Cimdars pārliecina ZZS deputātus par vēlētāju reģistra lietderīgumu

ZZS frakcijas deputāti  vakar uzklausīja Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Arņa Cimdara viedokli par paredzētajiem grozījumiem Vēlētāju reģistra likumā. Pašreiz vēlētāju reģistru izmanto Pašvaldību vēlēšanās un Eiroparlamenta vēlēšanās. Tas nozīmē, ka katram vēlētājam ir jādodas uz savu vēlēšanu iecirkni, kur viņš jau ir ierakstīts sarakstā. Tas ir loģiski un pareizi, jo sava novada dome jāievēl šī novada iedzīvotājiem.  Bet tas sagādā neērtības tiem novada iedzīvotājiem, kuri vēlēšanu laikā ir aizbraukuši paciemoties kaimiņu novadā.

Savukārt Saeimas vēlēšanās un referendumos pašreiz katrs var balsot, kur vēlas, nekādu sarakstu nav, tikai  katram nobalsojušajam pasē tiek iespiests zīmogs, lai viņš nevarētu nobalsot vēl kādā iecirknī.  Tas visiem ir ļoti ērti un tā tiek nodrošināta lielāka vēlētāju līdzdalība vēlēšanās. Bet tas nav gluži pareizi, jo Zemgales vēlētājs, kas balso Rīgā, nu piedalās Rīgas saraksta deputātu atbalstīšanā. 

No Arņa Cimdara teiktā sapratu, ka visas problēmas varētu atrisināt, izmantojot elektroniski izveidotu reģistru. Tāds reģistrs būtu katrā vēlēšanu iecirknī, un jau minētā Zemgales vēlētāja balsojums no Rīgas aizceļotu uz Zemgali, un ziņa, ka attiecīgais pilsonis jau ir nobalsojis, arī tūlīt automātiski nonāktu visos Latvijas vēlēšanu iecirkņos, izslēdzot iespēju nobalsot otrreiz.  

Pēc Arņa Cimdara domām ir lietderīgi reģistru izmantot visa veida vēlēšanās un arī referendumos.  Viņaprāt, pašreiz pārejai ir īsti izdevīgs laiks, jo 2013. gadā paredzētas pašvaldību vēlēšanas un 2014.gadā – Eiroparlamenta vēlēšanas, kur šo vienoto elektronisko reģistru varētu izmēģināt un pielabot, lai Saeimas vēlēšanu brīdī tas jau darbotos bez problēmām. Šī pāreja neprasītu papildizdevumus, bet, gluži otrādi, ļautu naudu pat ietaupīt.

Cimdars neaizmirsa deputātus informēt arī par elektroniskās balsošanas problēmām. Pirmkārt, interneta pārklājums Latvijā ir nevienmērīgs un daudzviet nekvalitatīvs, bez tam internets var arī „nobrukt”.  Veikli zēni var internetu „izjokot” – nobalsot cita vietā, nobalsot vairākas reizes. Balsojumu iespējams ietekmēt: piemēram, uzņēmuma īpašnieks atved visus savus darbiniekus kantorī un piespiež nobalsot par viņam tīkamiem deputātiem.

Kā šis problēmas atrisinājuši igauņi? Igaunijā elektroniskā balsošana pastāv paralēli parastajai balsošanas sistēmai. Igaunijas vēlētājs var internetā balsot vairakkārt, jo spēkā ir pēdējais balsojums. Ja internetā nobalsojušais vēlēšanu dienā aiziet uz vēlēšanu iecirkni, viņš var  interneta balsojumu atsaukt, un tad spēkā ir iecirknī veiktais balsojums.

Rihards Eigims vēlējās zināt, vai nebūtu lietderīgi atteikties no (+) un (-) sistēmas, ko vēlētāji daudzreiz izmanto, „sava” deputāta konkurentu gremdēšanai. Arnis Cimdars atbildēja, ka pirms dažiem gadījumiem jau ierosinājis no svītrošanas atteikties, bet saņēmis kategorisku atteikumu.  Šī problēma jāizlemj pašiem politiķiem.

Augusts Brigmanis uzsāka debates par to, kā situāciju varētu ietekmēt vēlēšanu apgabalu skaita palielienāšana, (piemēram, Rīgu sadalot trīs vēlēšanu apgabalos, Vidzemi – arī trijos, u.tml. ). Secinājums bija: ka tas varētu tuvināt deputātus viņu vēlētājiem, it īpaši lauku apvidos. Latgalē tas varētu nākt par labu latviskajām partijām, jo pašreiz Daugavpils un Rēzeknes vēlētāji nomācoši ietekmē visas Latgales rezultātus.

Vēlēšanu apgabalu skaita palielināšana mazinātu partiju „lokomotīvju” lomu, jo nevienai partijai nav tik daudz harizmātisku vadoņu, lai to pietiktu, sacīsim, 13 vēlēšanu apgabaliem. Šāda sistēma prasītu arī būtiski pārskatīt pirmsvēlēšanu aģitācijas veidus. Centrālo mēdiju loma kļūtu mazāka, deputāti varētu vieglāk uzrunāt vēlētājus tiešu tikšanos reizēs. Protams, rastos arī dažādas problēmas, ko pašreiz vēl pat grūti paredzēt.