Augulis: Tranzīta nozarē maksa par dzelzceļa infrastruktūru ir problēma

Dzelzceļa konkurētspēju var uzlabot ar dzelzceļa tarifiem, kuri ir jāpārskata, lai tie vismaz būtu līdzvērtīgi maksai citās Baltijas valstīs un Latvija nepazaudētu kravu apjomus, intervijā aģentūrai LETA norāda satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS).  Tarifu jautājumu risināšana esot arī viens no jaunā "Latvijas Dzelzceļa" valdes priekšsēdētāja galvenajiem uzdevumiem. Tāpat būtiska esot piedāvājumu sniegšana, lai uzlabotu tranzīta koridora darbību.    Jautāts, kā risināt jautājumus par infrastruktūras maksu, Augulis norāda, ka ir jāpārskata situācija un sistēma kopumā. "Jāskatās, vai kaut kur kaut ko nepārmaksājam un kā tas kopumā darbojas. Jebkurā gadījumā maksa par infrastruktūru ir problēma," uzsver ministrs.    Dzelzceļa infrastruktūras maksas neesot vienīgais, kā piesaistīt kravas, uzsver Augulis. Uzņēmēji arī cītīgi piedaloties "dažnedažādās izstādēs un visur, kur vien var piedalīties, lai būtu kravas un būtu interese par Latviju kā par tranzīta koridoru". Austrumeiropas un Ķīnas "16+1" valstu transporta ministru kopīgajā konferencē Rīgā plānota uzņēmēju līdzdalība, kā arī dažādi semināri, lai varētu parādīt un attīstīt Latviju kā tranzīta koridoru, arī saistībā ar seno Zīda ceļu, kas nozīmējot kravu piesaisti no Ķīnas un Kazahstānas.    Kā ziņots, janvārī, salīdzinot ar pagājušā gada analoģisku periodu, Latvijas ostu kravu apgrozījums samazinājies par 14,5% līdz 5,6 miljoniem tonnu, aģentūru LETA informēja Satiksmes ministrijas Tranzīta politikas departamentā.    Biedrībā "Baltijas asociācija - transports un loģistika" norāda, ka jāturpina darbs, pārskatot Latvijas nekonkurētspējīgo dzelzceļa infrastruktūras tarifu maksu, kas ir viena no augstākajām Eiropas Savienības valstīs. "Pašreizējā sistēma ir novecojusi un vairs neatbilst šā brīža ekonomiskajai situācijai, un rezultātā tiek zaudētas miljoniem eiro vērtas kravas un kopējais pienesums Latvijas tautsaimniecības attīstībā," skaidro asociācijā.    "KPMG Baltics" direktore Jūlija Māsāne-Ose savukārt norāda, ka, raugoties no biznesa viedokļa, atsevišķu Baltijas reģiona tranzītvalstu kravu kritums ostās ir visai loģisks. "Pārvadātāji atzīst, ka izcenojumi Krievijas Ustjlugas ostā ir augstāki nekā Baltijas ostās tās dārgo sākotnējo investīciju dēļ. Tomēr to kompensē salīdzinoši zemākas pārvadāšanas izmaksas, tostarp izdevīgāki dzelzceļa tarifi, kas salīdzinoši samazina pārējo reģiona tranzītostu konkurētspēju," uzsver eksperte.    Arī AS "Kālija parks" valdes loceklis Alvis Hāze skaidro, ka, pastāvot pašreizējiem dzelzceļa tarifiem, Ventspils ostā strādājošajam minerālmēslu pārkraušanas terminālim "Kālija parks" ir ļoti grūti konkurēt ar citām tuvākajam ostām. Komentējot ievērojamo kravu apgrozījuma kritumu un ilgstošo dīkstāvi terminālī, viņš norādīja, ka šai problēmai ir komerciāls pamats, kas ir nekonkurētspējīgā Latvijas dzelzceļa infrastruktūras tarifu maksa.