lzs.lv


Neskatoties uz atsevišķu Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) sagatavoto priekšlikumu iekļaušanu Nacionālās attīstības plāna 2020 (NAP) projektā, tas joprojām ir nepilnīgs, jo neparedz daudzu būtisku jautājumu risinājumu, kas ir definēti citā nacionālā līmeņa plānošanas dokumentā – Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā (Latvija 2030).

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Edmunda Sprūdža un, iespējams, arī citu valdošās koalīcijas ministru neizdarības dēļ, NAP nav apstiprināms, jo pašvaldību lietu ministrs nav pildījis valdības uzdevumu. Joprojām nav izstrādātas Reģionālās attīstības politikas pamatnostādnes, kuras kā reģionu attīstības prioritātes bija jāiekļauj NAP atbilstoši Attīstības plānošanas sistēmas likumā noteiktajam, t.sk., ievērojot Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju 2030.

ZZS atkārtoti vērš uzmanību, ka no Vides pārraudzības biroja nav saņemts arī ziņojums par Stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma rezultātiem, kā to paredz likumdošana attiecībā uz stratēģiskās plānošanas dokumentu izstrādi. Vides aspektu integrācija ir ļoti būtiska NAP dokumentā, lai nodrošinātu dabas kapitāla nenoplicināšanu. ZZS norāda, ka NAP vērsts uz dabas kapitāla izmantošanu, taču neparedz pasākumus dabas kapitāla saglabāšanai, un tas ir pretrunā ar Latvija 2030 stratēģiju.

ZZS joprojām uzsver, ka NAP nesniedz skaidras atbildes par dabas, finanšu un cilvēku resursu pieejamību, kam būs noteicošā loma NAP mērķu sasniegšanai un „ekonomiskā izrāviena” nodrošināšanai. Nacionālās industriālās politikas attīstību un eksportu nedrīkst realizēt uz dabas kapitāla noplicināšanas rēķina.  

Turklāt, iepazīstoties ar izaugsmes izaicinājumiem un sasniedzamajiem rezultātiem, nav ieraugāmas jomas, uz kā rēķina tiek plānots palielināt ieguldījumus tādu definēto mērķu sasniegšanai kā IKP uz vienu iedzīvotāju, ieguldījumiem pētniecībā un attīstībā, nodarbinātībai, augstākai izglītībai, veselības aprūpei un optimāla globālās konkurētspējas indeksa sasniegšanai.

ZZS vakar atkārtoti iesniedza šādus, jau iepriekš sniegtus, priekšlikumus:

1.    Lai veicinātu Latvijas teritorijas vienmērīgu attīstību, formula „9+21” jāaizstāj ar adekvātu un līdzsvarotu resursu sadalījumu visām 119 pašvaldībām tādā apjomā, kas ļauj tām realizēt likumdošanā noteiktās funkcijas un sniegt noteiktos publiskos pakalpojumus. Tāpat jāprecizē nacionālās, reģionālās, novadu un vietējās nozīmes attīstības centru ērtu un drošu sasniedzamību, t.sk., panākot 2020.gadā labu braukšanas kvalitāti pa autoceļiem, kas savieno šos attīstības centrus, un nodrošinot efektīvu un sabalansētu sabiedriskā transporta sistēmu;

2.    Rīcības virzienā „Energoefektivitāte un enerģijas ražošana” ir jāatbalsta inovācijas, kuru rezultātā tiek sekmēta ekonomiski izdevīgu alternatīvo energoresursu izmantošana. Formulējumā ir jāprecizē, kādus atjaunojamos energoresursus un kādu infrastruktūru paredzēts attīstīt. Atjaunojamo energoresursu attīstība nevar notikt uz lauksaimniecībā izmantojamo zemju rēķina;

3.    Tāpat jāturpina atbalsts energoefektivitātes veicināšanas projektiem, turpinot daudzdzīvokļu ēku, centralizēto siltumapgādes sistēmu, katlu māju un pārvades līniju renovācijai;

4.    Lai sekmētu valsts enerģētisko neatkarību, ir jāparedz sašķidrinātās dabasgāzes pārkraušanas un uzglabāšanas termināļa izbūve Latvijā vai Baltijas reģionā;

5.    Sadaļas „Veselība” un „Dabas kapitāls” jāpapildina ar priekšlikumu, ka veselības aprūpe tiek nodrošināta arī ar kūrortos esošajiem dabas dziednieciskajiem resursiem – ar dūņām, minerālūdeni un termālajiem ūdeņiem, kas kā Latvijas unikālie dabas dziednieciskie resursi kalpo iedzīvotāju veselības aprūpē, vienlaikus sekmējot kurortoloģijas kā tūrisma nozares ar augstu pievienoto vērtību attīstību;

6.    Lai atbalstītu veselīgu un zaļu dzīvesveidu, nepieciešams precizēt veselīga un aktīva dzīvesveida paradumu nostiprināšanos sabiedrībā, bērnu un jauniešu sporta un tautas sporta attīstības priekšnoteikumus, t.sk. sporta infrastruktūras izveidošanu nacionālas nozīmes attīstības centros, veselības mācības iekļaušanu skolu programmās, velotūrisma infrastruktūras attīstību u.c.;

7.    Jāturpina atbalstīt interaktīvo un izglītojošo zinātnes centru attīstību.

Informāciju sagatavoja:
I.Jurševska,
ZZS biroja vadītāja,
26110065