Brigmanis neies, nepaijās
 (Latvijas Avīze)

http://la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=335959:brigmanis-neies-nepaijs&catid=95:intervijas&Itemid=113 

"Latvijas Avīzē" viesojās Saeimas ZZS frakcijas priekšsēdētājs AUGUSTS BRIGMANIS. Ar viņu sarunājās Voldemārs Krustiņš un Egils Līcītis. 


V. Krustiņš: – Bija domāts runāt par pastāvīgām, patīkamām tēmām – kā budžets vai saimnieciskie risinājumi. Pēkšņi šonedēļ uzzinām – koalīcija un tai pieslējušies "zemnieki" aicina mīļos latviešus mest visu pie malas un doties uz referendumu…

A. Brigmanis: – Bija otrādi, "zemnieki" pirmie aicināja, koalīcija pieslējās…

– Labojums pieņemts. Kāpēc to darījāt – lai novērstu uzmanību no sociālām problēmām, budžeta apspriešanas? Kāpēc miljoniem latviešu ierauti triju politisku avantūristu rosinātā pasākumā?

– Mūsu uzstādījums bija, ka visiem cilvēkiem, kam rūp šī valsts un sāp valoda, neatkarīgi no politiskās piederības, tautības šoreiz būtu jāiet uz referendumu. Balsstiesības ir 1,5 miljoniem vēlētāju, no tiem pāri par 900 tūkstošiem apmeklēja 11. Saeimas vēlēšanas. Kādi 250 tūkstoši atbalstīja "SC". Ap 350 tūkstošiem balsstiesīgo ir nelatvieši. Liekot kopā minētos ciparus, vai gan miljonam cilvēku nevajadzētu saņemties un skaidri nobalsot pret otru valsts valodu!

Sēdēšana mājās, strausa politika ignorēt visu, kas notiek, iebāžot galvu smiltīs, šajā gadījumā, manuprāt, ir nevietā. Cits arguments – ja Kabanovam pārmet zvēresta pārkāpšanu, tad ZZS deputāti, taisni otrādi, grib ievērot zvērestu un aizstāvēt latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu – kā solījām.

– Jā, cilvēki var iet, var neiet. Krievu avīzēs nereti uzsver – "nas mnogo". Jūs gribat pārliecināt ar "nas boļše"? Mūsu vairāk? Tā būs sacensība ar Lindermana grupu, kura pierādīja, ka viņiem ir 180 tūkstoši atbalstītāju?

– Diemžēl visiem zināmas patiesības jāatkārto. Latvija ir vienīgā vieta pasaulē, kur latviešu valodai būt kā vienīgai valsts valodai. Tas tā nebūs nekur citur, ne Austrālijā un Argentīnā, ne Kotdivuārā. Kādai vēl jābūt argumentācijai, lai ietu aizstāvēt latviešu valodu!

– Nuja, tā mums pienākas, un viss. Arī tāpēc, ka latvieši šo valsti nodibinājuši. Bet, kad atnāk 180 tūkstoši citu tiesību pieteicēju, tad gan koalīcija sarosās. Bija domājuši, ka būs mazāk, ka šīs lietas atkal varēs paslaucīt kaut kur apakšā – kā parasti.

– Man nav pieņemams viedoklis, ka šādu lietu drīkstētu ignorēt. Tas nelien nevienos vārtos.

– Kur, Brigmaņa kungs, bijāt agrāk, kad "uzsauca" šo procesu? Vara izlikās neko nedzirdam.

– Neesmu liels optimists par visām tām integrācijām. Te būs visiem jāsadzīvo, bet, lai mēģinātu ielīst otra ādā, pārliecināt viņu par nepārliecināmo – diez vai tāda būs dzīve, diez vai tā izdosies salāgoties.

– Vai gan te runa par valodu? Lindermans sāka ar otru valsts valodu, tad pārgāja uz "dzimtās valodas" aizstāvību, Ušakovs pielēca klāt ar "pašcieņu", aizvainojuma sajūtu, ka "neņēma valdībā". Kas ir galvenais tai tracī?

– Domāju, ka "Saskaņas" aizvainojums, ka neņēma valdībā. Manuprāt, šis konjunktūrisms viņiem lien ārā, kamēr lindermani būtu rīkojušies šā vai tā. "SC" rēķināja, ka viņiem jānotur elektorāts, tāpēc jāstutē augšā valodas lieta, un tracis sāka attīstīties.

Ja "SC" netiek valdībā, tad vismaz par varas makti jāpiesaista Rīgas krieviskais vēlētājs, nedaloties ar citiem "krievu aizstāvjiem". Taču man liekas, un tā teicu arī Krievijas vēstniekam Vešņakovam, ka šai situācijā "SC" vairāk zaudē, nekā iegūst.

– Jums taču nav par to jābēdājas?

– Sargi Dievs, kāda man pret viņiem līdzjūtība – nekāda! Taču saku, ka aprēķini var izrādīties stipri maldīgi. Nezinu, kas vairs vēlēsies veidot koalīciju ar "SC"!

– Tad vajadzētu atzīt, ka nav jau runa tik daudz par valodu, bet par "SC" tīkojumiem pēc varas. Un priekš kam viņiem vara vajadzīga?

– Jebkuram par to ir itin skaidra izpratne. Redzam, uz kuru pusi velk, ja tiks iekšā varā. Tās ir tiesības nepilsoņiem vēlēt, iniciatīva krievvalodīgo blīvi apdzīvotās vietās lietot otru valodu kā "oficiālo" – līdz ar to notiktu pakāpeniska latviešu valodas svara samazināšana.

– Vai jūs nepiekristu, ka šādu darbību tālākais mērķis ir Latvijas pārkrievošana?

– Ja šī vēlme "dzīvo" iekšā, tad kādubrīd izlīdīs kā āža kāja ārā. Bet to viņi var plānot darīt, ja kāds ļaus tā darīt. Saeimā absolūtais vairākums pieder latviskām partijām, kuras nepieļaus kursa maiņu.

– Kāpēc domājat, ka to nepanāks? Ja palielina pilsoņu kopumu? Ja uz referendumu balsot "par" atnāk daudz vairāk par 200 tūkstošiem?

– Kaut ZZS stāv opozīcijas pozīcijās, mēs stingri būsim pret jelkādiem soļiem pārkrievošanas virzienā. Tādas vēlmes tiks novāktas jau saknē.

– Jūs mūs nomierināt. Un nav arī jābīstas, ka, opozīcijā nolikti, metīsieties uz vienu roku ar "Saskaņu"?

– Paši neizvēlējāmies opozīcijas vietu, Zatlers mūs tur ielika. Nekādi saskares punkti ar "SC" nacionālās lietās netiek un netiks meklēti. Pilnīgi izslēgts! Jā, ir tēmas ekonomikā vai sociālās lietās, no kurām nevaram norobežoties, kur reizēm ZZS opozicionāru balsojums sakrīt ar "SC" viedokli.

E. Līcītis: – Kā pieredzējis politiķis jutāties pārsteigts par Ušakova piesaistīšanos Lindermana akcijai?

– Paši "SC" cilvēki saka – nē, nē, to Ušakovs darīja pats, bez mūsu ziņas. Tāpēc saskaņiešu Saeimas deputāti Ušakova rīcības dēļ nolikti katrs pats savas individuālas izvēles priekšā. Būs balsojums "par" vai "pret" otru valodu – arī deputātiem, atklāti, vārdiski.

– Urbanovičs solījis, ka visa frakcija kā viens kolektīvs! Būšot vienots viedoklis.

– Jā, bet par ko? Kuluāros vērojamās "SC" frakcijas biedru viedokļu atšķirības valodas lietās ir visai krasas.

V. Krustiņš: – Runāsim praktiski un nenoliegsim, ka 180 tūkstoši mazās Latvijas pilsoņu par otru valsts valodu ir daudz. Kādi ir ZZS līdera politiskie secinājumi – kas ir šie 180 000?

– Tas ir mazāk, nekā es paredzēju. Tie tomēr nav visi potenciālie "SC" vēlētāji. Tātad jāsecina, ka ne visi viņu elektorātos šitos gājienus atbalsta.

– Liela daļa tomēr atbalsta!

– Tā ir reālā situācija, no kuras nevar izvairīties. Neesmu tāds pasaules gudrais, lai pateiktu šiem tūkstošiem, kā tad uz priekšu mēs rīkosimies.

E. Līcītis: – Ušakovs taču vedināja, ka jāiet, jāpaijā un jāuzrunā viņus! Vai krievu cilvēki te labi jūtas, vai viņiem nesāp kājiņa un galva, vai te ir ērti un nav diskomforta? Kad viņus saliedēs?

– Ir lietas, par kurām var iet un runāt ar krieviem, līdz mute sausa, bet daudzi neparko nebūs pārliecināmi. Un ko darīt? Ja problēmas pastāv 20 gadus, tad ar rāvienu tās tāpat neatrisinās.

V. Krustiņš: – Tomēr neatlaidīsimies – kas tagad būtu jādara?

– Kā es domāju? Man nav problēmu runāt krieviski, atbildēt žurnālistiem valodā, kādā tie vaicā. Taču nebūšu tas, kurš ies, uzrunās – varbūt vajag palīdzēt, varbūt par pussoli pabīdīsim krievu valodas lietu.

– Brigmanis neies?

– Neies. Ja cilvēkam ir tik krass uzstādījums – vajag otru valsts valodu! –, ko ar viņu diskutēšu? Es tam nepiekrītu, un viss. Var spriedelēt komisijās, veidot dialogus, bet nevar iestāstīt neiestāstāmo.

E. Līcītis: – Vai Lindermana aktivitātēs nevar saskatīt arī plusus? Latvieši saslējušies pašapziņā, pat varasvīri vairs nešķiet tik bezpalīdzīgi.

– Zināmā mērā bijām paši vainīgi, ka tiktāl nonāca. Lūk, piemēram, ar deputātu Eigimu. Viņš slikti runāja latviski. Līdz atnāca uz ZZS frakciju, kur visriņķī ir tikai latviešu valoda. Un Eigims "piespieda" – un nu runā latviski, ka prieks!

V. Krustiņš: – Atļaujiet nolasīt citātu: "Daļa joprojām domā, ka te ir krievu guberņa. Viņi ir agresīvi un tāpēc ļoti skaļi. Un ar viņiem neko nevar izdarīt. Viņi ļoti labi apzinās, ka valoda ir teritorija – krievu valodas aizņemtā teritorija piederēs viņiem. Pretdarbības trūkums šajā gadījumā ir atbildības trūkums, jo valstī jābūt stingram mugurkaulam. Tā vairs nav demokrātija, ja pilsoņi savā valstī jūtas neaizsargāti un pazemoti."

– Kas tā teicis?

– Dzejnieka Ojāra Vācieša atraitne, pazīstamā dzejniece Ludmila Azarova. Viņas vērtējums neizklausās tik "mīksts", kā apkārt dzird runājam.

– Tas tiesa, bet jājautā, vai krievus neuzjundī arī Zatlera nepārdomāti dotās cerības, ka "Saskaņas centram" nez kāpēc obligāti jānonāk valdībā?

– Tur var būt daudzi iemesli, bet tas ir skaidrs, ka gana daudziem Latvijas pilsoņiem krieviem nav pieņemama nedz šī valsts, nedz tās patstāvība. Bet vai mūsu vara spēj pārspļaut pār lūpu, ka šeit mīt arī Latvijas pretinieki, ka ne ar visiem ir jāapkampjas? Kad to atzīst, tad lietas nostājas savās vietās. Tad skaidrs, ka te ir politiska opozīcija, kura gaida brīdi, kad Latvija atgriezīsies Krievijas sastāvā. Vai viņu daudz vai maz – es nezinu, bet tādiem kā Lindermans galvenais uzdevums ir panākt, lai latvieši aizmirstu, ka te bijusi latviska Latvija. Nu, un ja "Saskaņas centrs" piemet uguntiņu Lindermanam, tad ir bēdīgi. Tomēr, šķiet, ka ne visi "SC" deputāti ir metami pār šo kārti, ka tur ir cilvēki, kuri saprot, ka nonākuši neizdevīgā, nelāgā situācijā.

– Tā ir, kā teicāt, taču pie varas ir koalīcija – tai būtu jāskaidro šādas lietas. Rekur, pie prezidenta uzņēma "VL"/"TB"/LNNK deputāta Latkovska radīto sabiedrības saliedētības komisiju – arī tai jāizrunājas par stāvokli. Tomēr es negribu norobežoties.

Latviešu valodas aizstāvība ir nacionāls, pat "pārnacionāls" jautājums, un man šķistu pareizi, ka par turpmāko rīcību līdz referendumam vienotos visi latviskumu aizstāvošie spēki – lai tie no pozīcijas vai no opozīcijas. Nevis tā, ka katrs pēc savas saprašanas. Nedomāju, ka te būtu vieta un lieta, ap kuru politisko kustību vadoņiem tirgoties.

– Te taču jau sāk skaitīt – kompromiss! Ja jūs mums to, tad mēs jums šito…

– Nē, valodas tiesības nevar būt kompromisa objekts.

– Jūs stingri sakāt – valsts valoda latviešu un punkts, bet kā jūs skatītos uz krievu valodu kā "oficiālo", krievu izplatības rajonos kā "pusoficiālo"?

– Tam nepiekrītam.

– Nu, bet par "reģionālo" valodu? Lai "vecīši", lai pensionāri saprastu, ko iestādes no viņiem grib?

– Nē, nepiekrītam.

E. Līcītis: – Kā tomēr prognozējat iznākumu attiecībā uz "Saskaņas centra" frakciju – vai viņi valodas jautājumā paliks vienoti savā lēmumā?

– Parakstoties Ušakovs – lai arī partijas līderis, Rīgas mērs –, tomēr radījis "SC" frakcijai problēmas. Diendienā sastopos ar viņu 31 deputātu. Tie ir dažādi ļaudis. Viena lieta ir varas centrs ārpus Saeimas, ap Ušakovu un Rīgas domi, kam jādomā par drīzām pašvaldību vēlēšanām. Otrs "SC" varas centrs ir ap Saeimas frakciju, ap Urbanoviču. Gadījumā, ja "SC" frakcija lemj Saeimā balsot par atbalstu otrai valsts valodai, prognozēju, ka viņi var arī šķelties. Man liekas, ka tur ir cilvēki, kuri nav gatavi zem tā parakstīties, kuri ir diezgan principiāli vīri un kuri būs riktīgās sprukās, ja viņus spiedīs pretēji pārliecībai.

Bet lai nu Urbanovičs ir optimists, ka panāks vienotu balsojumu. Manuprāt, tādā gadījumā visi viņi tiks nolikti Kabanova līmenī. Kā zvēresta lauzēji visi jāņem ciet un jāsūta sodīt ētikas komisijā. Tās ir izrietošās konsekvences.

– Brigmaņa kungs, lai gan četras Saeimas latviskās partijas aicinājušas, tomēr ne mazums latviešu uzskata, ka uz referendumu nav jāiet, nav jāpakļaujas trokšņa taisītājiem. Latviešu valodai ir neapstrīdama dominante – valsts valodas tiesības, kāpēc tās no lieka jāpierāda! Kāds apdraudējums rastos, ja cilvēki neietu?

– Redz, kas par lietu – krievu valsts valodas piekritēji, saaģitēti vai neaģitēti, bet ies uz referendumu. Otrā pusē viena daļa tiešām spriedīs – mums savā tēvzemē nekas nav jāpierāda, es nekur neeju. Citi gribēs stāties pretī, kaut aiz patriotisma atbalstīt latviešu valodu. Sak, kā tādā brīdī sēdēšu mājās. Līdz ar to parādīsies kādi skaitļi – lūk, 200 tūkstoši bija par otru valodu, teiksim, otri 200 tūkstoši pret, bet vairākums nepauda viedokli. Un tad ar šiem skaitļiem varēs manipulēt visvisādi. Vissliktākajā variantā nobalsojušo latviešu valodas atbalstītāju skaits piedevām var izrādīties par kārtu mazāks nekā otras valsts valodas tīkotāju pulks. Tas būs pavisam nelāgi. Tāpēc es vienkārši saku – šī ir reta, bet ļoti laba iespēja latviešiem apņemties pierādīt, ka spējam par kaut ko vienoties un dabūt miljonu "par" latviešu valodu.