Nezaudējiet cerības: izcils ārsts nekad nav par tālu un par dārgu

ZZS valdes sēde pirmdien sākās ar Veselības ministrijas parlamentārās sekretāres Dagnijas Staķes informāciju par lokālo slimnīcu un traumpunktu izvērtējuma rezultātiem. Ziņojums bija apjomīgs un bagātīgi ilustrēts ar tabulām, kuras valdes locekļi varēja vērot uz ekrāna vai arī studēt no izdalītajām kopijām. Kā nekā, tas bija gala rezultāts vairāku mēnešu darbam, kura laikā ministrijas speciālisti, pašvaldību darbinieki, sabiedrisko organizāciju pārstāvi bija apbraukuši visas mazās slimnīcas un traumpunktus un sīki iepazinuši, ko katrs no tiem dara un ko ir spējīgs darīt.

Lielā iepazīšana un izvērtēšana kļuva neatliekama pēc gada budžeta pieņemšanas, jo šajā budžetā līdzekļi mazajām slimnīcām bija ieplānoti tikai līdz 1. jūlijam, un tad tālāk – atkarībā no valsts finansiālā stāvokļa, ko mediķi un pacienti uztvēra kā gandrīz drošu ziņu, ka pēc jūlija šīs iestādes vispār tiks slēgtas.

Labā ziņa nu ir: ka neviena slimnīca netiek slēgta, visas turpina sniegt medicīnisko palīdzību un darba pietiks visiem tur esošajiem mediķiem.

Vēl labāka ziņa, ka steidzamās medicīniskās palīdzības punkti visās līdzšinējās vietās sniegs palīdzību visu diennakti.
   
Darba grupa visas mazās slimnīcas un traumpunktus ir arī izvērtējusi pēc desmit dažādiem kritērijiem – pēc vidējā attāluma, pēc apkalpes teritorijas un pēc iedzīvotāju skaita šajā teritorijā, pēc veikto operāciju skaita, pēc dzemdību skaita, pat pēc Veselības inspekcijas konstatēto pārkāpumu skaita. Atkarībā no tā noteikts, cik ārstiem katrā no tām būs apmaksāts darbs un kādu palīdzību katrā vietā varēs saņemt.

Visaugstākajā – piektajā līmenī – ierindotas: Madonas slimnīca, Kuldīgas slimnīca, Cēsu klīnika, Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība. Tajās visu diennakti varēs saņemt neatliekamo palīdzību un dzemdību palīdzību.

Tuvu piektajam līmenim ir Ogres rajona slimnīca, Dobeles un apkārtnes slimnīca, Tukuma un Jūrmalas slimnīca. Tām esot dota iespēja pakāpties uz augšu vai arī nolaisties mazliet lejāk līdz ceturtajam līmenim, kur jau ir Alūksnes, Krāslavas un Preiļu slimnīca. Tajās visu diennakti nodrošina neatliekamo palīdzību, bet nepieņem dzemdības. Pēc tāmes tiek apmaksāti trīs ārsti.

 Trešajā līmenī atrodas Saulkrastu, Bauskas un Rīgas rajona slimnīca. Tā kā Saulkrasti ir kūrorts, arī nelaimes gadījumi un traumas tur gadās galvenokārt sezonas laikā, tāpēc vasarā tā varēs algot trīs ārstus, bet ziemā – tikai vienu. Rīgas rajona slimnīcā situācija esot pretēja.

Otrais līmenis noteikts Saldus medicīnas centram, Limbažu slimnīcai, Ludzas slimnīcai, kur traumpunkts strādā visu diennakti un pēc tāmes tiek apmaksāti viens vai divi ārsti un medmāsa.

Pirmais līmenis – tā ir Smiltenes slimnīca, Priekules slimnīca un jau minētā Saulkrastu slimnīca ziemā – tur valsts ar mieru algot vienu ārstu un vienu medmāsu.

Vēlreiz jāuzsver, ka Veselības ministrijas izveidotā darba grupa neko nav centusies uzspiest vai regulēt, bet ir izvērtējusi pašreizējo situāciju. Kāda tā būs turpmāk, tas, manuprāt, ir pašu ārstu un iedzīvotāju rokās. Ja novadi turpinās iztukšoties, tad mazās slimnīciņas droši vien veidos reģionālos centrus. Bet ja kādā mazajā slimnīciņā izveidosies lielisks ārsts, tad var notikt arī pretējais – pacienti varbūt pie viņa sāks braukt kā pie izdaudzinātajiem tautas dziedniekiem – kā pie Elejas Veronikas vai savā laikā – pie Zilākalna Martas. Jo izcils ārsts nekad nav par tālu un par dārgu.