lzs.lv


Rīga, 2015. gada 25.jūnijs. – Labklājības ministrijas (LM) parlamentārais sekretārs Reinis Uzulnieks ceturtdien, 25.jūnijā, Briselē (Beļģija) uzstājās vienā no paneļdiskusijām Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta organizētajā pasākumā, kura ietvaros tika prezentēts otrais Eiropas Dzimumu līdztiesības Indekss 2015. 

LM parlamentārais sekretārs R.Uzulnieks, uzstājoties vienā no konferences paneļdiskusijām, uzsvēra Indeksa lomu īstenoto politiku efektivitātes novērtēšanā, kā arī to, ka šis instruments liek ES dalībvalstīm īstenot pasākumus, kas var nodrošināt reālu sieviešu un vīriešu līdztiesību dažādās dzīves jomās. Kā to parāda arī Indeksa rezultāti, sieviešu un vīriešu līdztiesība Eiropas Savienībā ir sasniegta tikai daļēji.

Dzimumu līdztiesības indekss parāda atšķirības dažādās jomās starp sievietēm un vīriešiem individuālā līmenī par visām ES dalībvalstīm. Eiropas Dzimumu līdztiesības institūts ir izveidojis laika rindu, kas aptver 2005., 2010. un 2012.gadu. Salīdzinājumā ar 2005.gadu ir vērojams būtisks progress visās Indeksa aptvertajās jomās, taču salīdzinot vidējos Indeksa rādītājus kopš 2010.gada, progress ir salīdzinoši neliels no 52,4 punktiem, palielinoties uz 52,9 punktiem 2012.gadā (kur 1 nozīmē, ka nav dzimumu līdztiesība un 100 ir sasniegta pilnīga dzimumu līdztiesība).

Latvijā dzimumu līdztiesības indekss ir zemāks nekā ES vidējais – 46,9, taču augstāks nekā 2010.gadā – 45,3. Jāuzsver, ka visās jomās Latvijai rādītāji ir uzlabojušies. Igaunijā 2012.gadā – 49,8 un Lietuvā 40,2. Visaugstākais sieviešu un vīriešu līdztiesības indekss ir Ziemeļvalstīs – Zviedrijā (74,2), Somijā (73,7) un Dānijā (70,9), kā arī Nīderlandē (68,5), Beļģijā (58,2) un Lielbritānijā (58,0). Zemākais – Rumānijā (33,7) un Slovākijā (36,5).

Dzimumu līdztiesības indekss parāda vidējos rādītājus šādās dzimumu līdztiesības jomās: nodarbinātība, ienākumi, zināšanas, laiks, vara un veselība. Ārpus indeksa tiek analizētas tādas jomas kā vardarbība un savstarpēji pārklājošas jomas kā nodarbinātības rādītāji dažādās sabiedrības grupās (piemēram, pirmspensijas vecumā).

Eiropas Savienības līmenī vislielākās atšķirības starp vīriešiem un sievietēm ir laika jomā. Šī ir joma, kurā tiek analizēti rādītāji par laiku, kas tiek veltīts bērnu un citu ģimenes locekļu aprūpei, mājsaimniecības pienākumu veikšanai, brīvprātīgajam darbam un citām brīvā laika aktivitātēm. Šis rādītājs ir palicis 2010.gada līmenī – 37,6, savukārt Latvijā – 35,2. 

Būtiskas atšķirības joprojām ir varas jomā, kur, lai arī rādītājs Eiropas Savienības līmenī ir uzlabojies – 39,7, Latvijā – 42,5, tas ir vērtējams, kā salīdzinoši zems. 

Veselības jomā Latvijai starp visām ES dalībvalstīm ir zemākais rādītājs – 75,6, kas būtiski atpaliek no ES vidējā – 90,0. Veselības rādītājā tiek analizētas atšķirības sieviešu un vīriešu veselības stāvoklī un veselības aprūpes pieejamībai. Šajā rādītājā tiek analizētas iedzīvotāju dzimumu atšķirības ne tikai veselības pašvērtējumā, kurā Latvijas sievietes savu veselību vērtē zemāk nekā vīrieši, bet arī paredzamajā dzīves ilgumā, veselīgajos dzīves gados, medicīnisko un zobārstniecības pakalpojumu pieejamībā.