Par gaidāmo referendumu par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai



Šodien ZZS frakcijas sēdes galvenā spriešana bija: parakstīt vai neparakstīt "Nacionālās apvienības VL-TB/LNNK konstitucionālo sūdzību Satversmes tiesā, prasot atzīt referendumu par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai par neatbilstošu  Satversmei, tātad, par nelikumīgu.

Man nepatika  apspriedes vadmotīvs: „Ko par mums domās mūsu vēlētāji, ja mēs sūdzību neparakstīsim?”   Vai: „Ko par mums domās vēlētāji, ja mēs šādu sūdzību parakstīsim?”

-    Mums jāparaksta, jo sūdzību taču iesniedz Nacionālā apvienība, un ZZS vēlētāji arī ir nacionāli!
-    Ko par mums domās ZZS vēlētāji, ja mēs vēl nupat aicinājām visus pilsoņus piedalīties referendumā un savākt miljonu balsu pret krievu valodu kā otru valsts valodu, bet tagad mēģināsim referendumu apturēt?
-    Ja referendums notiks, tas palielinās sabiedrības sašķeltību!
-    Ja referendumu apturēsim, tad krievvalodīgie to vēl jo vairāk uzskatīs kā mutes aizbāšanu. Pat Nacionālās apvienības sagatavoto sūdzību var uzskatīt par mutes aizbāšanas mēģinājumu…

Manuprāt, strīds ir par jau aizgājušu vilcienu. Ja to gribēja apstādināt, tad to vajadzēja darīt jau pašā sākumā, atzīstot par nelikumīgu parakstu vākšanu par šo jautājumu. To Satversmes tiesai varēja ierosināt gan Centrālā Vēlēšanu komiteja, gan kāda no partijām, gan Valsts Prezidents, gan Saeima… Tagad, kad līdz referendumam palicis tikai mēnesis, kad Satversmes tiesai nemaz nav laika līdz referendumam to izskatīt, censties referendumu nepieļaut ir gan muļķīgi, gan kaitīgi. Arī tādā gadījumā, ja tiešām referendums nav konstitucionāls, tomēr tas sabiedriskajā telpā "atvērs jaunu fronti" diskusijām ne tikai par valodu, bet arī par to, ka "lūk, krievi visu izdarījuši pēc latviešu likumiem, bet tagad viņiem nemaz neļauj rīkot referendumu". Šādā gadījumā strīdi sabiedrībā varētu nebeigties februārī pēc referenduma, bet ilgt visu laiku, kamēr lietu nebūtu izskatījusi Satversmes tiesa.

Krievvalodīgie to noteikti uzskatīs ne tikai par mutes aizbāšanas mēģinājumu, bet arī par latviešu  vājuma pazīmi, par neticību, ka spējam savu valodu aizstāvēt likumīgā ceļā, par neticību, ka latvieši vispār vēlas to darīt.  Tas būtu drošs signāls turpmākajiem mēģinājumiem: vajag tikai spiest, un krievi panāks visu, ko tie vēlas!

Vēl  ļaunāk referenduma apturēšanu tulkos starptautiskās organizācijas: tās to noteikti  pasludinās kā atkāpšanos no demokrātiskām pārvaldes metodēm. Nemaz nerunāsim par to, kādu sajūsmu referenduma apturēšana izsauks  mūsu lielajā kaimiņvalstī. Tad gan viņiem būs iemesls piekliegt visu pasauli, cik nedemokrātiski rīkojas latviešu politiķi! Visa Eiropa iet uz referendumiem, bet Latvija – pretējā virzienā!

Visbeidzot – cik laiks beigt mētāties un svārstīties! Jau tā latviešu vēlētāju vidū nav vienprātības, vai viņiem vajag, vai nevajag doties uz  referendumu. Ko viņiem domāt tagad, kad paši deputāti  viņiem gatavojas pamest plosīšanai vēl vienu kaulu?

ZZS deputāti vienojās sūdzību Satversmes tiesai neparakstīt. Kā to vēlāk žurnālistiem paziņoja Augusts Brigmanis - izvairīšanās no referenduma būtu gļēvulība, jo tas būtu signāls, ka "mums ir bail no referenduma iznākuma". ZZS tieši aicinājusi pilsoņus piedalīties referendumā, lai pēc iespējas vairāk vēlētāju nobalsotu par latviešu kā vienīgo valsts valodu, un tā būtu vienīgā pārliecinošā atbilde gan otras valodas gribētājiem, gan cilvēktiesību aizstāvjiem kaimiņvalstīs.


Izsludināts Oskaram Kalpakam veltīts literārās jau...
LZS Jaunieši kopības veidošana ar labdarības organ...

By accepting you will be accessing a service provided by a third-party external to https://lzs.lv/

LZS © 1990-2021

Spied Enter