Troksnis sacelts liels. Saruna ar Eiroparlamenta deputāti Ivetu Griguli (Latvijas Avīze)



"Latvijas Avīzē" viesojās tikko par Eiroparlamenta deputāti ievēlētā IVETA GRIGULE (ZZS), kuras vēlēšanu kampaņa pievērsa lielu sabiedrības uzmanību, bet redakcijā ar viņu sarunājās Voldemārs Krustiņš un Egils Līcītis.

V. Krustiņš: – Grigules kundze, stāvoklis ir iegūts – esat Briseles deputāte. Kādus panākumus piecu gadu mandāta laikā gribat sasniegt Eiroparlamentā?

I. Grigule: – Eiroparlamenta deputāta pilnvaras un iespējas ir ļoti lielas, bet jābūt gribēšanai, enerģijai un zināšanai, ko ar to visu darīt. Pamatlietas, ko solīju vēlētājiem, ir – maksimāli turēties pretī ES federācijai un uzsvērt, ka nacionālas valstis ir savienības kodolā un pamatā. Ja būs stipras nacionālas valstis, tad būs spēcīga arī savienība.

– Negribat, lai Brisele pārvērstos par Maskavu?

– Tādu "centralizāciju" negribam, bet daļa eirokrātu gan vēlētos uz to iet straujiem soļiem. Mēs gribam Latvijā paši lemt, kā te dzīvosim, gribam, lai Latvija būtu vienlīdzīga ar pārējām Eiropas valstīm. Principos! Ja tie paši zemnieki "vecās" valstīs saņem vienu summu, tad Latvijas lauksaimniekiem jāsaņem tāds pats atbalsts. Vajadzētu atteikties no dalījuma, ka solidārā valstu saimē ir "vecākie biedri" un "jaunākie brāļi". Mēs tomēr saprotam, ka Latvija iestājusies līdzvērtīgu valstu savienībā, turklāt atrodas tur jau ilgāk par 10 gadiem.

– Tie "mēs" būtu Zemnieku savienība?

– Mēs – tie esam mēs visi Latvijā. Un, protams, arī Zemnieku savienība. Tāpēc ceru, ka darbā Eiropas Parlamentā būs atbalsts no septiņiem Latvijas deputātiem. Astotā – Ždanokas kundze – acīmredzot nepievienosies, jo mandātu saņēmusi teritoriāli. Zaļo un zemnieku savienība pirmoreiz ieguvusi eiroparlamentārieša vietu, un tas ir nozīmīgs apvienības panākums. Un gribas domāt, ka septiņi deputāti no Latvijas, lai kurās politiskajās grupās strādādami, tomēr varēs vienoties Latvijai svarīgo jautājumu atbalstam. Pēc tam jāmēģina panākt vienošanos ar citu valstu kolēģiem un jāvirzās soli pa solim uz priekšu. Vismaz es dodos uz Briseli ar lielu apņēmību un možu garu.

E. Līcītis: – Viena no vēlētāju skepsēm bija, ka ar tik mazu pārstāvību Latvija neko daudz augstos varas koridoros nepanākšot. Jūs jau bijāt "iepazīšanās" braucienā, un kā Brisele uzņēma enerģisku deputāti no Latvijas? Ar atplestām rokām?

– Man ir bijušas sarunas ar vairāku politisko grupu vadītājiem, uzklausīju piedāvājumus par iespējamo sadarbību. Pat viens deputāts parlamentā ir vērtība. Grupas cenšas piesaistīt pārstāvjus, lai palielinātu savu ietekmi, "celtu akcijas" un svaru starp vairāk nekā 700 deputātiem. Tā kā "zemnieki" darbosies Briselē pirmoreiz, piedāvājumus rūpīgi izsvērsim, izvēle nebūs viegla. Spriedīsim kopā ar ZZS vadību.

V. Krustiņš: – Vai tad "Vienotības" vadošie biedri jūs nav aicinājuši pie "sava galda"?

– Visi deputāti ir vienlīdz "vadoši". Visus ir ievēlējuši cilvēki. Mūsu vēstniecībā Briselē tikām sapulcināti, lai izrunātu "darba dalīšanu", bet Tautas partijas grupā, kur iekļāvušies "Vienotības" četri biedri, es nestrādāšu. Mēģināsim sadarboties, pozicionējoties kā "mēs no Latvijas" un saskaņojot individuālās aktivitātes katrs savā grupā, lai tās būtu mūsu valsts nacionālajās interesēs.

– Grigules kundze, man jājautā par naudas izdevumiem jūsu priekšvēlēšanu kampaņai. Ziedojuši ievērojami cilvēki, ziedojuši daudz...

– ... un troksnis sacelts arī liels! Bet žurnālisti zina, ka ar trim klikšķiem KNAB mājaslapā var sameklēt pilnu ZZS ziedotāju sarakstu.

– Jā, bet kāpēc viņi partijai deva naudu!

– Vēlēšanu gadā itin visas partijas stipri nopūlas piesaistīt naudas devējus. Aktivizē savus biedrus, aktivizē uzņēmējus. Turklāt Eiroparlamenta vēlēšanas ir tikai pirmā vēlēšanu fāze, kas uzņēmējus interesē krietni mazāk par sekojošām nacionālajām vēlēšanām. Taču nopietna varas partija, kas nespētu pārvarēt 5% barjeru pavasarī, nevarētu cerēt uz teicamu startu rudenī. Līdz ar to tas ir pasākumu komplekss. Tā atbalstītāji darījuši iepriekš, tā viņi rīkojās arī tagad. Un vai tad "Vienotībai", Repšes partijai nav daudz iespaidīgāks ziedojušo uzņēmēju saraksts? Nauda tiek ziedota partijām likumā atļautā veidā. Uzņēmēji iegulda, jo viņiem interesē stabilitāte un prognozējamība valstī. Un Zemnieku savienība ir gan stabila, gan prognozējama partija.

– Tomēr ne visi aizbraukuši uz Briseli. Mūs interesē, kas un kā turpināsies Latvijā. Spēcīgākās politiskās zvaigznes ir prom, pat Pabrika kungs, jauns gados vīrietis, kurš tepat vietējā politikā būtu tīri labi lietojams. Zināmā mērā par jums to pašu var sacīt! Vietā paliek sirmgalvji?

– Pirms gadiem desmit bija tendence, ka ES dalībvalstis nosūtīja uz Briseles parlamentu kā uz pelnītu atpūtu tos politiķus, kuri ilgi bija kalpojuši savai valstij. Līdz ar jaunu valstu iestāšanos situācija stipri mainās. Šīs jaunās valstis cenšas uz Briseli sūtīt aktīvus, gados jaunus cilvēkus, jo ar viņu sparīgumu mēģina izlīdzināt minētās "vecāka – jaunāka brāļa" attiecības Eiropā. Bet es jums piekrītu par "Vienotību", ka viņu palicējos vairs nav daudz spilgtu zvaigžņu. Nacionālo vēlēšanu saraksts varētu būt pelēcīgāks. Ko redzam publiskajā telpā? Diezgan aktīvus uzbrukumus ZZS, toskait arī man, redzam, kas notiek ar Brokas kundzi, un arī NA ne reizi vien cietusi apvainojumus, respektīvi, "Vienotība" strādā, lai kompensētu savu pelēkumu un rudenī atmirdzētu spodrāk, citus pastumjot nostāk. Jā, "Vienotība" sasniedza labu rezultātu Eiroparlamenta vēlēšanās, bet liela nozīme bija kandidējošām personībām. Dodoties uz Saeimas vēlēšanām, cilvēki ņem vērā vēl arī citus kritērijus. Tāpēc rezultāti rudenī var būt stipri atšķirīgi.

– Bet jūsu pašu mājās ZZS – vai tur nepaliek vieni sirmgalvji?

– Pieredze taču nav zemē metama lieta! Un sirmums matos nereti ir arī jaunekļiem.

Mūsu apvienības stiprais pamats ir ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis. Viņš ir apvienību saturošais elements, un tādas cilvēciskās kvalitātes kā Brigmaņa kungam piemīt reti kuram kolēģim.

E. Līcītis: – Vai taisnība, ka ZZS premjera kandidāte būs jaunā Reizniece-Ozola?

– Apvienība vēl nav pieņēmusi galīgo lēmumu. Mums ir arī kungi, kas cienīgi kandidēt un ieņemt premjera amatu – Augulis, Dūklavs, Vējonis.

– Bet kāds ir ZZS stratēģiskais mērķis? Cilvēki prasa būtiskas izmaiņas, soli uz priekšu. Kā un kas to spers?

– Manuprāt, cilvēki no valdības sagaida daudz lielāku izlēmību. Uz Saeimas vēlēšanām pošas diezgan daudz jaunpienācēju. Grūti teikt, kā klāsies Repšes kungam vai Ingūnai Sudrabai, bet to var prognozēt itin droši, ka vietas parlamentā saglabās gan ZZS, gan NA un "Vienotība", gan "Saskaņa". Tas nozīmē, ka tiks veidota "latviskā koalīcija", bet vai ar tādiem pašiem "ķieģelīšiem" vai kā citādi uzmūrēta – izlems vēlētāji. Un es domāju, ka ievērojams balsu pienesums būs tiem spēkiem, kas pratīs pārliecināt, ka viņi būs tie izlēmīgākie, kas nevairās no praktiskās rīcības. Esošiem valsts vadītājiem nereti gribas "ar visiem pa labam", bet tā nevar sasniegt lielus mērķus, tikai vairojas neapmierināto skaits. Lielus mērķus sasniedz, kaut ko "upurējot", kaut ar asinīm no deguna – bet izlēmīgi rīkojoties. Visu cieņu simpātiskajai Straujumas kundzei, bet gribas to krampi, saimniecisko tvērienu, redzējumu, uz kurieni valsti vedīs. Šo ceļu "Vienotības" ideologi šobrīd nespēj mums rādīt.

E. Līcītis: – Kā ar ZZS krampi? Brigmaņa kungs vienmēr saka – mēs nebūsim tie, kas lec uz ecēšām!

– Manā skatījumā izlēmības trūkums Latvijas politiskajā sistēmā rodas tādēļ, ka deputātus neievēlē no vienmandāta apgabaliem, bet proporcionāli no partiju listēm. Mažoritārā sistēma dotu stiprāku, izšķirties spējīgāku varu, jo tad valdību nesastādītu no vairākpartiju koalīcijas, kurā viņiem jāizdabā otriem, otriem jāsaskaņo ar trešajiem intereses, bet ceturtie uzstāda ultimātus – ja mums nedos to un to, tad te vispār nekas nenotiks. Tā ir grūti vadīt valdību, atbildību gribas novelt uz citiem, nepopulārus, bet vajadzīgus lēmumus nespēj pieņemt. Mažoritārajā sistēmā partijas veidotos stiprākas, tām vajadzētu simt, nevis piecas "lokomotīves", tās liktu priekšā vēlētājiem savu programmu un, ja tauta to akceptētu, nokļūtu valsts vadībā. Tad nevilktu deķīti katrs uz savu pusi, nespertu vienu soli uz priekšu, divus atpakaļ.

V. Krustiņš: – Kā to mainīt? Vai Latvijas zemnieku savienība nevar sasaukt kongresu, apstiprināt punktu par vēlēšanu sistēmas maiņu un ar šo piedāvājumu iet uz Saeimas vēlēšanām?

– Tā varētu darīt. LZS atbalsta arī tautas vēlētu prezidentu, bet to neizdodas saskaņot ar citām partijām. Zatlera kungam pats svarīgākais lozungs pirms vēlēšanām bija – dosim tiesības vēlēt prezidentu cilvēkiem. Kolīdz šis jautājums nonāca līdz balsojumam Saeimā – Zatlers bija pret. Ar ko te lai strādā? Vēlēšanu sistēmas maiņa partijām, protams, nebūs izdevīga, jo ar to pārtrauks mierīgo dzīvi. Tomēr vēlētāji visā Latvijā, ar kuriem regulāri tikos kā Saeimas deputāte, pilnībā atbalsta šādas izmaiņas.

– Starp esošajām partijām ZZS ir vecākā, nobriedušākā, pieredzējušākā – vesela virkne faktoru liek domāt, vai jūs nebūtu tie, kas gribētu sastādīt valdību pēc nākamajām vēlēšanām?

– Kāpēc ne – gribētu. Un uz Saeimas vēlēšanām Zaļo un zemnieku savienība iet apņēmības pilna šo mērķi arī piepildīt.

– Vieniem tas droši vien neizdotos, bet pašreizējā tonī, ka "Vienotībai" pieder vara un tā turpināsies, varētu notikt kādas izmaiņas?

– Mūžīgi mūžos uz āmen nekas nav nolikts. Es savā darbībā vienmēr izvēlos rīkoties, nevis pasīvi nogaidīt. To es par sevi, bet varu iegūst tā partija, kas nosliecas uz aktīvu rīcību. ZZS ir pietiekami lielas potences valdības sastādīšanai. "Vienotību" tur varētu piepulcināt, lai piedalās arī Nacionālā apvienība. ZZS ir spēja vadīt valdības darbu, un to mēs liekam par sasniedzamu mērķi uz Saeimas vēlēšanām.

– Vai šī pārliecība ir arī pašreizējai ZZS vadībai un aktīvam?

– Kolēģus var pārliecināt ar personīgajiem piemēriem. Mērķus var sa­sniegt tikai tad, ja tu pats ej un dari. ZZS biedri ir novērtējuši to, ka beidzot esam izcīnījuši mandātu Eiropas Parlamentā, tas stimulēs enerģiju, emocijas un stiprinās pārliecību, ka varam pārspēt un uzlabot līdzšinējos rezultātus Saeimas vēlēšanās. Nu – jāmobilizējas kandidātiem, mūsu vēlētājiem, jāpiesaista ar piedāvājumiem jauni balsotāji, lai šoruden būtu tā reize, kad ZZS sastāda valdību.

E. Līcītis: – Uz godīgu lauksaimnieku balsīm palielinās konkurence. Straujumas kundze esot populāra un patīkot laukos. Reģionu apvienībai pirmais starts Eiroparlamenta vēlēšanās nebija no sliktākajiem, NA vēlētājs pārsvarā dzīvo Latvijas laukos – jums būs jāpacīnās pat par tām balsīm, kas šķiet jau kabatā!

– ZZS tomēr ir visplašāk pārstāvētā pašvaldībās un visstabilāk atbalstītā partija reģionos. Ar NA, kas arī tur varu dažās pašvaldībās, mums nav ko dalīt un ļoti labi sapas valdībā. "Vienotība" gan vairāk ir Rīgas bruģa un "elites" partija, kur Laimdota Straujuma nemaz tā lāgā neiederas kaut vai savas rakstura sirsnības dēļ. Viņa ir kompetenta, zinoša lauku lietās, viņai ir lieliskas attiecības ar pašvaldību vadītājiem, bet partijas piederība īsti viņai neatbilst, lai reģionu cilvēki viņu atbalstītu.

V. Krustiņš: – Par daudz saietas ar kosmopolītiem?

– Viņa nenoliedzami ir citāda nekā cilvēki no "Vienotības" elites. Gan ar darba stilu, gan vienkāršās, atvērtās izturēšanās dēļ. Straujumai vajadzēja nākt uz Zemnieku savienību...

– Nu re – žēl. Bet varbūt viņa vēl nav "zaudēta"?

– Līdz Saeimas vēlēšanām diez vai viņa uz mūsu pusi pagriezīsies. Redzēs, kas notiks pēc tam. Kā vēlētāji novērtēs premjeres, kā mūsu darbu.

– Dūklava kungs, bez šaubām, labi izskatās kā zemkopības ministrs, bet citi ir grūtos posteņos, lai pelnītu vērtējuma punktus. Varbūt jums vajadzēja izvēlēties, teiksim, Ārlietu ministriju? Vai uz šo posteni skatāties?

– Protams, skatāmies, bet tiklab skatāmies arī uz Kultūras un Izglītības ministriju. Domāju, ka Vējoņa un Auguļa kungi pienākumus veic profesionāli, bet ZZS ir kandidāti arī citiem augstiem amatiem, jo apvienība ir krietni papildinājusi savas rindas ar jauniem kadriem.

E. Līcītis: – Sakiet, kā būs ar pensijām – deputāti solīja, kā tās varētu pavilkt uz augšu, lai vecumdienas eiropieši dzīvo vienlīdzīgāk. Kā izskatās – tas būs iespējams, vecā Eiropa solidarizēsies ar trūcīgākām dalībvalstīm?

– Eiropas Savienībai ir sociālais fonds, kas izmantojams dažādiem mērķiem, ieskaitot dalībvalstu sociālās palīdzības sistēmas stiprināšanu. Par pensijām vieni saka – šo līdzekļu piešķiršana esot katras valsts kompetencē un iespējās. Taču otri uzskata, ka var tiekties pēc lielākas proporcionalitātes un atšķirīgo līmeņu izlīdzināšanas pensiju saņemšanā Eiropā. Es tam piekrītu. Jo ir principi, ko iestrādā ES likumdošanā, teiksim, tik un tik procentiem no vidējās algas jāatbilst minimālās pensijas līmenim attiecīgajā valstī. Tas ved uz līdzsvaru, bet, lai šādu lēmumu pieņemtu, būs jāstrādā ar pārējiem deputātiem, politiskajām grupām. Mūsu sirmgalvji ir pelnījuši cienījamas vecumdienas par savu garo darba mūžu Latvijas labā. Un es Briselē darīšu visu iespējamo, lai vecās un bagātās ES dalībvalstis sadzirdētu, ieklausītos un rastu risinājumu arī šim tik sarežģītajam, bet mums svarīgajam jautājumam. Es dodos uz Briseli smagi strādāt visus nākamos piecus gadus.


Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs: Latvijas piena ...
Augulis atzinīgi vērtē galvenajā vispasaules disku...

By accepting you will be accessing a service provided by a third-party external to https://lzs.lv/

LZS © 1990-2021

Spied Enter