Mūžībā devies ilggadējais Latvijas Zemnieku savienības Jelgavas novada vadītājs Ziedonis Caune (1956 - 2022)

Mūžībā devies ilggadējais Latvijas Zemnieku savienības Jelgavas novada vadītājs Ziedonis Caune (1956 - 2022)

Latvijas Zemnieku savienības vārdā izsakām visdziļāko līdzjūtību Ziedoņa Caunes ģimenei, draugiem un kolēģiem....

Dzīvotprieks, ceļotprieks un strādātprieks bija atslēgvārdi ilggadējā Zemnieku savienības Jelgavas novada vadītāja Ziedoņa Caunes mūžam. Partija ir zaudējusi ne tikai savu biedru, bet cilvēku, kas savas dzīves kontekstā vienmēr apliecinājis milzīgu mērķtiecību, drosmi, sirsnību un vienmēr – vārda turēšanu. Iespējams, Ziedoņa dzīves krampi un stingro mugurkaulu veidoja lauksaimnieka daba – viņš bija agronoms pēc pamata izglītības, lai arī dzīves ceļi lika apgūt vēl daudz citu prasmju. Būt zemniekam – tas Ziedonim vienmēr nozīmēja ar vērienu plānot sējumus, nebaidīties dabas untumu, pārdzīvot ražas un neražas, ar azartu uzlūkot katru sezonu un domāt kā saimniekam. Tieši šie pamatprincipi bija Ziedoņa personības iezīme – viņš vienmēr ar saimniecisku gādību uzlūkoja to, kas bija viņa valdījumā – kā zeme, tā cilvēki. Ziedoņa vīrišķību un izturību kaldinājis dienests flotē, latvietības un savu tautiešu aizstāvēšanu – gan tēva izsūtījums uz Sibīriju, gan paša dzīves līkloči. Ziedonis bijis vadītājs daudzu gadu garumā – kolhoza laikos paju sabiedrībā "Rosme", no 1994.gada kā Vircavas pagasta padomes priekšsēdētājs, no 2001.gada kā Jelgavas rajona padomes priekšsēdētāja vietnieks un no 2009.gada jūnija līdz pat šī gada janvārim kā Jelgavas novada domes priekšsēdētājs. Vadītājs, kas vienmēr pāri sistēmai redzēja cilvēku un kā būtisko vērtēja cilvēcību, godīgi un atbildīgi paveiktu darbu. Viņa vadībā Jelgavas novads attīstīja vienotu izaugsmes potenciālu visos pagastos – to ar jaunām vēlēšanām iedzīvotāji novērtēja, atkal un atkal Ziedoni pārvēlot novada domē. Ziedonim piemita ārkārtīgi azartiska daba. Viņš bija cilvēks, kas, neskatoties uz gadiem, nepārtraukti devās krāsainos ceļojumos – makšķerēt, medīt, kāpt kalnos. Pasaules kartē bija palikušas vien dažas valstis, kur Ziedonis nebija pabijis. Un tas viss veidoja viņa atvērtību pasaulei, sadraudzībai. Viņš ar apbrīnojamu enerģiskumu vienmēr spēja veidot sirsnīgas, pat brālīgas attiecības ar saviem sadarbības partneriem, nojaucot robežas starp formālo diplomātiju un lietišķo stīvumu, atrodot kopsaucēju ar ikvienu sarunu biedru. Sabiedrībā bieži kritizēts par saviem formalitātes pārkāpumiem, bieži nievājoši pelts, Ziedonis tomēr vienmēr sevī saglabāja puicisku naivumu neturēt ļaunu prātu un vienmēr dzīvi vērtēja kā kaut ko vairāk par pareizo likumu ievērošanu. Viņš dzīvi vērtēja kā dāvanu, kas jāizbauda ar tās cilvēciskākajām īpašībām nevis pareizuma kodeksu.Dziļi pašā pamatā Ziedoņa visi pūliņi un centieni sakņojās viņa vēlmē nodrošināt drošu un stabilu aizvēju savai dzimtai. Gan meitas, gan dēla atvases bija Ziedoņa acuraugi, mazbērni vienmēr raisīja viņā jokpilnu sentimentu.Vēl par agru Viņa atnāca pie Ziedoņa ar savu auksto elpu. Vēl viņam vajadzēja paspēt atpūsties, ceļot un vērot, kā sazaļo labība laukos. Vēl vajadzēja paspēt atmest ar roku politikai un būt zemniekam savos laukos, saimniecībā un savā Latvijā. Nu atvadāmies no stipra, sirsnīga cilvēka, kura vadības trūkums būs jūtams vēl ilgi. Lai Ziedoņa dvēselei viegls un gaišs ceļš augšup.

Informācijas avots LZS Jelgavas nodaļa (  https://ej.uz/vrqm )