Komisija noraida priekšlikumu par kompensācijām kažokzvēru industrijai

Saeima Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija trešdien noraidīja vairākus deputāta Armanda Krauzes (ZZS) priekšlikumus Dzīvnieku aizsardzības likuma grozījumiem, tostarp par dāsnu kompensāciju piešķiršanu kažokzvēru audzēšanas industrijai.

Jau ziņots, ka grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā paredz no 2026.gada 1.janvāra Latvijā aizliegt lauksaimniecības dzīvnieku audzēšanu, ja tās vienīgais vai galvenais nolūks būs kažokādu ieguve.

Saeima Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija šodien pirms otrā lasījuma izskatīja vairākus deputātu iesniegtos priekšlikumus.

Noraidītais Krauzes priekšlikumus paredzēja kažokzvēru audzētājiem kompensēt pamatlīdzekļu un dzīvnieku tirgus vērtību, kā arī ražošanas ēku un iekārtu pilnīgas demontāžas un uzņēmuma teritorijas rekultivācijas izmaksas.

Komisijas deputāti norādīja, ka par kompensējošo pasākumu zvēraudzētājiem varētu kalpot noteiktais pārejas termiņš, kura laikā iespējams atpelnīt uzņēmumos veiktās investīcijas.

Tāpat tika noraidīts Krauzes priekšlikums, kas paredzēja, ka kažokzvēru audzēšanas aizliegums Latvijā stātos spēkā no dienas, kad kažokzvēru audzēšana tiktu aizliegta visās Eiropas Savienības dalībvalstīs.

Komisijas sēdē piedalījās arī vairāki lauksaimniecības nozares pārstāvji, tostarp no Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) un Latvijas Zvēraudzētāju asociācija. Abu šo organizāciju pārstāvji mudināja kažokzvēru audzēšanas nozari Latvijā neslēgt.

Sēdē piedalījās arī zvēraudzētavas SIA "Baltic Devon Mink" advokāts Moriss Emmens, kurš apgalvoja, ka nozares slēgšanas gadījumā tikšot ietekmētas saistītās nozares, piemēram, putnkopības nozare, kuras radītos atkritumus pārstrādā ūdeļu pārtikā. Viņaprāt, grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā ir balstīti emocijās.

Emmens sacīja, viņa klients nav apmierināts ar to, ka netiek paredzēta uzņēmuma vērtības kompensācija atbilstoši veiktajām investīcijām. Advokāts apgalvoja, ka pēdējos gados "Baltic Devon Mink" investējis teju 40 miljonus eiro. Tāpat Emmens apelēja arī pie tā, ka nozarē strādājošie palikšot bez darba.

Tikmēr deputāts Sandis Riekstiņš (K) atgādināja, ka Saeima, atbalstot grozījumus pirmajā lasījumā, jau ir konceptuāli izlēmusi par nozares slēgšanu, un tagad tikai tiek meklēts labākais iespējamais veids, kā to izdarīt. Diskusijai jābūt par slēgšanas termiņiem un uzņēmumu darbinieku nodarbinātību citviet.

Krauzes un zvēraudzētāju aktivitātes Riekstiņš nodēvēja par "krokodila asaru liešanu", piebilstot, ka visi nozares zaudējumi uzskaitīti jau iepriekš, un nepieciešams runāt par tālāko plānu.

Deputāts arī norādīja, ka divi aktīvie uzņēmumi, kas Latvijā nodarbojas ar kažokzvēru audzēšanu, valstij ir parādā 1,8 miljonus eiro nodokļos.

Komisijas sēdē deputāti nepaspēja izdiskutēt visus priekšlikumus un turpinās to darīt vēlāk.

Jau ziņots, ka likumprojektu sagatavoja deputāti no visām Saeimas frakcijām, kas pārstāv gan valdības koalīciju, gan opozīciju – Krista Baumane (AP), Linda Medne (K), Dace Rukšāne-Ščipčinska (AP), Atis Lejiņš (JV), Ilmārs Dūrītis (AP), Regīna Ločmele (S), Edgars Tavars (ZZS), Ramona Petraviča, Valērijs Agešins (S), Evija Papule un Inguna Rībena.

Likumprojekta anotācijā teikts, ka dzīvnieku audzēšana un nogalināšana kažokādu dēļ ir neētisks, cietsirdīgs un izzūdošs uzņēmējdarbības veids, kam mūsdienās vairs nav attaisnojuma. Tas piesārņo vidi un nedod pienesumu tautsaimniecībai.

Grozījumu mērķis ir aizliegt kažokzvēru audzēšanu Latvijā kažokādu ieguves dēļ. Paredzēts, ka grozījumi stāsies spēkā 2026.gada 1.janvārī, un tie neaizliedz kažokādu ieguvi medību ceļā vai kažokādu tirdzniecību.

Paredzēts, ka grozījumi ļaus novērst kažokzvēru nāvi un ciešanas, ko lielākā daļa Latvijas sabiedrības uzskata par nepamatotām, norāda likuma autori. Dzīvnieku aizsardzības likuma preamubulā noteikts, ka "nevienam nav atļauts bez pamatota iemesla nogalināt dzīvnieku, nodarīt tam sāpes, radīt ciešanas vai citādi kaitēt," kas esot pretrunā ar lapsu, ūdeļu un šinšillu audzēšanu un nonāvēšanu kažokādu dēļ.

Grozījumu autori norādīja, ka socioloģisko aptauju rezultāti parāda, ka sabiedrības vairākums kažokādu ieguvi neuzskata par pamatotu iemeslu audzēt un nogalināt dzīvniekus. Atsaucoties uz sabiedrības nostāju, daudzās valstīs likumdevēji jau ir pieņēmuši atbilstošus lēmumus.

Saskaņā ar sabiedriskās domas izpētes centra SKDS 2021.gada jūnijā veikto socioloģisko aptauju 63% Latvijas iedzīvotāju neatbalsta dzīvnieku audzēšanu un nonāvēšanu kažokādu ieguvei. Vairāk nekā 40 000 cilvēku parakstījuši tiešsaistes petīciju Saeimai par zvēraudzēšanas aizliegumu vietnē "www.kazoki.lv", un aizliegt zvēraudzēšanu Latvijā aicina arī vairāk nekā 50 Latvijas nevalstiskās organizācijas, norāda politiķi.

Vienlaikus likumprojekta autori uzsver, ka sabiedrības viedoklis Latvijā atspoguļo vispārēju tendenci Eiropā, kur daudzās valstīs noteikti dažādi ierobežojumi.

Viss raksts un raksta avots: Buskas dzīve (  https://ej.uz/py17

Vērtēs ZZS piedāvājumu kriminalizēt okupantu bruņo...
. ī . ī notiek parakstu vākšana tautas nobalsošan...

By accepting you will be accessing a service provided by a third-party external to https://lzs.lv/

LZS © 1990-2021

Spied Enter