lzs.lv

Latvijas Zemnieku savienības kongress

Jelgavā, 2024. gada 6. aprīlī

Rezolūcija

Par latvijas lauksaimniekus atbalstošu politiku

Krievijas izraisītais karš Ukrainā rit jau trešo gadu. Tajā tiek zaudētas neskaitāmas nevainīgu cilvēku dzīvības, ietekmēta Rietumu pasaulē ierastā lietu kārtība, iedragāti starptautiskie tirdzniecības sakari. Kara ēnā ģeopolitiskā spriedze turpina pieaugt, kas rada dažāda veida negatīvas sekas un riskus Latvijai un tās ekonomikas noturībai. Lauksaimniecība, kā arī lauksaimniecības preču ražošana ir nozīmīga Latvijas tautsaimniecības nozare, tāpēc šajos nenoteiktības apstākļos, lai nodrošinātu lauksaimniekus atbalstošu politiku, Latvijas Zemnieku savienība ierosina skaidru un konsekventu rīcību šādos virzienos:

1.Jāveicina taisnīga sankciju politika un jārosina pārmaiņas ES atbalsta sistēmā.

Laikā, kad atklājas arvien jauna informācija par joprojām spēkā esošu lauksaimniecības produkcijas importu no Krievijas uz Latviju, Latvijas preču eksportu uz Krieviju, kā arī tranzītu cauri Latvijai, aktuāls ir jautājums par godprātīgu, ētisku, uz vienādiem konkurences apstākļiem balstītu un taisnīgu komercdarbību lauksaimniecības nozarē. Latvijas valdībai, atbildīgajām ministrijām un Saeimai jānodrošina tādus lēmumus un regulējumu, kas aizliedz Krievijas lauksaimniecības un pārtikas preču importu Latvijā un visā Eiropas Savienībā. Jāpanāk Krievijas lauksaimniecības produkcijas tranzīta aizliegums, meklējot risinājumus, kā aizvietot līdzšinējās piegādes no Krievijas ar Ukrainas produkciju.

Laikā, kad lauksaimniecības nozare piedzīvo arvien jaunus satricinājumus, tajā skaitā no klimata pārmaiņām radušos zaudējumus un finansējuma pieejamības grūtības, Eiropas Savienības atbalsta sistēma jāatslogo no liekas birokrātijas, jāīsteno saprātīga, Latvijas iespējām atbilstoša zaļā kursa iniciatīvu ieviešana lauksaimniecībā un jānodrošina nepieciešamās izmaiņas atbalsta sniegšanas nosacījumos. Esošajā ģeopolitiskajā situācijā tas ir īpaši svarīgi agresoram blakus esošajās valstīs.

2.Jānodrošina atbalsts jaunu tirgu atrašanai un augstākas pievienotas vērtības produktu ražošanai.

Pārmaiņu laikā, kad Latvijas uzņēmēji pārorientējas un sarauj savas ekonomiskās saites ar Krieviju un citām Centrālāzijas valstīm, jo tajās ir paaugstināts sankciju apiešanas risks, īpaši svarīga ir taisnīgi un pārmaiņas veicinoši valsts mēroga atbalsta pasākumi. Nozarē asi jānosoda un jāierobežo tirdzniecības sakari ar Krieviju un jāpalīdz atrast jaunus noieta tirgus.

Vienlaikus jāveicina augstas pievienotās vērtības produktu ražošanu, tādējādi stiprinot Latvijas ekonomikas izaugsmi. Tas panākams, pirmkārt, nodrošinot kvalitatīvu un mūsdienu prasībām atbilstošu profesionālās un augstākās izglītības programmu jauno speciālistu sagatavošanai un inovācijas biozinātņu tehnoloģiju jomā, tajā skaitā inovāciju pārnesi.

Pārtikas nozarē jānodrošina atbalsts eksportam, jo pārtikas ķēdē kopumā lielākos ieguvumus nodrošinātu produktu ar augstu pievienoto vērtību ražošanas un tirdzniecības posmu atbalsts. Latvijas lauksaimnieku un pārtikas ražotāju galvenā problēma ir nodrošināt pietiekamus saražotās un pārstrādātās produkcijas realizācijas apjomus. Ņemot vērā Latvijas nelielo iekšējo tirgu, tieši eksporta veicināšanā meklējama vislielākā potenciālā izaugsme.

3.Jānodrošina aizdevumu un apdrošināšanas programmas un finansējuma pieejamība reģionos.

Krievijas karš Ukrainā izraisīja energoresursu krīzi, kas savukārt strauji kāpināja inflāciju, Latvijā tai pārsniedzot 20% robežu. Tam sekoja monetārās politikas lēmumi, ceļot procentu likmes. Eiropas Centrālā banka no 2022.gada vairākkārt paaugstinājusi galvenās procentu likmes, 2024.gada martā aizdevumu bāzes procentu likme eirozonā sasniegusi 4,5%, kas rada milzīgu slogu esošiem kredītņēmējiem, kā arī būtiski apgrūtina attīstības finansējuma iespējas, kā rezultātā lauksaimnieki pakļauti apstākļiem, kuros uzņēmējdarbība ir apgrūtināta un būtiski kavēta attīstības plānu īstenošana.

Vienlaikus Latvijā kreditēšana ir vārga, tāpēc lauksaimniekiem ir jānodrošina atbalsts, nepieciešamības gadījumā veidojot jaunas Attīstības finanšu institūcijas ALTUM programmas, kā arī jāveicina komercbanku aktīvāku kreditēšanu reģionos un jāattīsta apdrošināšanas iespējas.

4.Jāveicina vietējais patēriņš un jānodrošina rīcībplāns pārtikas apgādes sistēmai valsts apdraudējuma gadījumā

Saspringtajos ģeopolitiskās situācijas apstākļos Latvijas sabiedrība pieprasa atbildīgo iestāžu lēmumus, kas paredz plānu, kādā valsts ir sagatavota krīzes situācijām. Latvijas lauksaimnieki var nodrošināt Latvijas iedzīvotāju nodrošināšanu ar pārtiku.

Tomēr pašlaik īpaši svarīgi Latvijā veicināt vietējo patēriņu. Jānodrošina tāds regulējums, kas valsts iepirkumos, piemēram, skolās, slimnīcas, sociālās aprūpes iestādēs, nodrošinātu kvalitatīvu ēdināšanu no vietējiem pārtikas produktiem. Savukārt tirdzniecības vietās jānodrošina iespēja patērētājiem atpazīt Latvijā ražotas pārtikas preces.