U.Augulis neformālajā Ministru padomē diskutēs par TEN-T transporta politiku

Satiksmes ministrs Uldis Augulis 7. un 8. februārī Budapeštā piedalīsies Eiropas Savienības (ES) Transporta, telekomunikāciju un enerģētikas ministru padomes neformālajā sēdē, kurā diskutēs par TEN-T transporta tīkla attīstību.

Šajā padomē dalībvalstu ministri, EK un EP pārstāvji neformāli pārrunās jautājumus par TEN-T transporta politikas pārskatīšanu, uzsvaru liekot uz finansējuma un metodoloģijas jautājumiem. Tas kalpos kā vadlīnijas EK, gatavojot jauno TEN-T politikas dokumentu šā gada jūlijā. Ņemot vērā, ka atsevišķām dalībvalstīm un EK ir atšķirīgas intereses, būtiski ir paust Latvijas viedokli visaugstākajā – ministra – līmenī, pretējā gadījumā Latvijas viedoklis var netikt ņemts vērā. Šī būs pēdējā iespēja to izdarīt.

Esošais TEN-T transporta tīkls tiek veidots, balstoties uz reģionālajiem, kohēzijas un struktūrfondu politikas kritērijiem, kas jāņem vērā pārskatot TEN-T politiku.

Jaunajā TEN-T transporta politikas tiesību akta priekšlikumā, ko pašlaik izstrādā EK, tiks izvirzīta inovatīva ideja – divlīmeņu struktūra, kas iekļaus Visaptverošo tīklu un Pamattīklu, kas būs balstīts uz prioritārajiem projektiem, tādējādi nezaudējot līdz šim ieguldītās investīcijas.

Plānošanas metodoloģija TEN-T transporta tīklam pamatā balstīta uz datiem par apdzīvotību, satiksmes intensitāti un paredz dalībvalstīm iespēju izvēlēties transporta mezglus un to savienojumus. Tomēr šie dati, ko sniedz dalībvalstis, nav pietiekami, lai noteiktu tādu ES transporta Pamattīklu, kas dotu vislielāko ieguldījumu ES un katras dalībvalsts konkurētspējas stiprināšanā.

Kā kritērijs būtu jāiekļauj arī TEN-T transporta tīkla savienošana ar infrastruktūru trešajās valstīs. Īpašs uzsvars liekams uz savienojumiem ar ES kaimiņvalstīm. TEN-T Pamattīklā jāiekļauj tie maršruti, kas nodrošina vislielāko kravu vai pasažieru plūsmu starp robežojošo ES dalībvalsti un kaimiņvalsti. Tāpat Pamattīklā jāiekļauj vismaz viens savienojums ar katru kaimiņvalsti arī gadījumā, ja kravu vai pasažieru plūsma nav ievērojama. Tādā veidā tiktu nodrošināta sasniedzamība. ES integrācija starptautiskajā tirgū un sadarbība ar kaimiņvalstīm.

TEN-T transporta tīkla izstrādes procesā EK būtu vairāk jāņem vērā dalībvalstu intereses, tostarp Baltijas un Ziemeļvalstu transporta ministru parakstītais memorands par TEN-T Pamattīkla izveidi Baltijas jūras reģionā.

Savukārt, lai noteiktu Pamattīklu, kur galvenais ir efektīva infrastruktūras izmantošana, multimodalitāte un loģistika, nepieciešams ne tikai definēt šo tīklu, bet arī vienoties par tā īstenošanas secību, lai sabalansētu prioritātes ar finansiālajām iespējām.

Samazinātais naudas apjoms prasa labāku koordināciju starp TEN-T un ES fondiem. Dalībvalstis, kurām ir tiesības izmantot Kohēzijas fonda līdzekļus, daļu finansējuma izmanto arī TEN-T transporta tīkla un prioritāro projektu īstenošanai. Tāpat ES budžeta finanšu instrumenti transporta infrastruktūras atbalstam jānovirza ne tikai TEN-T transporta Pamattīkla veidošanai, bet arī investīcijām Visaptverošā tīkla attīstībā. Tādējādi tiks sekmēta veco un jauno dalībvalstu transporta sistēmu veiksmīga integrācija.

Ja Eiropas līmenī tiks panākta vienošanās arī pēc 2013.gada novirzīt Kohēzijas fondu līdzekļus transporta attīstībai, tad dalībvalstīm jāļauj šo līdzfinansējumu investēt to pamata infrastruktūrās, atbilstoši attiecīgā reģiona Kohēzijas politikas prioritātēm un nacionālās attīstības stratēģijai. Tāpat mazāk attīstītajiem reģioniem būtu jāuzliek par pienākumu Kohēzijas fonda atbalstu transporta jomā novirzīt tikai TEN-T transporta tīkla veidošanai, līdz reģions būs sasniedzis augstāku attīstības pakāpi, kur mainās investīciju prioritātes.

Tāpat būtu nepieciešams palielināt ES fondu līdzekļu apjomu un proporciju tādiem transporta attīstības projektiem, kuri nepieciešami, lai pienācīgi sakārtotu infrastruktūru līdz attīstīto Eiropas valstu līmenim.

Neformālajā ministru padomē Latvijas delegācija apskatīs Ungārijas Gaisa satiksmes centru un Budapeštas lidostas jauno termināli. Pēc padomes plānots tikties ar Lietuvas un Igaunijas delegācijām.

Latvijas delegācijas vadītājs neformālajā Transporta, telekomunikāciju un enerģētikas ministru padomes sēdē būs satiksmes ministrs Uldis Augulis. Tajā piedalīsies arī Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietniece Aivita Ļubļina-Goldmane un Tranzīta politikas departamenta direktors Andris Maldups.