lzs.lv

  Īstenojot ostu pārvaldības modeļa maiņu un grozot Ostu likumu, atbildīgais ministrs un Saeimas komisijas vadītājs uzsvēra nepieciešamību pēc skaidra un precīza regulējuma, kas atbilst starptautiskiem, tai skaitā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD), principiem. Šāds uzstādījums, iespējams, nav peļams, tomēr izpildījums un sasniegtais rezultāts ir pieļautā būtiskā kļūda, kuras rezultātā no Ostu likuma ir «pazudusi» Rīgas brīvostas pārvaldes valde.

Ostu likuma grozījumu atbilstību Satversmei patlaban vētī Satversmes tiesa. Tā dos savu vērtējumu, vai Saeima, pieņemot atsevišķas normas attiecībā uz pašvaldību iesaisti tās teritorijā esošo ostu pārvaldībā, ir ievērojusi Satversmi.

Kopumā ostu pārvaldības modeļa maiņas ietekmi uz tautsaimniecību un tranzīta nozari varēsim vērtēt ilgākā termiņā, tomēr šobrīd uzmanību piesaista Latvijas lielākās ostas – Rīgas brīvostas situācija. Vai tiešām starptautiskiem standartiem par labu ostu reformu atbilst tas, ka jau vairākus mēnešus Rīgas brīvostas pārvaldei nav likumīgas valdes?

Vispārzināms, ka Saeima šā gada 10.februārī pieņēma grozījumus Ostu likumā, kas pēc izsludināšanas stājās spēkā 27.aprīlī. Ar šo dienu spēku zaudēja šā likuma 8.pants. Tas līdz tam noteica ostas pārvaldi un struktūru, paredzot, ka ostas pārvaldes sastāvā ir ostas valde kā augstākā lēmējinstitūcija un tai pakļauts izpildaparāts, kuru vada ostas pārvaldnieks. Rīgas ostas valdē likums noteica četrus valdes locekļus — ekonomikas ministra, finanšu ministra, satiksmes ministra un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra izvirzītus pārstāvjus, kurus amatā ieceļ un no amata atbrīvo Ministru kabinets un kuri, atklāti balsojot, no sava vidus ieceļ valdes priekšsēdētāju. Likuma Pārejas noteikumos nav noteikts, ka šī panta regulējums kādu laiku, piemēram, līdz 2022.gada 31.decembrim, vēl turpinātu darboties.

Ostu likuma grozījumi, kas tika vizīti sasteigti un bez detalizētām diskusijām, neparedz normu, ka Rīgas ostas valde turpina darbu arī pārejas periodā – līdz 2022.gada 31.decembrim, kad saskaņā ar grozījumiem darbu uzsāk jaunizveidotā Rīgas ostas kapitālsabiedrība.

Ko varam secināt? Šobrīd Ostu likumā vairs nav noteikta tāda institūcija kā Rīgas brīvostas pārvaldes valde. Tas nozīmē, ka ostas aktīvi (pēc operatīvās bilances uz 31.martu) 451.6 miljonu euro apmērā šobrīd ir palikuši bez tiesiskas pārvaldības. To varētu salīdzināt ar situāciju, ja Saeima astoņus mēnešus pirms pašvaldību vēlēšanām atceltu Rīgas valstspilsētas pašvaldības domi, pat neieceļot tai aizvietotāju.

Neskatoties uz to, Rīgas brīvostas pārvaldē uz darbu joprojām sanāk un lēmumus pieņem valde, kurai nav likumiska pamata un likumā noteiktas kompetences. Tas cēloniski var radīt būtisku kaitējumu un zaudējumus, ja tiesās tiks pārsūdzēts kāds no valdes pieņemtajiem lēmumiem.

Jāpiemin, ka esošajā situācijā valde nepamatoti tērē valsts finanšu līdzekļus: tās locekļi joprojām saņem atlīdzību par amata pienākumu pildīšanu Rīgas brīvostā, tiem kompensē ar amata pienākumu pildīšanu saistītos izdevumus (piemēram, apmaksā komandējumus).

Kurš atbildēs par šiem iespējamiem zaudējumiem? Vai tos no savas kabatas atmaksās satiksmes ministrs Tālis Linkaits vai Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Krišjānis Feldmans?

Situāciju, kādā nonākusi Rīgas brīvosta, var saukt par šokējošu. Īpaši to, ka nav nekādas reakcijas ne no atbildīgā satiksmes ministra, ne Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vadītāja, kuri pārstāv politisko spēku, kurš īpaši akcentē tiesiskuma jautājumus.

Viss raksts un raksta avots: pietiek.com ( https://m.pietiek.com/raksti/sobrid_ostu_reformas_rezultats_-_nelegala_rigas_brivostas_parvaldes_valde/