Sparāna grupējums ir noņemts no trases ( Diena.lv)

Par Latvijas iekšējo drošību Ukrainas kara laikā, specdienestu attīrīšanos un valsts gatavību uzbrukuma scenārijiem Rolanda Pētersona saruna ar Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāju Māri Kučinski (ZZS). 

Iepriekšējā intervijā Dienai pērn rudenī, vēl Covid-19 krīzes kontekstā, jūs izteicāt domu, ka nepieciešams izveidot plašāku valdību, kas baudītu lielāku sabiedrības uzticību. Vai tagad Ukrainas kara draudu ēnā tas nav kļuvis vēl aktuālāk?

Toreiz tā bija Covid-19 krīze, šobrīd jau nākamā krīze, bet skaidrs, ka doma iesaistīt maksimāli daudz resursus un idejas saglabājas. Diemžēl Saeimas opozīcija joprojām netiek pieņemta tikai tāpēc, ka mēs esam opozīcija. Es gan kā Saeimas Nacionālās drošības komisijas (NDK) vadītājs šobrīd pārlieku nevarētu sūdzēties, komunikācija ar valdību notiek, un manī arī ieklausās. Bet kopumā ir tā, kā ir, kaut vai runājot par šīs jaunās krīzes sekām, kas mums vēl ir priekšā. Mēs, piemēram, vērsām valdības uzmanību uz to, ka būtu pilnīgs neprāts no 1. aprīļa atstāt spēkā paredzēto «zaļo» piejaukumu degvielai, kas tās cenu sadārdzinātu vēl par 10 centiem. Mūsu ideja tika pilnībā noraidīta, lai gan es esmu pārliecināts, ka tā kaut kad atgriezīsies darba kārtībā tikai tāpēc, ka to iesniegs pozīcija. Es domāju, ka šobrīd nav pareizi dalīt, kurš iesniedz priekšlikumus, ir jāņem vērā visas idejas, ko kāds spēj piedāvāt. Es ceru, ka mūsu pēdējais piedāvājums par to, ka kaut kādā mērā būtu jāatjauno robežkontrole, netiks noraidīts. Jo šobrīd ir nepieciešamība pārliecināties par to, kas mūsu valstī iebrauc. Ukraiņu bēgļiem būtu svarīgi uzreiz parādīt, kur viņiem tālāk jādodas, lai saņemtu palīdzību. Tāpat pastāv zināmi riski, ka šajā bēgļu plūsmā ne visi ir bēgļi, bet ierodas cilvēki arī ar cita veida motivāciju.

Vai šī robežkontroles atjaunošana būtu nepieciešama tādā pakāpē, kā igauņi to šobrīd ieviesuši?

Jā, tieši tā. Tas nenozīmē, ka gluži tiek kratītas kravas, bet katrai iebraucošajai automašīnai tomēr tiek pievērsta uzmanība un paprasīts, kurp un kādēļ tiek braukts.

Runājot par iekšējo drošību – no Latgales pienāk gana daudz ziņu par Putina režīmu atbalstošu cilvēku aktivitātēm, vēršanos pret tiem, kuri publiski pauž solidaritāti Ukrainai, izkar tās karogus. Vai NDK ir izvērtējusi, cik lieli šobrīd draudi no Krievijas agresijas atbalstītājiem Latvijas iekšienē?

Šī situācija visu laiku tiek monitorēta. Valsts Drošības dienests (VDD) mūs informē par notiekošo, kā arī iespējamiem situācijas attīstības scenārijiem. Skaidrs, ka situācija Latgalē ir stipri satraucoša. Tas, kas tur publiski parādījās, ir ārējā izpausme, bet daļai sabiedrības tur šobrīd ir valstij ne pārāk lojāls iekšējais noskaņojums. Skaidrs, ka galvenais iemesls tam ir informācija. Cilvēki, kuri dzīvoja un dzīvo Krievijas informatīvajā telpā, gadu gaitā tā arī nav kļuvuši par Latvijas patriotiem. Tas mums diemžēl ir jāatzīst.
Vēl šorīt man bija saruna ar Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētāju Ivaru Āboliņu, cita starpā arī par situāciju Latgalē. Brīdī, kad Ukrainai tika atņemta Krima un sākās karš Donbasā, Ukraina bez jebkādas žēlastības atslēdza pieeju Krievijas informatīvajai telpai. Kopš 2015. gada Ukrainā nav redzams neviens Krievijas TV kanāls. Taču ar to ir par maz, ir jādod pretim sava informācija. Protams, tikai ziņas varbūt uzreiz nepiesaistīs lielu auditoriju, bet ir jādomā plašāk par dažādu interesantu, arī izklaidējošu raidījumu klāstu. Tieši tā tas notika Ukrainā.

Raksta avots un viss raksts: Diena.lv  (  https://ej.uz/ifnn )  

Foto: Aivars Liepiņš 

Krauze par Covid-19 ierobežojumiem: Daudzus valdīb...
Vēsturisko zemju padomē Sēlijas pašvaldības pārstā...

By accepting you will be accessing a service provided by a third-party external to https://lzs.lv/

LZS © 1990-2021

Spied Enter