pēc likumprojekta apstiprināšanas: http://www.mk.gov.lv/lv/aktuali/tiesraides/videoarhivs/?v=3B2idAGa