Latvija – lai mūžam dzīvo kā pērle jūras apskalota, saules — mīļās labās, gaišās, karstās saules apstarota un sildīta, mūsu siržu mīlēta un mūsu roku, mūsu visu spēku un zināšanu celta un mūsu krūtīm un rokām aizstāvētā un sargātā Latvija tagad un visos laikos.

Kārlis Ulmanis, Latviešu Zemnieku savienības dibinātājs un priekšsēdētājs, viens no Latvijas Valsts dibinātājiem, pirmais Ministru prezidents

LATVIJAS ZEMNIEKU SAVIENĪBAS SIMTS PUNKTU PROGRAMMA LATVIJAS SIMTGADEI

Par nacionāli attīstītu, ekonomiski spēcīgu un zinošu Latviju!

LATVIJAS ZEMNIEKU SAVIENĪBA (LZS) ir viena no pieredzes bagātākajām politiskajām organizācijām Latvijā. Daiļa, nacionāla un spēcīga Latvija bija tas sapnis, kas pirms simts gadiem sniedza drosmi brīvības cīņās. Tā pamatā neatkarīgas Latvijas valsts dibināšanai un septiņdesmit gadus vēlāk – neatkarības atjaunošanai, Latvijas Zemnieku savienība ir veidojusi Latvijas vēsturi un veidos tās nākotni.


Uzskatām par pienākumu, Latvijas simtgadē, izvirzīt jaunus mērķus, lai katra Latvijas iedzīvotāja ieguldītais darbs un lepnums par savu valsti būtu pamats tās tālākam uzplaukumam. Mēs esam pārliecināti: valsts izaugsmi nosaka tieši tautas spēja šajā mainīgajā pasaulē saglabāt darba tikumu, savstarpēju cieņu, toleranci un attīstīt Latvijas kultūrvidi.


Pēc savas politiskās orientācijas LZS ir centriska partija, viena no Ziemeļvalstu agrāro partiju aliansi veidojošām politiskajām partijām. Tāpat kā Latvijas pirmās brīvvalsts laikā, arī šodien LZS pamatvērtības ir ģimene, darbs, dzimtenes mīlestība un pārliecība par mūsu valsts, tautas un zemes diženumu.


LZS ir nacionāla, latviska partija. Mēs nešķirojam valsts iedzīvotājus pēc to etniskajām iezīmēm, bet vēlamies apvienot spēkus, lai saglabātu latviešu valodu ar visiem tās dialektiem, vēsturisko pašapziņu, nacionālo identitāti, kultūru, tradīcijām, latviešu darba tikumu un šai zemei raksturīgo ainavu.
LZS nelokāmi iestājas par latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, vienlaikus respektējot arī Latvijā dzīvojošo mazākumtautību tiesības uz viņu kultūru, ticību, tradīcijām un valodu, un apņemas radīt apstākļus to dziļākai integrēšanai latviskajā vidē. Mēs uzskatām, ka Latvijas labklājību un nākotni veido visi valsts iedzīvotāji, kā arī mūsu tautieši ārvalstīs, kurus gaidām atgriežamies dzimtenē.


Efektīva valsts pārvalde, attīstīti reģioni un spēcīgas pašvaldības
1. LZS iestājas par decentralizāciju valsts pārvaldē un uzskata, ka lēmumi jāpieņem, cik vien iespējams, tuvu tiem, kurus šie lēmumi skars. Mēs atbalstām atklātu lēmumu pieņemšanas procesu, izmantojot tīklu pārvaldības formu, ar iespēju ikvienam izteikt savu viedokli, tādējādi gan veicinot iedzīvotāju informētību, gan veidojot savstarpējo uzticēšanos un vairojot izpratni par katra iedzīvotāja iespējām ietekmēt notiekošo valstī. LZS uzskata, ka jebkuras reformas plānošanas un īstenošanas procesā ir jāievēro tiesiskā paļāvība, konsekventums, atklātība un pieņemto lēmumu stabilitāte.
2. LZS uzskata, ka jāturpina īstenot pasākumus, lai izveidotu profesionālu, efektīvu, uz rezultātu orientētu valsts pārvaldi, lai ikviens iedzīvotājs un uzņēmējs varētu saņemt kvalitatīvus valsts pārvaldes pakalpojumus atbilstoši katra vajadzībām.
3. Īstenojot reformas valsts pārvaldē, LZS aicina koncentrēties uz efektivitāti - lai ar iespējami mazu resursu patēriņu, vienlaikus samazinot administratīvo slogu, valsts pārvalde būtu spējīga nepieciešamības gadījumā ātri reaģēt uz jauniem izaicinājumiem un pārmaiņām.
4. LZS ir par valsts pārvaldes darba atklātības, caurskatāmības un atbildības par darbības rezultātiem veicināšanu. Uzskatām, ka jāsamazina normatīvā regulējuma apjoms, neietekmējot tiesību aktos noteiktos sasniedzamos mērķus.
5. Apzinoties, ka tieši normatīvais regulējums ir atslēga birokrātijas samazināšanai, LZS rosinās ieviest likumu un pašvaldības saistošo noteikumu lietderības pārskatīšanu reizi piecos gados.
6. LZS atbalsta parlamentārās kontroles nostiprināšanu pār Latvijas valsts drošības struktūrām, pasargājot tās no ārvalstu finansētu iestāžu un organizāciju veiktiem ietekmēšanas un politizācijas mēģinājumiem.
7. LZS uzskata, ka reģionālās attīstības jomā nepieciešams atjaunot apdzīvotības līdzsvaru starp Latvijas reģioniem, tādējādi pilnīgāk izmantojot teritoriju un tajās dzīvojošo iedzīvotāju resursus.
8. LZS iestāsies par valsts investīciju programmas atjaunošanu pašvaldību infrastruktūras attīstības projektiem.
9. LZS ir pārliecināta, ka reģionos svarīga ir ekonomikas struktūras dažādošana, veicinot atšķirīgu eksportspējīgu produktu radīšanu.
10. LZS turpinās darbu pie pašvaldību lomas nostiprināšanas, lai pilnīgāk izmantotu visu Latvijas ekonomisko un sociālo potenciālu visā Latvijas teritorijā. Mēs atbalstām pašvaldību finansiālās patstāvības palielināšanu, iezīmējot pašvaldību nodokļu daļu no kopējiem nodokļu ieņēmumiem, tādējādi palielinot pašvaldību iespējas finansēt vai līdzfinansēt investīcijas infrastruktūrā.
11. LZS ir par plānošanas reģionu stiprināšanu, nododot tiem daļu no valsts kompetencēm un atsevišķas vietējo pašvaldību funkcijas.
12. LZS iestājas par pašvaldību regulācijas satura un apjoma samazināšanu. Mēs esam par pašvaldību sadarbību uz brīvprātības principa, lai nodrošinātu kvalitatīvus un izmaksu ziņā efektīvus pakalpojumus iedzīvotājiem, labāku koordināciju ar valsts iestādēm.
Stabila, inovācijās balstīta tautsaimniecības izaugsme
13. LZS iestājas par pievilcīgas un konkurētspējīgas uzņēmējdarbības vides veidošanu, lai veicinātu darba vietu radīšanu, darba ražīguma paaugstināšanu un attīstītu eksportu, vienlaikus paturot prātā rūpes par Latvijas dabu, ainavu un ilgtspējīgu tās resursu izlietošanu. Uzskatām, ka Latvijai ne tikai jāpalielina eksporta apjoms, bet jāmaina eksporta struktūra no zemas pievienotās vērtības uz precēm ar augstu pievienoto vērtību, izmantojot pētniecību un inovācijas.
14. LZS uzskata, ka enerģētikas politikas un enerģētikas infrastruktūras plānošanas pamatā ir ilgtermiņa darbs Latvijas valsts attīstības vajadzībām, ņemot vērā nozares tehniskos sasniegumus.
15. LZS atbalsta enerģijas piegādes drošības stiprināšanu galapatērētājiem, enerģijas piegādātāju un avotu dažādošanu, kā arī infrastruktūras uzlabošanu, izmantojot ES fondu līdzekļus, vienlaikus veicinot energoefektivitāti un samazinot fosilā kurināmā importu.
16. LZS iestāsies par jauna un samērīga atbalsta mehānisma izstrādi atjaunojamiem energoresursiem, iespēju robežās samazinot elektroenerģijas cenas galapatērētājiem.
17.LZS veicinās energoefektivitātes pasākumu īstenošanu, aicinot valsts un pašvaldību iestādes un kapitālsabiedrības demonstrēt ekonomiski pamatotu siltumnīcefekta gāzu emisiju mazināšanas risinājumus.
18. LZS iestājas par nepieciešamību mainīt attieksmi pret valsts un pašvaldību uzņēmumiem. Maksimāli efektīvi jāizmanto tās iespējas, ko valsts un pašvaldību uzņēmējdarbība var nodrošināt ekonomiskās un sociālās attīstības veicināšanai. Valstij jāsaglabā savā īpašumā uzņēmumi un jāattīsta tādas inovatīvas un zinātņu ietilpīgas nozares, kuras Latvijā ar privāto investoru spēkiem vien nespēj attīstīties.
19. LZS nepieļaus valsts akciju sabiedrību „Latvenergo”, „Latvijas Valsts meži”, „Latvijas Dzelzceļš” infrastruktūras un ostu zemes privatizēšanu.
20. LZS uzskata, ka valstij un pašvaldībām jāparedz uzņēmēju atbalsta programmas biznesa uzsākšanai un attīstīšanai reģionos, sekmējot inovatīvu uzņēmējdarbību. Privātajai un valsts vai pašvaldību uzņēmējdarbībai ir jāpapildina vienai otra un jābūt līdzsvarā.
21. LZS iestājas par nepieciešamību turpināt vienkāršot valsts iepirkumu sistēmu, kas atvieglotu uzņēmējiem administratīvo slogu, nosakot vienotus un saprotamus preču iegādes vai pakalpojumu sniegšanas kritērijus. Lai panāktu caurskatāmu, taisnīgu un konkurenci veicinošu publisko iepirkumu, noteiksim, ka tajos nevar piedalīties ārzonas kompānijas.
22. LZS ir par gudru, pragmatisku un efektīvu ES fondu izlietojumu, kas ir vērsts uz valsts un reģionu ilgtermiņa attīstības mērķu sasniegšanu. Atbalstām lielāku Eiropas fondu līdzekļu, valsts garantiju un aizdevumu novirzīšanu reģionu un novadu uzņēmējiem, kā arī kooperatīviem un uzņēmumu apvienību izveidotajiem klasteriem.
23. LZS turpinās risināt darbaspēka trūkuma problēmas Latvijā, gan veicinot zinātnes sasniegumu un inovāciju plašāku izmantošanu ražošanā, gan arī ieviešot efektīvus nodarbinātības pasākumus visu vecumu strādāt varošu iedzīvotāju iekļaušanai darba tirgū. Vienlaikus strādāsim pie izdevīgiem nosacījumiem, lai mudinātu ārzemēs strādājošos tautiešus atgriezties dzimtenē. LZS ir pārliecināta, ka viesstrādnieku ievešana ir Latvijas darbaspēka trūkuma problēmas risināšanas galējais līdzeklis.
24. LZS atbalstīs pašvaldības īres dzīvokļu fonda veidošanā ar mērķi nodrošināt ar tiem jaunos speciālistus un jaunās ģimenes.
25. LZS ir par investīciju piesaistei nepieciešamās infrastruktūras sakārtošanu, tāpēc veicināsim mērķtiecīgu darbu pie ceļu, telekomunikāciju un citu infrastruktūras objektu plānošanas un attīstības, izmantojot gan pašvaldību, gan valsts budžeta finansējumu, gan publisko un privāto partnerību. LZS uzskata, ka jāturpina iesāktā programma lauku ceļu īpašuma tiesību sakārtošanai un apsaimniekošanai.
26. LZS apņemas veicināt būvniecības nozares pārstāvju un valsts dialogu, lai rastu risinājumus administratīvo šķēršļu mazināšanai būvniecības jomā, vienkāršojot būvatļaujas saņemšanas procedūru, bet nesamazinot kvalitātes standartus, projektētāju un būvnieku atbildību par iespējamām kļūdām projektēšanā un celtniecībā.
27. LZS sekmēs e-pakalpojumu attīstību un pilnveidošanu, lai novērstu uzņēmējiem administratīvos šķēršļus un birokrātiskās barjeras, kā arī samazinātu laiku, kas jāpavada, pildot dažādas administratīvās procedūras.
28. LZS uzskata, ka nepieciešama pārdomāta, gudra un tālredzīga kravu tranzīta politika, attīstot preču un pakalpojumu plūsmu no Āzijas un NVS valstīm uz ES, un otrādi. Jārada visi priekšnosacījumi, lai Latvija attīstītos ne vien kā tranzīta un loģistikas centrs, bet arī kā ekonomiskā zona, kurā ievestajai produkcijai, pirms tās tālākas eksportēšanas, tiktu radīta pievienotā vērtība.
Pārdomāta budžeta plānošana un nodokļu politika
29. LZS ir par sabalansētu, bezdeficīta budžetu, kas izstrādāts, primāri vērtējot Latvijas drošību un nacionālās intereses. Uzskatām, ka valsts budžetam jābūt balstītam uz objektīvu esošās situācijas analīzi, skaidru valsts attīstības stratēģiju un tajā jāparedz ekonomiskajai situācijai atbilstoši, uz rezultātu orientēti fiskālie pasākumi.
30. LZS iestājas par attīstības izdevumu līdzsvarošanu tām vietējām, reģionālajām un nacionālajām prioritātēm, kuras netiek atbalstītas ar ES kohēzijas politikas finansējumu. Lai nodrošinātu vienmērīgu visu tautsaimniecības nozaru izaugsmi, aicināsim novirzīt papildus līdzekļus no valsts budžeta.
31. LZS apņemas stiprināt Valsts ieņēmuma dienesta (VID) kapacitāti, kā arī veicināt dialogu starp VID un uzņēmējiem ar mērķi kopīgi rast risinājumus administratīvo šķēršļu mazināšanai uzņēmējdarbībā un uzlabot savstarpējo sadarbību. Mazajiem un vidējiem uzņēmumiem vienkāršosim prasības un procedūras nodokļu nomaksai, vienlaikus respektējot un nepārkāpjot 2017. gada nodokļu reformas nosacījumus.
32. Izmantojot sektorālo pieeju, stingri vērsīsimies pret ēnu ekonomiku, nodokļu nemaksātājiem, pievienotās vērtības nodokļa izkrāpšanas shēmām, “aplokšņu algām” un privātpersonu ienākumu slēpšanu, nepalielinot administratīvo un birokrātisko slogu godīgi strādājošiem uzņēmējiem.
33. Lai uzlabotu demogrāfisko situāciju, par katru apgādībā esošu bērnu abiem vecākiem noteiksim iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) atvieglojumus un neapliekamo minimumu, kas būs augstāki nekā pārējās Baltijas valstīs. Panāksim, ka audzināt bērnus ģimenē ir goda lieta, ko atbalsta valsts ar savu nodokļu politiku.
34. LZS mazinās nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) slogu vienīgajam mājoklim.
35. LZS panāks samazinātas pievienotās vērtības nodokļa likmes piemērošanu ne tikai svaigiem augļiem un dārzeņiem, bet arī citiem svaigiem pārtikas produktiem, kā gaļa, piens un maize.
36. Ieviesīsim uzņēmuma ienākuma nodokļu atlaides informācijas tehnoloģiju, programmproduktu, kā arī citu augstu tehnoloģiju izstrādes un ražošanas uzņēmumiem. Uzskatām, ka, radot īpašu nodokļu režīmu šādiem uzņēmumiem, veicināsim vietējo un ārvalstu investīciju ieguldīšanu Latvijas tautsaimniecībā.
Apdzīvoti un saimnieciski attīstīti lauki
37. LZS turpinās pilnveidot atbalsta programmu laukos dzīvojošiem, strādājošiem un sakoptas lauku vides nodrošinātājiem, par galveno mērķi Latvijas lauku politikā izvirzot laukos dzīvojošo labklājības un dzīves līmeņa celšanu.
38. Stimulēsim lauku ražotājus ilgtspējīgai darbībai, piemērojot pieaugošu atbalsta likmi. LZS iestājas pret ģenētiski modificētu augu audzēšanu Latvijā un Eiropas Savienībā.
39. Viena no LZS būtiskām prioritātēm arī turpmāk būs lauksaimniecības, zivsaimniecības un mežsaimniecības produktu ražošanas atbalstīšana un lauksaimniecībā nodarbināto Latvijas iedzīvotāju ienākumu paaugstināšana.
40. LZS uzskata, ka attīstības bankas funkcijām izvēlētā ALTUM plaši jāizmanto zemes pirkšanas kreditēšanai, nodrošinot Latvijas zemniekiem izdevīgus kredīta nosacījumus.
41. LZS veicinās Zemes fonda mērķtiecīgu izmantošanu lauksaimniecības un zivsaimniecības attīstības interesēs, savukārt mežsaimniecības nozares izaugsmei atbalstīsim mežu pirkšanu.
42. LZS panāks Latvijas lauksaimniekiem taisnīgāku Vienoto platību maksājumu (VPM), līdzvērtīgu ES valstu vidējam līmenim, tādējādi stiprinot mūsu zemnieku un uzņēmēju konkurētspēju Latvijas un ES tirgū.
43. LZS iestājas par valsts atbalstu lauksaimnieciskās ražošanas konkurētspējas attīstībai, īpaši sekmējot mazo un vidējo saimniecību nostiprināšanos.
44. Atbalstām lauksaimnieku kooperāciju, kas vietējo izejvielu pārstrādā produktos ar augstu pievienoto vērtību. LZS iestāsies par maksimālu saražoto lauksaimniecības un mežsaimniecības produktu pārstrādi uz vietas - lauku teritorijās.
45. Stiprināsim krājaizdevu sabiedrību funkcionalitāti, veidojot resursus savu biedru kreditēšanai, atbalstīsim otrā līmeņa sabiedrību veidošanu un veicināsim jaunu krājaizdevu sabiedrību veidošanos.
46. LZS ir par mūsdienīgu un inovatīvu lauksaimniecības, zivsaimniecības un mežsaimniecības politiku, kas veicinās jaunatnes iesaistīšanos un sekmēs nozaru konkurētspēju globālā mērogā. Sekmēsim gados jaunu cilvēku iesaistīšanos lauksaimnieciskajā darbībā, atbalstot stipendiju piešķiršanu studējošiem un prakses vietu izveidi, tādējādi nodrošinot paaudžu nomaiņu nozarē.
47. LZS apņemas veicināt un atbalstīt uz zinātniskajām atziņām, inovācijām un Latvijas ilggadējo pieredzi balstītu lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības izaugsmi, lai risinātu ar klimata pārmaiņām, vides aizsardzību, bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un ilgtspējīgu lauksaimniecības resursu izmantošanu saistītos jautājumus.
48. LZS turpinās atbalstīt valsts nozīmes meliorācijas sistēmu un lauku ceļu tīkla uzturēšanas pasākumus, lai nodrošinātu priekšnoteikumus saimnieciskajai darbībai lauku reģionos.
Pilsētas – spēcīgi reģionālās attīstības centri
49. LZS iestājas par Latvijas pilsētu pārdomātu un ilgtspējīgu attīstību, veidojot pilsētas kā spēcīgus reģionālās attīstības, kultūras un izglītības centrus, kuros iedzīvotāji var saņemt visus tiem nepieciešamos pakalpojumus.
50. Lai radītu iedzīvotājiem drošāku vidi, kā arī lai samazinātu piesārņojuma negatīvo ietekmi uz iedzīvotāju veselību, LZS uzskata, ka jāparedz līdzekļi pilsētu transporta infrastruktūru sakārtošanai, kas ļautu rast alternatīvas kravas transporta maršrutiem, novirzot tos uz apvedceļiem.
51. LZS atbalsta pilsētu un starppilsētu transporta sistēmu, kas ir vērsta uz Latvijas ekonomisko un sociālo attīstību, kā arī iedzīvotāju mobilitātes iespēju paaugstināšanu. Transporta sistēmā izmantojamas katra transporta veida – no velosipēda līdz vilcienam – priekšrocības un iespējas.
Kvalitatīva izglītība un attīstīta zinātne
52. LZS iestājas par kvalitatīvas izglītības pieejamību valsts valodā kā priekšnosacījumu valsts izaugsmes un iedzīvotāju dzīves līmeņa paaugstināšanai.
53. LZS atbalsta turpmāku reformu īstenošanu izglītības sistēmā, veicinot ikviena Latvijas iedzīvotāja izaugsmes potenciāla būtisku pieaugumu. Uzskatām, ka izglītības sistēma jāpārorientē tā, lai skolēni un studenti iegūtu ne tikai zināšanas, bet arī prasmes būt radošiem, kritiski domāt, uzņemties iniciatīvu, spēt patstāvīgi pieņemt lēmumus un būtu spējīgi konkurēt darba tirgū.
54. LZS saskata nepieciešamību pēc bērnu un jauniešu zinātnisko centru izveides Latvijā, sekmējot radošumu un informācijas tehnoloģiju pielietošanas prasmju attīstību. Atbalstām STEM (zinātnes, tehnoloģijas, inženierzinātņu un matemātikas) un svešvalodu, kā priekšmetu, dziļāku integrēšanu interešu izglītībā.
55. LZS ir par obligātu vispārējo izglītību Latvijā kā sākuma platformu studijām augstākās izglītības iestādēs. Nepieciešams izvērtēt iespējas, lai izveidotu vienotu satura un mācību līdzekļu sistēmu elektroniskajā vidē visās vispārējās izglītības programmās.
56. Nodrošināsim tautsaimniecības izaugsmei pēc darba tirgus pieprasījuma augstas kvalifikācijas konkurētspējīgus speciālistus profesionālās izglītības pakāpē, formālās, neformālās un mūžizglītības kontekstā.
57. Profesionālās izglītības attīstībā LZS ar finansiāliem instrumentiem sekmēs uzņēmēju iesaistīšanu apmācību programmu sagatavošanā un prakses vietu nodrošināšanā.
58. LZS ir par budžeta vietu un stipendiju skaita palielināšanu programmās, kas atbilst Nacionālās attīstības programmas izvirzītajām prioritātēm. Izskatīsim iespēju ieviest obligātu prasību absolventam nostrādāt noteiktu laiku valsts budžeta iestādē, ja students attiecīgo izglītību ieguvis, studējot valsts budžeta finansētajās programmās. Atbalstīsim doktorantūras pilnīgu finansējumu no valsts budžeta un ES fondiem.
59. LZS uzstās uz finansējuma palielināšanu zinātnei. Aicināsim palielināt zinātnes un pētniecības lomu, attīstot Latvijas zinātni, veicinot zinātnes, uzņēmumu un likumdevēju sadarbību, ar mērķi izmantot zinātnisko atklājumu un inovāciju ieviešanu.
60. LZS iestājas par efektīvas, zinātnē un pētniecībā pamatotas mūžizglītības īstenošanu, lai ikviens visas dzīves garumā varētu iegūt papildus zināšanas un prasmes, kas nodrošina izaugsmi un dalību nodarbinātībā.
61. LZS atbalstīs mazpulku, jaunsargu, skautu un gaidu kustību ne tikai ar mērķi veicināt bērnos patriotisma, biedriskuma un fizisko spēju attīstību, bet arī darba tikuma ieaudzināšanu.
62. LZS atbalsta finansēšanas modeļa „Nauda seko skolēnam” pilnveidošanu, pielietojot reģionu koeficientu, saglabājot vienlīdzīguma un taisnīguma principu, nosakot atalgojumu pedagogiem pēc vidējā audzēkņu skaita izglītības iestādē. Izveidosim mehānismu mazo lauku skolu atbalstam un saglabāšanai attālākos Latvijas novados un pierobežā.
63. LZS meklēs risinājumus pirmsskolas pedagogu atalgojuma apmaksai no valsts mērķdotācijas. Uzskatām, ka pirmsskolas, vispārējās izglītības un atbalsta personāla pedagogu stundu likmi nepieciešams pielīdzināt vienai 40 stundu darba likmei nedēļā.
Kultūra un radošums
64. LZS iestājas par Valsts kultūrkapitāla fonda finansējuma modeļa maiņu, daļu no akcīzes un azartspēļu nodokļa ieņēmumiem novirzot kultūras mērķprogrammu un pasākumu finansēšanai.
65. Atbalstām finansējuma palielināšanu ne tikai mūzikas un mākslas skolām, bet arī tautas mākslas un radošajiem kolektīviem, kā arī publiskiem kultūras pasākumiem Latvijā. Uzskatām, ka jāsaglabā lauku bibliotēkas kā nozīmīgi kultūras centri novados.
66. LZS iestājas par nepieciešamību stiprināt latviešu valodas kā valsts valodas lomu un lietošanas kultūru visās publiskās darbības jomās. Aicinām veicināt latvisko dzīvesziņu, darba tikumu, savas sētas un zemes saimnieka apziņu, gādāt par profesionālās mākslas pieejamību visos reģionos.
67. LZS apņemas sekmēt latviskās identitātes saglabāšanu ārpus Latvijas esošajās diasporās, veicinot gan latviešu valodas, gan kultūras pieejamību.
68. Sekmēsim kultūrvides potenciāla piesaistīšanu ekonomikas attīstībai, radošumu izmantojot kā Latvijas priekšrocību un veicinot attiecīgo nozaru attīstību ar valsts atbalsta politiku. Ar nodokļu politikas instrumentiem sekmēsim mecenātismu.
Sociālā drošība
69. LZS atbalsta tādu valsts un pašvaldību sociālo politiku, kas nodrošina atbalstu krīzes situācijās nonākušajiem, vienlaikus veicinot pēc iespējas drīzāku iekļaušanos darba tirgū. Sniedzot sociālo palīdzību, sociālos un nodarbinātības pakalpojumus, īpaši ņemsim vērā atsevišķu sabiedrības grupu – bērnu, senioru, personu ar invaliditāti, sieviešu maternitātes un bērna kopšanas periodā un pēc tā, nepilno ģimeņu vajadzības. Sociālās palīdzības un nodarbinātības pakalpojumu izmantošana veicinātu šo iedzīvotāju grupu iespējas uzlabot savu sociālo stāvokli un materiālo nodrošinājumu.
70. Sociālās drošības jomā esam par ienākumu nevienlīdzības mazināšanu. Atbalstīsim pašvaldību sniegtās sociālās palīdzības pielāgošanu vietējiem apstākļiem un reģiona specifikai, attīstot jaunas, kvalitatīvas un mūsdienīgas sociālās aprūpes formas, kas iedzīvotājiem piedāvā paplašinātu sociālo pakalpojumu klāstu.
71. LZS atbalsta labāku un ilgtspējīgāku risinājumu izstrādi otrā pensiju līmeņa pārvaldībai, lai tajā uzkrājuma ikgadējais vidējais ienesīgums nebūtu zemāks par inflāciju. Pensiju uzkrājumus otrajā līmenī aicināsim ieguldīt tautsaimniecības attīstībā, veicinot nākotnes pensiju apmēra pieaugumu.
72. LZS sekmēs sociālo uzņēmumu attīstību pašvaldībās, tai skaitā pašvaldībai piederošu sociālo uzņēmumu izveidošanu, lai sniegtu iespēju darba tirgū iekļauties arī sociāli mazaizsargātiem cilvēkiem un personām ar invaliditāti.
73. LZS turpinās Ģimenes valsts politikas pamatnostādnēs paredzēto pasākumu ieviešanu, kas nosaka daudzveidīgu atbalstu ģimenes stiprināšanai un demogrāfiskās situācijas uzlabošanai.
74. LZS izvirza trīs stratēģiskos uzdevumus demogrāfisko problēmu risināšanai:
1. Veicināt dzimstību. Nodrošināt paredzamu, stabilu un adekvātu ģimenes valsts politiku, pieejamas un stabilas darba vietas, kā arī ģimenēm atbalstošu nodokļu politiku.
2. Palielināt speciālā sociālās apdrošināšanas budžeta ieņēmumus. Galvenie nosacījumi ir darbaspēka resursu un atalgojuma paaugstināšana, cīņa ar ēnu ekonomiku.
3. Veicināt Latvijas iedzīvotāju atgriešanos dzimtenē, vienlaikus mazinot emigrācijas stimulus.
75. LZS iestājas par sociāli drošas vides veidošanu, ierobežojot ātro kredītu, azartspēļu un atkarību izraisošo vielu pieejamību un paredzot efektīvu valsts atbalstu atkarīgo rehabilitācijai un integrācijai sabiedrībā.
Veselība
76. LZS atbalsta principa “Nauda seko pacientam” ieviešanu veselības aprūpē. Panāksim pārdomātu un reālām vajadzībām atbilstošu veselības nozares finansējuma pieaugumu.
77. Iestājamies par neatliekamās un primārās veselības aprūpes nodrošināšanu iespējami tuvu dzīvesvietai. LZS atbalstīs pārdomātu iesākto reformu turpinājumu veselības nozarē, attīstot pasākumus kvalitatīvu un savlaicīgu visu līmeņu veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai ikvienam Latvijas iedzīvotājam.
78. Esam par valsts atbalstu jaunu ārstu (ģimenes ārstu, speciālistu, zobārstu) prakšu izveidei reģionos pēc principa: jo tālāk no Rīgas, jo lielāks pieejamais finansējums.
Brīvais laiks un sports
79. LZS aicinās palielināt finansējumu gan profesionālā, gan amatieru sporta attīstībai, lai panāktu brīvā laika pavadīšanas iespēju nodrošināšanu katrā pašvaldībā. Palielināsim finansiālo atbalstu bērnu un jauniešu sporta aktivitātēm.
80. Esam par prioritāro sporta veidu noteikšanu, kas nodrošina pēc iespējas lielākas iedzīvotāju daļas iesaisti sportiskajās aktivitātēs. Radot labvēlīgus sportošanas apstākļus un veicinot interesi par sportu, veidosim veselīgāku sabiedrību un radīsim labvēlīgus priekšnosacījumus augstu sasniegumu sportam.
Drošība
81. LZS ir par pārdomātu, tālredzīgu un mērķtiecīgu valsts aizsardzības politiku. Mainīgajā drošības situācijā pasaulē un Eiropā aicinām veltīt visas pūles, lai novērstu apdraudējumus Latvijas iekšējai un ārējai drošībai, sabiedrības vienotībai, informatīvajai un kibertelpai, valsts ekonomikai, kā arī starptautiskā terorisma draudu novēršanai.
82. Valsts drošības pamats ir visas valsts teritorijas apdzīvotība. LZS iestājas pret nozaru vai reģionālajiem pasākumiem, kas veicina depopulāciju valstī. Valsts informatīvās telpas stiprināšanai LZS atbalsta sabiedrisko mediju pieejamības nodrošināšanu iedzīvotājiem visā Latvijas teritorijā, it īpaši pierobežā.
83. LZS atbalsta turpmāku Latvijas drošības politikas veidošanu, ievērojot aktualitātes un izaicinājumus, ar kuriem saskaras ES drošības struktūras, Eiropas Drošības un sadarbības organizācija (EDSO) un Eiropas aizsardzības aģentūra (EDA), kā arī Ziemeļatlantijas līguma organizācija (NATO). Esam pārliecināti, ka dalība šajās organizācijās ir efektīvākais veids, kā sekmēt savas valsts un visas Eiroatlantiskās telpas drošību.
84. Valsts aizsardzības pret ārējiem un iekšējiem apdraudējumiem nodrošināšanai LZS arī turpmāk atbalstīs apņemšanos paredzēt aizsardzības budžetam ne mazāk kā 2% no IKP, lai attīstītu profesionālus Nacionālos bruņotos spēkus, zemessardzi un jaunsardzi, kā arī stiprinātu pilsonisko apziņu un patriotismu visā Latvijas sabiedrībā.
85. Apspriežot līdzdalību starptautiskās miera uzturēšanas operācijās un ekonomikas atjaunošanas pasākumos trešajās valstīs, raudzīsimies, lai tas atbilst Latvijas Republikas starptautiskām interesēm.
86. LZS uzskata, ka dalība NATO, EDSO un EDA izvirza ne vien militārus, bet arī ārpolitiskus uzdevumus, tāpēc aicināsim radīt priekšnosacījumus efektīvai un operatīvai būtiskāko reģionālās drošības risku izvērtēšanai, nepieciešamības gadījumā piesaistot stratēģiskos partnerus un īstenojot atbilstošus pretpasākumus Latvijas suverenitātes un neaizskaramības nodrošināšanai.
87. LZS veicinās militāro tehnoloģiju un aizsardzības jomā strādājošu uzņēmumu attīstību, gan tāpēc, lai mūsu valstī radītie inovatīvie izstrādājumi spētu sniegt ieguldījumu NATO militāro spēju paaugstināšanā, gan arī tāpēc, lai nodrošinātu Latvijā papildus investīcijas un jaunas darba vietas.
88. Esam pārliecināti, ka Latvijas valsts iekšējās drošības garants ir pārdomāta un profesionāla pilsoņu tiesību un likumīgo interešu aizsardzības politika.
89. LZS turpinās veicināt pasākumus efektīvai noziedzības apkarošanai: cīņai pret korupciju, organizēto noziedzību, nelegālo imigrāciju, cilvēktirdzniecību, nostiprinot tiesībsargājošo iestāžu profesionalitāti, likumību un kontroli. Vienlaikus sekmēsim iedzīvotāju uzticības līmeņa palielināšanos valsts tiesībsargājošajām iestādēm.
90. Iekšējās drošības nodrošināšanai LZS atbalsta policijas, robežsardzes, tiesību aizsardzības institūciju un civilās aizsardzības sistēmas kapacitātes nostiprināšanu, kā arī to sadarbības pilnveidošanu. LZS uzskata, ka jāveicina mobilas un efektīvas Eiropas līmeņa Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības sistēmas izveide.
91. LZS veicinās tiesu un sodu izpildes sistēmas pilnveidošanas pasākumus, panākot maksimālu piemēroto sodu efektivitāti. Vieglas un nelielas sabiedriskās bīstamības nodarījuma gadījumos brīvības atņemšanu aicināsim aizstāt ar piespiedu darbu, kas ļautu samazināt arestēto personu uzturēšanas izmaksas un vienlaikus sniegtu labumu sabiedrībai.
ES un ārlietas
92. LZS uzskata, ka Latvijas ārpolitikai jābalstās uz nacionālajām interesēm un jākalpo valsts iedzīvotāju drošības un labklājības vairošanai, tāpēc starptautiskās un starpvalstu attiecības jāveido kā nacionālo interešu turpinājums un to aizstāvība pasaulē.
93. LZS mudinās veidot ārlietu un diplomātisko dienestu attiecības ar citām valstīm, valstu savienībām un starpvalstu organizācijām, izvirzot trīs prioritātes:
1) valsts drošības stiprināšana;
2) stabilas un ilgtspējīgas Latvijas tautsaimniecības attīstības veicināšana, sniedzot atbalstu uzņēmējiem, Latvijā ražoto preču, produktu un pakalpojumu tirdzniecībai pasaules tirgos;
3) sekmēt ārvalstu investīciju piesaisti Latvijas tautsaimniecības un iedzīvotāju labklājības līmeņa celšanai.
94. LZS ir par Latvijas dalību ES, uzsverot, ka ikvienam Latvijas iedzīvotājam un uzņēmējam jābūt iespējām pilnībā izmantot ES sniegtās iespējas.
95. LZS skatījumā ES ir neatkarīgu valstu savienība, tādēļ mēs kategoriski noraidām idejas par ES pakāpenisku pārveidi par federālu valstu savienību.
96. LZS atbalsta gudru, pragmatisku, tālredzīgu un pārdomātu Latvijas politiku ES, atbalstot dziļāku dalībvalstu sadarbību ekonomikā, vienlaikus stingri iestājoties pret ES institūciju pārlieku institūciju iejaukšanos Latvijas iekšējās lietās un pret jaunu jomu regulāciju.
97. LZS ir pret centieniem ES līmenī noteikt bēgļu un patvēruma meklētāju pastāvīgu pārdales mehānismu un neatbalstīs papildus bēgļu un patvēruma meklētāju uzņemšanu Latvijā.
98. LZS iestājas par Latvijas aktīvāku iesaistīšanos ES politikas veidošanā, lai veicinātu mūsu iedzīvotāju un uzņēmēju kopīgās intereses, kā arī stiprinātu latviešu valodas un kultūras atpazīstamību ES.
99. LZS raudzīsies, lai ikviena Latvijas amatpersona, pārstāvot valsts intereses ES, pieņemtu lēmumus no nacionālo interešu viedokļa.
100. Ar mērķi nodrošināt Latvijas uzņēmumu veiksmīgāku iekļaušanos ES un ārvalstu tirgos veicināsim Latvijas vēstniecību administratīvās un profesionālās kapacitātes pilnveidošanu
100 punktu programma izstrādāta kā ceļvedis ikvienam LZS biedram un mūsu atbalstītājiem, lai aicinātu aktīvi piedalīties sava novada, pilsētas vai valsts līmeņa lēmumu pieņemšanā, kopīgi veidojot Latvijas nākotni.
Programma pieņemta LZS kongresā 2018. gada 24. martā, Jelgavā.

LZS © 1990-2021

Spied Enter